ADVOKĀTA PADOMI

VAI VALDES LOCEKLIM IR JĀNOSAKA ALGA… NE ZEMĀKU PAR VALSTĪ VIDĒJO STATISTISKO?

Man šķita, ka jautājums par to, vai valdes loceklis ir darbinieks un vai viņam ir jābūt noteiktai algai, ir sen pagātnē, tomēr izrādās, ka tas tā nav…
 
Aktualizējoties jautājumam par iespējamiem grozījumiem likumā, ar kuriem VID varētu piestādīt “nodokļa rēķinu”, ja darba devēja izmaksātās algas darbiniekiem neiekļaujas kopējā statistikā (jeb tās ir mazākas par 80% no vidējās algas valstī attiecīgajā nozarē), aktualizējās arī jautājums par valdes locekļu algām…
 
Lai arī pašlaik nav atbalsta šādu grozījumu ieviešanai, tomēr VID turpina izsūtīt vēstules uzņēmējiem ar lūgumu skaidrot, kāpēc vidējais darbinieku atalgojums ir zemāks nekā vidējais valstī attiecīgajā nozarē vai profesijā. Ja uzņēmēju sniegtais skaidrojums nešķiet ticams, tad VID uzsāk nodokļu kontroli.
 
Šāda VID prakse pastāvēja arī iepriekš (un tajā nav nekā jauna), tomēr nevaru nepamanīt, ka ir pieaudzis tādu vēstuļu skaits, kurās VID iebilst pret VALDES LOCEKĻA atalgojuma apmēru.
 
KĀDA UZŅĒMĒJA STĀSTS
 
Tā, piemēram, kāda SIA, kurā ir tikai viens darbinieks, saņēma vēstuli no VID, kurā VID iebilst pret to, ka:
 
1) Darba ņēmēja vidējā darba alga ir vien 100 EUR mēnesī, kas veido vien ~7% no vidējās algas nozarē Rīgas plānošanas reģionā. Proti, nozarē, kurā darbojās SIA (atbilstoši tās deklarētajam pamatdarbības veidam) Pierīgas reģionā vidējā darbinieku alga veido virs 1200 EUR mēnesī;
 
2) Turklāt, saskaņā ar SIA darba devēja ziņojumiem šim darba ņēmējam ilgstoši tiek deklarēts nepilns nostrādāto stundu skaits (3-40 stundas mēnesī).
 
Ņemot vērā minēto, VID aicina pārskatīt darba devēja ziņojumos darba ņēmējam uzrādīto darba samaksu un nostrādātās stundas, un samaksāt papildus algas nodokļus (IIN un VSAOI) no starpības.
 
Tiktāl viss šķiet loģiski… Pārāk zems darba ņēmēja atalgojums rada jautājumus, un attiecīgi VID uz to reaģēja, pieprasot SIA sniegt skaidrojumu.
 
Tikai …iepriekš minētais vienīgais darba ņēmējs, pret kura atalgojumu iebilst VID, ir šīs SIA vienīgais VALDES LOCEKLIS un ĪPAŠNIEKS! Nekāda darba līguma starp SIA un valdes locekli nav. Vienkārši valdes loceklis un īpašnieks sev mēnesī izmaksā nelielu atlīdzību.
Proti, runa iet par vienas personas SIA, kur valdes loceklis un īpašnieks ir arī visu darbu darītājs.
 
VALDES LOCEKLIS / ĪPAŠNIEKS NAV DARBA ŅĒMĒJS
 
Ja arī Jums atnāk šāda “laimes vēstule” no VID, tad iesaku uzreiz vērsties pie Jūsu advokāta. Diemžēl praksē novēroju, ka, saņemot šādu VID vēstuli, daudzi uzņēmēji uzreiz skrien labot deklarācijas, slēgt darba līgumus starp sevi (vienīgo valdes locekli un īpašnieku) un SIA, un maksāt papildus nodokļus budžetā.
 
Tā kā šāda vēstule nav vienīgais gadījums, tad uzskatu par pareizu atgādināt dažas svarīgas lietas, kas attiecās uz valdes locekļiem un to atalgojuma apmēru. Proti:
 
1. Savus pienākumus valdes loceklis var veikt kā 1) darba, tā 2) pilnvarojuma tiesisko attiecību ietvaros. Turklāt pilnvarojuma tiesiskās attiecības ar valdes locekli pastāv vienmēr.
 
2. Ienākumus darba tiesisko attiecību ietvaros valdes loceklis saņem kā darba algu, savukārt, pilnvarojuma attiecību ietvaros – kā atlīdzību, JA SIA UN VALDES LOCEKLIS PAR TO VIENOJAS. Proti, ja valdes loceklis pilda savus pienākumus pilnvarojuma attiecību ietvaros – viņš to var darīt arī bez atlīdzības!
 
3. Ja sabiedrības valdes loceklis ir arī tās īpašnieks, ienākumus iespējams gūt arī dividenžu veidā.
 
4. Atlīdzības apmēru nosaka ar padomes lēmumu, bet, ja sabiedrībai nav padomes, — ar dalībnieku lēmumu. Atlīdzības apmēra noteikšanu likums ir paredzējis kā dalībnieku sapulces prerogatīvu!
 
5. Lai valdes locekli atzītu par darba ņēmēju ir jākonstatē pakļautības attiecības starp darba devēju un darbinieku. Proti, jākonstatē ka valdes locekļa darbība tiek veikta citas šīs sabiedrības struktūras (piemēram, dalībnieku sapulces vai padomes) VADĪBĀ vai kontrolē UN ja kā atlīdzību par šo darbību viņš SAŅEM DARBA SAMAKSU.
 
6. Ja SIA valdes loceklis ir arī šīs SIA īpašnieks, tad PAKĻAUTĪBAS ATTIECĪBAS NEPASTĀV. Attiecīgi šādu valdes locekli nevar uzskatīt par darba ņēmēju.
 
7. Valdes funkcijas (gan vadīšanas, gan pārstāvības) izriet no likuma. Līdz ar to visas darbības, kas izriet no likumiskā pilnvarojuma, ir uzskatāmas par valdes locekļa darbībām, kas nav pakļautas klasiskam darba tiesību regulējumam.
 
8. Valdes vadības funkcijā esošos uzdevumus nevar izsmeļoši uzskaitīt, jo valdes loceklim ir jādara viss konkrētajos apstākļos nepieciešamais sabiedrības darbības nodrošināšanai. Attiecīgi, valdes locekļi (kas ir arī īpašnieki) var veikt JEBKĀDAS DARBĪBAS – gan administratora, sagādnieka, kasiera, grāmatveža, jurista, un pat apkopēja pienākumus. Visu šo darbu veikšana nepadara valdes locekli par darba ņēmēju.
 
9. Likums nenosaka obligātu pienākumu SIA vienīgajiem īpašniekiem, kuri ir arī komercsabiedrības vienīgie valdes locekļi, ar sevi slēgt rakstveida darba līgumu par pienākumu veikšanu, kas saistīti ar komercsabiedrības vadīšanu un pārstāvību. [Par to, ka ar “vadīšanu” ir jāsaprot viss un jebkas…skatīt iepriekšējos punktus].
 
Šī bloga ietvaros pat nesākšu analizēt arī tiesību aktus, no kuriem izriet tas pats. Galvenais, ko gribu teikt – VID nav tiesīgs prasīt, lai valdes loceklim (kas ir arī SIA īpašnieks) tiek palielināta alga atbilstoši vidējai statistikai. Un nav svarīgi, ka valdes loceklis SIA vārdā sniedz apkopējas pakalpojumus.
 
Tādēļ, atkārtošos… ja saņemat šādu VID “laimes vēstuli”, nesteidzieties uzreiz veikt izmaiņas deklarācijās un atvērt naudas maku. Vērsieties pie Jūsu advokāta, kas palīdzēs izvērtēt, vai Jūsu gadījumā pastāv darba tiesiskās attiecības un attiecīgi VID prasība ir pamatota.
 
Jūsu Alisa
 

Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!

PAR AUTORI

Alisa Leškoviča

Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem. 

M.: +371 29 340 444
[email protected]