MŪS SAGAIDA NE TIKAI PĀTAGA, BET ARĪ “BURKĀNI”? 3 DAĻA – IIN ATVIEGLOJUMI

Paturpināsim par plānotajiem IIN likuma grozījumiem, kuri lieliem un ātriem soļiem turpina savu ceļu uz Ministru kabinetu un Saeimu, un, ļoti ticami, stāsies spēkā jau 2025.gada 1.janvārī. Vai vēl kaut kas mainīsies? Iespējams! Tomēr pašlaik visi iebildumi par grozījumu likumprojektu palika nesadzirdēti ar atrunu “Budžetā vajag naudu! Jūs gribējāt darba spēka nodokļu samazinājumu? Saņemiet!”

Lai arī tā ir tiesa, ka darba ņēmēji iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) maksās mazāk, kas notiks uz neapliekamā minimuma rēķina, tomēr kopējais nodokļu slogs tiks dramatiski PALIELINĀTS. Turklāt, kā to pareizi norādīja arī šā bloga lasītāji, nodokļu sloga palielinājumu uz savas ādas izjutīs arī darba ņēmēji, kuri strādā vairākās darba vietās, jo neapliekamo minimumu piemēro tikai vienā darba vietā (t.i., tajā, kur ir iesniegta darba grāmatiņa). Par to rakstīju iepriekšējā blogā (meklē saiti komentāros).

Lai “sitiens ar pātagu” nebūtu tik sāpīgs, tad likumprojektā ir paredzēti vairāki “burkāni”, par kuriem tad parunāsim šodien.

Šķiet visi jau sāk saprast, ka mēs “neatražojam” sevi, un darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits arvien samazinās. Tādēļ Latvijas ekonomikai ir ļoti būtiski mērķēti pasākumi ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita palielināšanai.

Viens no šādiem pasākumiem – veicināt darba ņēmēju mobilitāti, ko plāno sasniegt, PAPLAŠINOT jau šobrīd IIN likumā noteikto nodokļa atvieglojumu maksājumiem, ko darba devējs veic atbilstoši noslēgtajiem KOPLĪGUMIEM.

Pirms ķeramies klāt pie atvieglojumiem, neliela atkāpe par to, kas ir KOPLĪGUMS un cik lielu strādājošo skaitu aptver noslēgtie koplīgumi.

Koplīgums ir rakstveida vienošanās starp darba devēju un attiecīgā uzņēmuma vai nozares arodbiedrību, kas pārstāv uzņēmumā vai nozarē nodarbinātās personas. Parasti koplīgums ir vērsts uz tādu darba tiesisko attiecību aspektu regulēšanu kā atalgojums, darba laiks, kvalifikācijas celšanas iespējas, veselība un darba drošība, darba attiecību dibināšana un izbeigšana, sociālās garantijas u.c. Koplīgumā iespējams iekļaut nosacījumus, kādu nav Darba likumā un citos normatīvos, kā arī īpaši akcentēt darbiniekam un darba devējam nozīmīgus jautājumus.

Pašlaik Latvijā ir noslēgti 232 koplīgumi, kas aptver mazāk kā 35% strādājošo jeb mazāk kā 334 tūkst. ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 15–74 gadiem.

Šobrīd likums paredz, ka no darba ņēmēja ienākumiem, par kuriem jāmaksā IIN, izslēdz darba devēja apmaksātos darba KOPLĪGUMĀ noteiktos darbinieka:

1) Ēdināšanas izdevumus un

2) Ārstniecības izdevumus.

Tomēr IIN atvieglojums ir piemērojams tikai tad, ja minētie izdevumi nepārsniedz 480 euro gadā (vidēji 40 euro mēnesī) UN darba devējs izpilda VISUS zemāk uzskaitītos nosacījumus:

1) darba devēja apmaksātie koplīgumā noteiktie visu darbinieku ēdināšanas izdevumi un ārstniecības izdevumi nepārsniedz 5% no darba devēja gada kopējā bruto algu fonda;

2) darba devējs nodarbina vismaz 6 darbiniekus;

3) darba devējam pirmstaksācijas gada 15.decembrī nav nodokļu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro;

4) darba devējs pēdējo 2 taksācijas gadu laikā nav atzīts par vainīgu pārkāpumā, kurš izpaužas kā:

a) viena vai vairāku trešās valsts pilsoņu nodarbināšana, ja tie ES dalībvalstu teritorijā uzturas nelikumīgi,

b) personas nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma, ja likumā noteiktajā termiņā nav iesniegtas ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu,

c) darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšana vai slēpšana, ja šā nelaimes gadījuma rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai iestājusies nāve;

5) darba devējs ir veicis saimniecisko darbību vismaz vienu pilnu kalendāra gadu pirms taksācijas gada, kurā uzsāk atbrīvojuma piemērošanu attiecībā uz darbiniekiem;

6) darba devējam nav pasludināts maksātnespējas process, nav apturēta tā saimnieciskā darbība vai tas netiek likvidēts.

Ja minētie nosacījumu netiek izpildīti, tad darba devējam no saviem līdzekļiem jāsamaksā nodoklis par gada laikā nepamatoti izmantoto IIN atbrīvojumu.

Ja darba devējs, kura darbiniekiem tiek piemērots minētais IIN atbrīvojums, vairs neizpilda kādu no atbrīvojuma piemērošanai noteiktajiem kritērijiem, tad darba ņēmējam piemēro minēto IIN atbrīvojumu no taksācijas gada sākuma līdz mēnesim, kurā darba devējs atbrīvojuma piemērošanai noteiktos kritērijus ir izpildījis (proporcionāli mēnešu skaitam).

No 2025.gada 1.janvāra PAPILDUS ēdināšanas un ārstniecības izdevumiem IIN atbrīvojumu plāno paplašināt ARĪ uz izdevumiem, kas saistīti ar darbinieka:

1) pārcelšanos uz citu dzīvesvietu,

2) izmitināšanas izdevumus un

3) transporta izdevumus.

BET AR NOSACĪJUMUS, ka visu darbinieku izdevumu apmērs (to kopsumma) gadā nepārsniedz apmēru, kas iegūts, reizinot vidējo darbinieku skaitu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē ar 700 euro.

Proti, atšķirībā no šā brīža kārtības, likumā ir noteikts MAKSIMĀLAIS IZDEVUMU APJOMS GADĀ, nevis konkrēts apmērs uz vienu darbinieku. Tādējādi darba devējs varēs rīkoties elastīgāk un veicināt darbinieku mobilitāti.

Proti, atvieglojuma apmērs vidēji uz vienu darbinieku tiks noteikts 700 euro gadā, taču, ja ir kāds darbinieks, kam nepieciešams apmaksāt izdevumus, kas pārsniedz 700 euro gadā (piemēram, saistībā ar darbinieka pārcelšanos uz citu dzīvesvietu), bet savukārt citam darbiniekam mazākus izdevumus (piemēram, transporta izdevumus, kas gadā ir 400 euro), tad darba devējs konkrētam darbiniekam varēs apmaksāt arī lielākus izdevumus, kas pārsniedz 700 euro. Tomēr taksācijas gada ietvaros darba devējam ir jāseko līdzi, lai tiktu ievērots likumā noteiktais visu darbinieku izdevumu kopējais apmērs.

Ērtības labad atgādināšu, ka vidējo darbinieku skaitu aprēķina, saskaitot uzņēmumā strādājošos darbiniekus pārskata gada katra mēneša pēdējā datumā un summu dalot ar mēnešu skaitu pārskata gadā.

Piemēram, ja šādi aprēķinot vidējo darbinieku skaits ir 10, tad visu darbinieku izdevumu apmērs gadā nedrīkst pārsniegt 7000 euro (10 x 700 euro = 7000 euro). Tomēr jāatceras, ka likumā tiek saglabāts nosacījums, ka minētie darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie visu darbinieku izdevumi nepārsniedz 5% no darba devēja gada kopējā bruto algu fonda.

Likumā tiek saglabāti arī pārējie iepriekš aprakstītie nosacījumi, taču tos papildinot ar vēl vienu nosacījumu IIN atbrīvojuma piemērošanai – darba devējam ir jāuzglabā attiecīgos izdevumus apliecinošos ārējos attaisnojuma dokumentus. Proti, darba devējam būs jāveic izdevumu uzskaite par katru darbinieku un par visu darbinieku kopējiem izdevumiem, kā arī jāsniedz VID informācija par fiziskajai personai izmaksātajām summām par darba devēja apmaksātajiem darba koplīgumā noteiktajiem izdevumiem, izdalot informāciju atsevišķi par katru no šiem izdevumu veidiem.

Sakarā ar maksimālā izdevumu apmēra noteikšanu (pretstatā šā brīža kārtībai, kad izdevumu apmērs ir noteikts uz katru darbinieku), darba devējiem var rasties problēma korekti noteikt, uz kuru darbinieku būtu jāattiecina atvieglojuma pārsniegums un par kuru darbinieku jāpiemaksā darbaspēka nodokļi, ja darbiniekiem (saskaņā ar noslēgto koplīgumu) būs segti atšķirīgi izdevumi (piemēram, vienam darbiniekam medicīnas izdevumi, bet citiem – izmitināšanas izdevumi) atšķirīgos apmēros un laika periodos taksācijas gada ietvaros.

Tādēļ ir paredzēts, ka gadījumos, kad darba devējs neizpilda iepriekš aprakstītos nosacījumus IIN atbrīvojuma piemērošanai, tad izmaksu summa, kurai gada laikā nepamatoti piemērots minētais atbrīvojums, uzskatāma par citiem labumiem dalībniekiem un darbiniekiem, kuri nav bijuši iekļauti fiziskās personas ar IIN apliekamajā ienākumā, un ir iekļaujama ar UIN apliekamajā bāzē pārskata gada pēdējā mēneša deklarācijā KĀ AR SAIMNIECISKO DARBĪBU NESAISTĪTI IZDEVUMI. Un secīgi – arī jāapliek ar efektīvo UIN likmi 25%.

Jūsu Alisa

Tomēr arī tas vēl nav viss… jau drīz paturpināsim arī par pārējiem grozījumiem.