KRIEVIJA NAV AUGSTA RISKA TREŠĀ VALSTS, VISMAZ AML VAJADZĪBĀM…

Informatīvais karš iet pilnā sparā. Visi ziņu portāli mudž ar ziņām par Krieviju un visu, kas ar to saistīts. Strīds par to, vai Krievija ir/nav AUGSTA RISKA jurisdicija izcēlās arī tiesā.

 

VID, veicot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likums) normu ievērošanas pārbaudi kādā grāmtavedības ārpakalpojuma uzņēmumā, konstatēja, ka uzņēmums nepareizi noteica kāda klienta riska pakāpi. Proti, tā bija noteikta kā zema, lai gan klienta (juridiskas personas) patiesā labuma guvējs (PLG) ir Krievijas pilsonis. Tā kā Krievija ar Latvijas Nacionālā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorismafinansēšanas risku novērtēšanas ziņojumu (Novērtēšanas ziņojums) ir atzīta par paaugstināta riska valsti, tad uzņēmums, nedrīkstēja noteikt zemu riska pakāpi. Secīgi – Finite la comedia.. lūdzu samaksājiet sodu…

 

Šeit “patīsim filmu” nedaudz atpakaļ, jo prasās neliels skaidrojums par problēmas sakni.

 

 

NILLTPFN likuma subjekts (kāds ir arī grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējs un vēl daudzi citi), veicot klienta izpēti, ņem vērā vismaz tos risku paaugstinošos faktorus, kas uzskaitīti NILLTPFN likumā. Kā viens no risku paaugstinošiem faktoriem ir – tas, ka klients vai tā PLG ir saistīts ar paaugstināta riska jurisdikciju.

VID ieskatā Krievijai ir paaugstināta riska jurisdikcija. Attiecīgi NILLTPFN likuma subjekts tādam klientam nevar noteikt ZEMU risku un secīgi nevar neveikt klienta padziļināto pārbaudi.

Atgādināšu, ka tikai tad, ja pastāv ZEMS NILL risks (kas nav pretrunā ar risku novērtējumu un Novērtēšanas ziņojumu), kā arī, ja ir veikti pasākumi, lai noskaidrotu un novērtētu klientam piemītošos NILL riskus, ir atļauts veikt klienta izpēti, izdarot vien sekojošas klientu identificējošas darbības:

a) Pieprasīt dokumentus par klienta (juridiskās personas) nosaukumu, juridisko formu un dibināšanu vai tiesisko reģistrāciju;

b) Iegūt informāciju par juridisko adresi un saimnieciskās darbības faktisko veikšanas vietu, ja tā atšķiras no juridiskās adreses;

c) Identificēt personas, kas ir tiesīgas pārstāvēt juridisko personu (t.i., kas ir valdes locekļi), noskaidrojot viņu vārdus un uzvārdus, un iegūstot dokumentu vai attiecīgā dokumenta kopiju, kas apliecina to tiesības pārstāvēt juridisko personu, kā arī veicot šo personu identitātes pārbaudi.

Turklāt, jāatceras, ka nepietiek vien ar to, ka klientu identificējošā informācija ir iegūta no publiski pieejama avota (piemēram, LURSOFT). Visai iegūtai informācijai ir jābūt DOKUMENTĒTAI, lai varētu pierādīt, ka likumā prasītā informācija un dokumenti ir iegūti!

Lai arī varētu šķist, ka zema riska gadījumā teju pietiek noskaidrot klienta (juridiskas personas) nosaukumu, adresi un valdi, tomēr tas tā nav. VISOS GADĪJUMOS jānoskaidro arī klienta PLG, pārliecinoties par noskaidrotā PLG atbilstību, tostarp iegūstot šo informāciju NILLTPFN likumā paredzētajā kārtībā.

Proti, PLG ir noskaidrojams, izmantojot ziņas vai dokumentus no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (t.i., iegūstot izdruku no LURSOFT). Taču PAPILDUS:

1) ir jāsaņem klienta APSTIPRINĀTU paziņojumu par PLG; un/vai

2) izmantojot ziņas vai dokumentus no Latvijas Republikas vai ārvalsts informācijas sistēmām; un/vai

3) patstāvīgi noskaidrojot PLG, ja ziņas par to nevar iegūt citādi.

Klientu riska novērtējums var ietekmēt veicamo pasākumu apjomu, kas konkrētajā situācijā nepieciešams, lai noskaidrotu un pārliecinātos par klienta PATIESO labuma guvēju. Klientam ar augstāku risku ir nepieciešami plašāki pārbaudes pasākumi, lai izslēgtu šaubas par PLG atbilstību.

Vienlaikus arī PLG noskaidrošana var veicināt pareiza riska pakāpes noteikšanu, jo ir jāņem vērā risku paaugstinošie faktori, tostarp to, vai klients vai tā PLG ir saistīts ar paaugstināta riska jurisdikciju.

Izskatāmajā gadījumā NILLTPFN likuma subjekts (grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējs) nepievērsa būtisku nozīmi faktam, ka tā klienta (Latvijas SIA) PLG ir Krievijas pilsonis. Attiecīgi, VID ieskatā, tika nepareizi noteikts klienta NILL risks, jo Krievijai atbilstoši Novērtēšanas ziņojumam ir uzskatāma par paaugstināta riska valsti.

TIESA SPRIEŽ, KA KRIEVIJA NAV PAAUGSTINĀTA RISKA VALSTS

Taču Augstākās tiesas senāts šādam VID secinājumam nepiekrita, spriežot, ka:

1) Jēdziens „paaugstināta riska jurisdikcija” aptver “augsta riska trešās valstis”. Tomēr jāņemi vērā, ka jēdziena „augsta riska trešā valsts” saturs konkrēti ir norādīts NILLTPFN likumā;

2) Atbilstoši tam ir jāievēro, kuras valstis EIROPAS KOMISIJA vai STARPTAUTISKAS ORGANIZĀCIJAS, vai organizācijas, kas nosaka standartus NILL novēršanas jomā, ir noteikušas par tādām valstīm, kurās ir stratēģiskas nepilnības, kas rada būtiskus draudus ES finanšu sistēmai (Eiropas Komisijas gadījumā), vai kurās nav efektīvas NILL novēršanas sistēmas. Piemēram, starptautiskās organizācijas FATF (Financial Action Task Force) augsta riska un uzraugāmo valstu saraksts (High risk and other monitored jurisdictions). No NILLTPFN likuma neizriet, ka „augsta riska trešo valstu” noteikšanā būtu jāvērtē citi avoti.

3) Krievijas Federācija NAV to augsta riska trešo valstu skaitā, kuras ir minētas Deleģētajā regulā 2016/1675, norādot augsta riskatrešās valstis, kurās ir stratēģiskas nepilnības. Tāpat arī Krievijas Federācija NAV iekļauta FATF publicētajā augsta riska valstu sarakstā.

4) VID nav norādījis, ka Krievijas Federācija būtu atzīta par augsta riska trešo valsti atbilstoši iepriekš minētajai NILLTPFN likuma definīcijai. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka NILLTPFN likuma subjekta (grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēja) klienta saistību ar Krievijas Federāciju varētu uzskatīt par saistību ar paaugstināta riska jurisdikciju tā iemesla dēļ, ka Krievijas Federācija ir augsta riska trešā valsts.

5) VID, pamatojot to, ka Krievijas Federācija ir augsta riska trešā valsts, ir norādījis uz atsevišķiem Nacionālā ziņojuma punktiem. ŠĀDAM PAMATOJUMAM NEVAR PIEKRIST. Lai arī NILLTFPN likumā Nacionālais ziņojums ir norādīts kā avots, kas jāņem vērā, veicot riska novērtējumu un veidojot iekšējās kontroles sistēmu (IKS), tas NAV AVOTS, AR KO VARĒTU PAMATOT tieši valsts atzīšanu par augsta riska trešo valsti! Tas neatbilstu NILLTPFN likumam!

Lūk tā! Krievijas Federācija nav augsta riska valsts. Attiecīgi, ja VID lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu vai par soda piemērošanu pamato ar NILLTPFN likuma pantu, attiecinot “augsta riska trešās valsts” jēdzienu uz valstīm, kas nav FATF vai EK Deliģētās regulas Nr. 2016/1675 sarakstos, tad šāds VID lēmums ir uzskatāms par prettiesisku.

Jūsu Alisa