VAIRS NEBŪS JĀZIŅO PAR AIZDOMĪGIEM DARĪJUMIEM NODOKĻU JOMĀ?

Beidzot! Jau drīz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjekti (ārpakalpojuma grāmatveži, advokāti, notāri, finanšu iestādes, kredītiestādes un daudzi citi) varēs atviegloti uzelpot, jo tiek plānots izslēgt no likuma aizdomīga darījuma pazīmes nodokļu jomā, par kuriem likums uzliek pienākumu ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) un VID.

Tas gan nenozīmē, ka ziņot par aizdomīgiem darījumiem vairs nevajadzēs, taču neviennozīmīgai praksei, kad NILLTPFN likuma subjekti tiek sodīti par neziņošanu arī gadījumos, kad nepastāv aizdomas par noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem, bet formāli tiek konstatēta aizdomīga darījuma pazīme, tiks pielikts punkts.

Šobrīd likums paredz, ka NILLTPFN likuma subjektiem ir PIENĀKUMS, konstatējot aizdomīgu darījumu, nekavējoties ziņot ne vien FID, bet arī VID par tādu Latvijas iedzīvotāja aizdomīgu darījumu, kura pazīmes atbilst vismaz vienai no likumā minētajām aizdomīga darījuma pazīmēm nodokļu jomā.

Kopā likums paredz 18 aizdomīga darījuma pazīmes, starp kurām ir arī sekojošas pazīmes:

1) Konts ir tālu no klienta rezidences;

2) Klientam pārmērīgi liels kontu skaits;

3) Izvairīšanās no nodokļu nomaksas;

Apskatīsim šīs aizdomīga darījuma pazīmes tuvāk.

KONTS IR TĀLU NO KLIENTA REZIDENCES. Sākoties karam Ukrainā, daudzi Latvijas uzņēmumi kļuva par nevēlamiem klientiem Latvijas kredītiestādēs tikai tāpēc, ka līdz šim viņi eksportēja preci uz Krieviju vai arī importēja izejmateriālus no tās, vai vienkārši pārvadāja preces no/ uz Krieviju. Pēc būtības uzņēmēji tika sodīti par karu Ukrainā bez adekvāta laika pielāgoties jaunajiem apstākļiem, un iespējām atvērt kontu citā Latvijas kredītiestādē, kā dēļ viņi vienkārši bija spiesti atvērt kontus ārvalstīs, tostarp Lietuvā un citās ES dalībvalstīs. Tādēļ ir mazliet smieklīgi lasīt Latvijas iestāžu sašutuma pilnus ziņojumus par to, ka “Ak vai! Strauji pieaug to Latvijā reģsitrēto fizisko un juridisko personu skaits, kas atvērušaas kontu ārvalsts finanšu insitūtcijās tospar Lietuvā. Nez kāpēc tā?”

Un nu Latvijas uzņēmums (vai uzņēmējs), kas veic saimniecisko darbību Latvijā, bet jau ar kontu ārvalstīs, kļūst par ziņošanas objektu FIDam un VIDam tāpēc, ka formāli izpildās aizdomīga darījuma pazīme – konts ir tālu no klienta rezidences valsts.

KLIENTAM PĀRMĒRĪGI LIELS KONTU SKAITS. Šeit iederas pieminēt biedrības (kā arī jebkuru citu uzņēmumu), kas savas darbības ietvaros īsteno ES struktūrfondu finansētos projektus. Par katru iztērēto centu ir jāatskaitās, kā dēļ katram projektam tiek atvērts savs konts. Un nu arī šī biedrība (vai uzņēmums) kļūst par ziņošanas objektu FIDam un VIDam, jo formāli izpildās aizdomīga darījuma pazīme – klientam ir pārmērīgi liels kontu skaits.

IZVAIRĪŠANĀS NO NODOKĻU NOMAKSAS. Vispārīgi, ar izvairīšanos no nodokļiem tiek saprasta – apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijās, nodokļu deklarāciju, informatīvo deklarāciju vai nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas neiesniegšana, nelikumīga nodokļu atvieglojumu, priekšrocību un atlaižu piemērošana vai jebkura cita apzināta darbība vai bezdarbība, kuras dēļ nodokļi vai nodevas nav samaksātas pilnā apmērā vai daļēji.

Fiziska persona izīrē sev piederošu dzīvokli, bet īres līgumu nereģistrē un nodokli no saņemtās īres maksas nemaksā. Formāli izpildās aizdomīga darījuma pazīmes. Ziņo FID un VID!

Jūs noteikti teiksiet “Tas ir absurds!”, un Jums būs pilnīga taisnība! Taču praksē man nācās redzēt gadījumus, kad NILLTPFN likuma subjekts, kontstatējot, ka kientam ir atvērts konts ārvalstīs, veica šā klienta padziļinātu pārbaudi, pieprasot papildus informāciju no klienta. Klients sniedz informāciju, kas atbilda faktiskajai situācijai un bija saprotama. Ja klients bija spiests atvērt kontu ārvalstīs (skatīt piemēru iepriekš), kāpēc lai tas būtu aizdomīgi? Tā nodomāja arī NILLTPFN likuma subjekts, un papīros ierakstīja, ka VID nav jāziņo. Atnāca VID un sodīja šo NILLTPFN likuma subjektu, uzskatot, ka tam bija pienākums ziņot VID.

“Dokumentos ierakstīji – ka ir konstatēta aizdomīga darījuma pazīmē? Ierakstīji! Pats vainīgs! Bija jāziņo! Nu un tad, ka, veicot padziļinātu pārbaudi, tas vairs nešķita aizdomīgi!” tā VID…

Saskaņā ar NILLTPFN likumu aizdomīgs darījums ir skaidrots kā darījums vai darbība, kas rada AIZDOMAS, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti NOZIEDZĪGA NODARĪJUMA rezultātā vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu).

Tādēļ (atbilstoši FID nesen sniegtajam skaidrojumam) NILLTPFN likuma subjektam NAV PIENĀKUMS ziņot VID par darījumu, kura pazīme atbilst kādai no likumā uzskaitītajām aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā, JA NEPASTĀV AIZDOMAS, ka darījumā iesaistītie līdzekļi tieši vai netieši ir iegūti NOZIEDZĪGA NODARĪJUMA rezultātā vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.

Te ir vērts paskaidrot, ka ar NOZIEDZĪGU NODARĪJUMU ir jāsaprot ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīts kaitīgs nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš paredzēts KRIMINĀLLIKUMĀ un par kura izdarīšanu draud kriminālsods. Proti, likums NEPRASA ZIŅOT par visiem iespējamiem likumpārkāpumiem nodokļu jomā!

Piemēram, kriminālatbildība par izvairīšanos no nodokļiem iestājas tikai tad, ja tā ir veikta LIELOS APMĒROS (jeb nesamaksāto nodokļu summa pārsniedz 50 minimālās algas – jeb 35 000 euro 2024. gadā). Attiecīgi tad, ja ir kļuvis zināms, ka klients nemaksā nodokļus par sava dzīvokļa izīrēšanu – tas nav NOZIEDZĪGS NODARĪJUMS, par kuru būtu pienākums ziņot!

Beidzot iestādes un asociācijas sāk runāt par to, ka izveidojusies prakse nav samērīga un nesasniedz savu mērķi. Tādēļ no likuma PLĀNO IZSLĒGT aizdomīga darījuma pazīmju uzskaitījumu, bet tā vietā paredzēt, ka turpmāk NILLTPFN likuma subjekts ziņos VID par aizdomīgu darījumu, kas RADA AIZDOMAS, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti NOZIEDZĪGA NODARĪJUMA VALSTS IEŅĒMUMU JOMĀ rezultātā.

Savukārt, lai nodrošinātu NILLTPFN likuma subjekta izpratni, kādos gadījumos par konstatēto aizdomīgo darījumu ir iesniedzama informācija arī VID, tiek plānots sagatavot vadlīnijas, kurās citstarp ietverts aktuālais darījuma aizdomīguma nodokļu jomā pazīmju uzskaitījums.

Lai arī grozījumu anotācija neparedz detalizētāku skaidrojumu, ko jāsaprot ar “noziedzīgu nodarījumu valsts ieņēmumu jomā” un mums būtu vēl jāsagaida izstrādātās vadlīnijas, saprotu, ka par tādiem ir jāuzskata:

1) Krimināllikuma (KL) 218.p. – izvairīšanās no nodokļiem lielā apmērā (t.i., vismaz 35 000 euro);

2) KL 195 – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija;

3) KL 177 – krāpšana (jeb nodokļu krāpšana, piemēram, prettiesiski pieprasot PVN pārmaksu);

4) KL 190 – kontrabanda;

5) KL 190.1 – Preču un vielu, kuru aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta, pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai.

Lai arī minētos grozījumus vēl būs jāizskata Saeimā, uzskatu, ka iestādes un asociācijas virzās pareizajā virzienā. Un ko domājiet Jūs?

Jūsu Alisa