KAS VAR DRAUDĒT, JA NEPILDĀT VID IZDOTO RĪKOJUMU SADARBĪBAS PARTNERIM PIENĀKOŠĀS SUMMAS SAMAKSĀT VALSTS KASĒ?

Kādu laiciņu atpakaļ pie manis vērsās kāda uzņēmuma īpašniece. Viņa piederošais SIA saņēma rīkojumu no VID, kurā tas informēja, ka tiek apķīlāti kāda sadarbības partnera naudas līdzekļi, kas atrodas pie SIA. Proti, pēc VID datiem, SIA vēl nebija norēķinājusies par sadarbības partnera sniegtajiem pakalpojumiem un/vai piegādātām precēm. Tādēļ ar minēto VID rīkojumu SIA tika uzlikts pienākums minētos (sadarbības partnerim pienākošos) naudas līdzekļus ieskaitīt VALSTS KASĒ. Ja SIA nepakļausies šai prasībai, tad VID DRAUDĒJA APTURĒT SIA saimniecisko darbību.

 

Diemžēl VID rīkojumu SIA īpašniece pamanīja jau PĒCTAM, kad attiecīgo summu jau paguva pārskaitīt sadarbības partnerim uz tā rēķinos norādītajiem kontiem.

 

Iepriekš SIA īpašniece jau bija saskārusies ar līdzīgu situāciju, kad, neskatoties uz to, ka naudas summas jau bija pārskaitītas sadarbības partnerim, VID lika ATKĀRTOTI ŠO SUMMU PĀRSKAITĪT VALSTS KASĒ. Tikai toreiz, summa bija vien vairāki simti euro, bet šoreiz vairāki tūkstoši. Tā kā SIA nebija lieku tūkstošu euro, tad doma, ka jau vienreiz pārskaitīto summu būs atkārtoti jāpārskaita valsts kasē, SIA īpašnieci dzina izmisumā, jo īpaši tādēļ, ka VID draudi apturēt SIA saimniecisko darbību bija ļoti reāli.

 

Diemžēl šāds gadījums nav vienīgais… Ar līdzīgu problēmu saskārās arī citi uzņēmumi.

Piemēram, kāds uzņēmums saņēma līdzīgu VID rīkojumu. Neskatoties uz rīkojumu, sadarbības partnerim pienākošās summas (vairāk kā 100 tūkst. euro apmērā) uzņēmums pārskaitīja sadarbības partnerim, nevis valsts kasē. VID, uzskatot, ka uzņēmums tādējādi palīdz savam sadarbības partnerim izvairīties no nodokļiem, pieprasīja samaksāt attiecīgās summas valsts kasē. Tā kā uzņēmums atteicās to darīt (jo savas saistības pret sadarbības partneri tas dzēsa), VID apturēja uzņēmuma saimniecisko darbību… Lai atjaunotu to, uzņēmums bija spiests izpildīt VID rīkojumu un attiecīgo summu ieskaitīt valsts kasē.

Tiesa nostājās uzņēmuma pusē, uzskatot, ka VID par rīkojuma neizpildi nedrīkstēja apturēt uzņēmuma saimniecisko darbību. Par to es rakstīju jau iepriekš (skatīt saiti komentāros).

 

Taču nesen Augstākās tiesas Senāts atcēla šo tiesas spriedumu, pēc būtības norādot, ka nav nepieciešams īpaši analizēt iemeslus, kāpēc uzņēmums nav izpildījis VID rīkojumu, un vai uzņēmuma (kas nav nodokļa parādnieks) saimnieciskās darbības apturēšana ir/ nav samērīga attiecīgajos apstākļos.

 

Senāts norādīja uz likuma normām, no kurām izriet, ka piedziņu var vērst uz naudas līdzekļiem, kas:

 

1) pienākas no citām personām,

2) vai uz nodokļu maksātāja mantu, kas ATRODAS pie trešajām personām.

Tādējādi šīs tiesību normas paredz piedzinēja tiesības vērst piedziņu pret trešajām personām tikai tad, ja pie šīm personām ATRODAS nodokļu parādnieka manta vai šīm trešajām personām ir VĒL NENOKĀRTOTAS MAKSĀJUMU SAISTĪBAS ar nodokļu parādnieku. Citu pamatu piedziņas vēršanai pret trešajām personām šīs normas NEPAREDZ.

 

Proti, vērtējot, vai VID lēmums par piespiedu piedziņu ir tiesisks, ir jāpārbauda,

 

1) vai attiecīgajai trešajai personai bija pienākums iemaksāt budžetā to summu, kuru šī trešā persona, jau bija pārskaitījusi nodokļu parādniecei,

2) un vai VID pēc tam, kad pie SIA vairs neatradās nodokļu parādniecei pienākošies līdzekļi, vispār bija tiesības uzlikt pienākumu samaksāt naudas summu tādā apmērā, kādā SIA pārskaitīja nodokļu parādniecei un kas daļēji sedz rīkojumā uzrādīto nodokļu parādu.

Pie līdzīgiem secinājumiem Senāts nonāca arī iepriekš. Tādēļ gadījumiem, kad VID liek samaksāt valsts kasē naudas summas, kuras jau ir pārskaitītas sadarbības partnerim, nevajadzētu atkārtoties šodienas VID nodokļu administrēšanas praksē. Tomēr, ja gadās aizskaitīt naudu sadarbības partnerim (un tādējādi neizpildīt VID rīkojumu) būtu ieteicams informēt VID par šo faktu un iemesliem.

Tas nebūt nenozīmē, ka gadījumā, ja Jūs apzināti nepildāt VID rīkojumu, tad Jums nekas nedraudēs. Par VID likumīgo prasību nepildīšanu fiziskai personai var tikt piemērots naudas sods līdz 140 naudas vienībām 700 EUR, bet juridiskai personai – no 14 – 2800 naudas vienībām jeb 70 EUR – 14 000 EUR.

Ziniet savas tiesības, dāmas un kungi, bet neaizpirstiet arī par pienākumiem..

 

Jūsu Alisa