JAUNĀ “AML PAKOTNE” – AML SUBJEKTU LOKS TIKS PAPILDINĀTS AR FUTBOLA KLUBIEM UN AĢENTIEM

Paturpināsim tēmu par jauno “AML pakotni”.

 

Līdz šim Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (NILLTPFN likums) un no tā izrietošie pienākumi attiecās tikai uz noteiktu subjektu loku jeb: kredītiestādēm, finanšu iestādēm, ārpakalpojuma grāmatvežiem, revidentiem un nodokļu konsultantiem, nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem un vēl daudziem citiem. Tā kā NILLTPFN likuma normas jau darbojās daudzus gadus, tad domāju, ka šā bloga ietvaros nav nepieciešams uzskaitīt visus NILLTPFN likuma subjektus. Pēdējos gadus VID ir pacenties, lai visi subjekti zinātu, ka viņi ir NILLTPFN likuma subjekti ar visām no tā izrietošām sekām. Tāpēc labāk pievērsīsimies personām, kas pašlaik vēl nav NILLTPFN likuma subjekti, bet kuri jau drīzumā par tādiem kļūs nu jau AML regulas kontekstā.

 

 

Jaunā AML Regula paredz papildināt AML subjektu loku ar:

a) PROFESIONĀLIEM FUTBOLA KLUBIEM jeb juridiskām personām, kurām pieder vai kuras vada futbola klubu, kam ir piešķirta licence un kas piedalās kādas ES dalībvalsts nacionālajās futbola līgās, un kura spēlētāji un personāls ir līgumdarbinieki un saņem atlīdzību par saviem pakalpojumiem;

b) FUTBOLA AĢENTIEM jeb personām (fiziskām vai juridiskām), kas par maksu sniedz starpniecības pakalpojumus un pārstāv futbolistus un/vai profesionālus futbola klubus sarunās par līguma noslēgšanu ar futbolistu vai pārstāv profesionālus futbola klubus sarunās, lai panāktu vienošanos par futbolista pāreju.

Šāds solis tika sperts, jo profesionālu futbola klubu un futbola aģentu darbības ir pakļautas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas (NILL) riskam vairāku faktoru dēļ, piemēram,

1) futbola popularitāte pasaulē,

2) futbolā iesaistītas ievērojamas summas, naudas plūsmas un finanšu intereses,

3) futbolā ir izplatīti pārrobežu darījumi un dažkārt neskaidras īpašumtiesību struktūras.

Visi šie faktori pakļauj futbolu iespējamai noziedznieku ļaunprātīgai izmantošanai, lai leģitimizētu nelikumīgus līdzekļus un tādējādi padarītu sportu neaizsargātu pret NILL.

Kā būtiskas riska jomas ir, piemēram, darījumi ar ieguldītājiem un sponsoriem, tostarp reklāmdevējiem, un spēlētāju pāreja. Tādēļ profesionālajiem futbola klubiem un futbola aģentiem būs jāievieš stingri NILL novēršanas pasākumi, tostarp veicot klientu uzticamības pārbaudi attiecībā uz ieguldītājiem, sponsoriem, reklāmdevējiem, un citiem partneriem un darījumu partneriem, ar kuriem tie veic darījumus.

Proti, AML regula predz, ka par AML subjektiem tiks uzskatīti arī futbola aģenti. Savukārt profesionālie futbola klubi tiks uzskatīti par AML subjektiem attiecībā uz šādiem darījumiem:

i) darījumi ar ieguldītāju;

ii) darījumi ar sponsoru;

iii) darījumi ar futbola aģentiem vai citiem starpniekiem;

iv) darījumi futbolistu pārejas nolūkā.

Lai izvairītos no nesamērīga sloga mazākiem klubiem, kuri ir mazāk pakļauti NILL riskam, dalībvalstīm (un tātad arī Latvijai) būs piešķirtas tiesības pilnībā vai daļēji atbrīvot konkrētus profesionālus futbola klubus no šīs regulas prasībām, pamatojoties uz pierādītu zemāku NILL risku. Vienlaikus ne visus profesionālos futbola klubus būs iespējams atbrīvot no AML prasībām.

Profesionālu futbola klubu darbības, kas konkurē savu nacionālo futbola līgu AUGSTĀKAJĀS DIVĪZIJĀS, padara tos pakļautus lielākam NILL riskam salīdzinājumā ar futbola klubiem, kas piedalās zemākās divīzijās. Tas ir tādēļ, ka augstākā līmeņa futbola klubi biežāk iesaistās būtiskākos finanšu darījumos, piemēram, spēlētāju pārejā un sponsorēšanas darījumos ar lielu vērtību. Tiem var būt arī sarežģītākas korporatīvās struktūras ar vairākiem īpašumtiesību līmeņiem, un tie biežāk var iesaistīties pārrobežu darījumos.

Šie faktori padara šādus augstākā līmeņa klubus pievilcīgākus noziedzniekiem un sniedz vairāk iespēju slēpt nelikumīgus līdzekļus. Tāpēc dalībvalstis (tai skaitā arī Latvija) varēs atbrīvot no AML prasībām profesionālos futbola klubus, kas piedalās augstākajā divīzijā, tikai tad, ja:

a) tiks pierādīts, ka NILL risks ir zems,

b) un ar noteikumu, ka šādu klubu apgrozījums katrā no iepriekšējiem 2 gadiem ir mazāks par 5 000 000 EUR.

Tomēr NILL risku nenosaka tikai divīzija, kurā futbola klubs spēlē. Arī ZEMĀKU DIVĪZIJU klubi var būt pakļauti ievērojamiem NILL riskiem. Tādēļ dalībvalstīm (arī Latvijai) būs iespēja atbrīvot no AML regulas prasībām tikai tādus futbola klubus zemākās divīzijās, kas ir saistīti ar pierādītu zemu NILL riksu.

Jebkurā gadījumā dalībvalstīm (arī Latvijai) būs jāveic NILL risku izvērtējumu. Vērtējot, vai ir pamats atbrīvot kādu futbolklubu no AML regulas prasībām, ņems vērā kluba darbības veidu un mērogu, darījumu apjomu un to pārrobežu raksturu, kā arī ar futbola klubiem saistītos NILL riska mazināšanas faktorus. Līdz 2028.gadam jūlijam arī Eiropas Komisija veiks NILL risku novērtējumu, kurā identificēs un analizēs minētos riskus ES līmenī. Identificējot jaunus riskus ES Komisija varēs ieteikt dalībvalstīm (arī Latvijai) atjaunināt savus valsts riska novērtējumus vai veikt konkrētas nozares riska novērtējumu.

Apskatoties Latvijas futbola klubu sarakstu, to ir vairāk nekā biju domājusi. Līdz šim biju pārliecināta, ka futbols Latvijā nav tik populārs kā hokejs, taču laikam būšu kļūdījusies. Būs interesanti pavērot, kā attīstīsies nākotnes notikumi, un precīzāk to, vai Latvijas iestāžu acīm raugoties mūsu pašmāju futbola klubi tiks vērtēti kā pārāk maziņi un neinteresanti, lai pakļautu tos AML prasībām, vai arī ik pa laikam notiekošie skandāli par iespējams “sarunātām” un “aizdomīgām” spēlēm būs pietiekami, lai no AML regulas prasībām neatbrīvotu nevienu futbola klubu…ne maziņu, ne “lielu”.

 

Jūsu Alisa