UZŅĒMĒJI IEGŪST VAIRĀK LAIKA, BET VAI AR TO PIETIEK?
Jūlijā novēroju pēkšņu VID aktivitāti šķietami “nomirušajās” uzņēmumu pārejas lietās. Pēc daudziem “klusuma” mēnešiem uzņēmēji saņēma VID lēmumus piedzīt no viņu uzņēmumiem citu (it kā pārgājušo) uzņēmumu nodokļu parādus.
“Vai tiešām šis murgs vēl nav beidzies?” vaimanāja uzņēmēji.
“Jums ir 7 dienas, lai apstrīdētu šo lēmumu!” – brīdināja VID.
VAI TAGAD BŪS CITĀDI?
Vai šāda aktivitāte varēja būt saistīta ar grozījumiem likumā?
Proti, 19.jūlijā spēkā stājās grozījumi likumā, kas noteic, ka vispārīgā gadījumā nodokļu maksātājs var apstrīdēt VID lēmumu 7 dienu laikā, ja VID attiecībā uz viņu piemēroja izpildes nodrošinājuma līdzekļus (t.i., ja VID apķīlāja mantu, apķīlāja bankas kontu…, tā sakot, “REZERVĒJA” mantu, lai nepieciešamības gadījumā to izmantotu parāda segšanai). Izpildes nodrošinājuma līdzekļus var salīdzināt ar “maigu prihvatizācijas veidu” “Maigu”, jo šādos gadījumos manta vēl paliek nodokļa maksātāja īpašumā un tas var to lietot (to gan nevar teikt par naudu vai PVN pārmaksām).
Līdzīgu kārtību (jeb 7 dienu apstrīdēšanas termiņu) likums noteic arī gadījumā, ja VID attiecībā uz nodokļu maksātāju vērš piespiedu piedziņu, t.i., apķīlā mantu, apķīlā bankas kontu…bet jau “LAI PAŅĒMTU SAVU”. Šādos gadījumos manta tiek izmantota parādu segšanai, un viss, kas piederēja iepriekš, nodokļa maksātājam vairs nepieder. Nekustama un kustama manta – pārdota, bet līdzekļi novirzīti parādu segšanai.
Līdz šim šāda kārtība tika piemērota arī attiecībā uz gadījumiem, kad VID konstatēja uzņēmuma pāreju. Tikai 7 dienas bija atvēlētas, lai apstrīdētu VID lēmumu par piespiedu piedziņu sakarā ar aizdomām par to, ka ir notikusi kāda (nodokļu parādnieka) uzņēmuma pāreja.
Taču apetīte aug ēdot.. Vai ne?
Ņemot vērā, ka gadījumi, kad VID saskatīja uzņēmuma pārejas, pieauga ar katru gadu, uzņēmēji sāka sūdzēties par to, ka 7 dienu termiņš ir krietni par maz, lai iesniegtu VID pierādījumus tam, ka nekāda uzņēmuma pāreja nav notikusi. Arī tas, ka sūdzību skata tikai pirmās instances tiesa (kuras lēmums nav apstrīdams) uzņēmējiem nešķita pareizi.
Uzskatot, ka šāda kārtība rada draudus investīciju piesaistei Latvijai, LTRK nāca klajā ar piedāvājumu ieviest grozījumus likumā, ar kuriem tiktu paredzēts, ka lēmumu par uzņēmuma vai tās daļas pāreju VID varēs pieņemt tikai tad, ja VIENLAIKUS pastāv šādi nosacījumi:
1) kontroles pasākumu rezultātā papildus nomaksai budžetā noteikto maksājumu vai citu nokavēto nodokļu maksājumu piedziņa no uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas nodevēja varētu būt apgrūtināta;
2) ieguvējam pārgājis būtiskākais uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas aktīvu kopums, bez kuras komercdarbība nav iespējama;
3) uzņēmums vai tā patstāvīga daļa nav pārgājusi ieguvējam, Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā atsavinot parādnieka mantu;
4) uzņēmums vai tā patstāvīga daļa pārgājusi ieguvējam zem tirgus vērtības.
Tāpat LTRK rosināja paredzēt, ka VID lēmums ir administratīvais akts, kuru var apstrīdēt viena mēneša laikā. Tas ļautu uzņēmējiem apstrīdēt VID lēmumu parastajā kārtībā (un arī tiesāties ilgi un dikti – visās trīs instancēs). Šobrīd tas nav iespējams.
Tomēr (vismaz pagaidām) šāda LTRK iniciatīva neguva atbalstu. Likumā vien ierakstīts, ka turpmāk (sākot no 19.07.2023.) gadījumā, ja konstatēta uzņēmuma pāreja un VID attiecībā uz nodokļu maksātāju vērsa izpildes nodrošinājuma vai piespiedu piedziņas līdzekļus, tad šādus lēmumus varēs apstrīdēt nevis 7 dienu laikā, bet nu jau 1 mēneša laikā.
Grozījumi likumā neparedz mainīt kārtību, kādā tiek izskatītas šīs lietas. Joprojām tās izskatīs pirmās instances tiesa, kuras lēmums (tāpat kā iepriekš) paliks neapstrīdams.
Tomēr uzņēmējiem pāragri nokārt degunu! Ne velti ir teiciens “Iedod mazo pirkstiņu, paņems visu roku!” Paņems arī! Idejai sakārtot uzņēmuma pārejas konstatēšanas un izskatīšanas kārtību vēl nav atmests ar roku, un cerams jau drīz mēs dzirdēsim par jauniem grozījumiem likumos.
Turklāt šobrīd prakse uzņēmumu pārejas konstatēšanas lietās ļoti mainās!
Par to parunāsim konferencē 17.08.2023., kur būs iespēja uzzināt par aktuālo praksi/ un pieredzi ne vien no paša VID, bet arī no tiesas skatu punkta. (Saiti uz konferenci meklē komentāros).
Jūsu Alisa
P.S. Dalieties ar savu pieredzi uzņēmumu pārejas lietās arī Jūs!
Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!
PAR AUTORI
Alisa Leškoviča
Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.
M.: +371 29 340 444
[email protected]