BANKAS KONTS KĀ “CAURSTAIGĀJAMAIS PAGALMS”
Šo rakstu plānoju uzrakstīt jau kādu laiciņu. Tas ir kā neliels atgādinājums par to, ka lēnām, bet droši virzāmies uz nākotni, kur bankas konts ir kā “caurstaigājamais pagalms”. Jebkādas aizdomīgas kustības tajā (ar lielu varbūtību) nepaliks nepamanītas no iestāžu puses un raisīs jautājumus par ienākumiem, par darījumiem, par saimniecisko darbību kā tādu…
Labākajā gadījumā – Jums tiks lūgts sniegt papildus informāciju. Sliktākajā – par Jums vienkārši tiks noziņots tiesībsargājošām institūcijām un tiks ierosināts kriminālprocess. Ņemot vērā, ka pēdējos gadus ir jūtami pieaugusi VID interese par personu ienākumiem, un nemazāk jūtami ir pieaudzis arī ziņojumu skaits tiesībsargājošām institūcijām, tad zemāk ir neliels saraksts ar jau esošo un plānoto regulējumu.
JA APGROZĪJUMS 15 000 EUR VAI VAIRĀK
Jau kādu laiku darbojas kārtība, ka kredītiestādēm līdz katra gada 1.februārim ir pienākums ziņot VID to klientu (fizisko personu) vārdus, kuru iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa vienas kredītiestādes (vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja) ietvaros ir 15 000 euro vai vairāk.
Šī kārtība ļauj VID salīdzinoši vienkārši “izķert” tās (fiziskās) personas, kuras, iespējams, gūst kādu nedeklarēto apliekamo ienākumu vai veic nereģistrētu saimniecisko darbību jeb dzīvo pāri saviem (oficiāli gūtajiem) līdzekļiem. Šīm personām secīgi nākas skaidroties ar VID par to, kāpēc apgrozāmie līdzekļi kontā ir bijuši lielāki nekā deklarētais (vai oficiāli gūtais) ienākums.
JA MAKSĀJUMU SKAITS UZ ĀRVALSTĪM PĀRSNIEDZ 25
Ar 2024.gada 1.janvāri tiek plānots ieviest kārtību, saskaņā ar kuru maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (finanšu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm u.c.) būs pienākums ne vien saglabāt detalizētu uzskaiti par pārrobežu maksājumiem (un to saņēmējiem), bet arī ziņot par tādiem VID, ja pārrobežu maksājums kalendārā ceturkšņa laikā pārsniedz 25! Lai motivētu maksājuma pakalpojumus ziņot VID, noteiks sodu – 14 000 EUR par neziņošanu.
Šā regulējuma mērķis ir atklāt PVN krāpšanā iesaistītās personas (kā fiziskas, tā arī juridiskas), tādēļ tiks ziņots par visiem pārrobežu maksājumiem.
NEPATIESAS INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA PAR PATIESO LABUMA GUVĒJU
Neaizmirsīsim arī par vēl kādu ne mazāk svarīgu regulējumu, kas paredz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (NILLTPFN likuma) subjektiem, kā arī tos kontrolējošām institūcijām ziņot Uzņēmumu reģistram, ja klienta izpētes gaitā noskaidrotā informācija par patieso labuma guvēju neatbilst Uzņēmumu reģistra informācijai. Uzņēmumu reģistrs secīgi informē par to tiesībsargājošās iestādes (valsts policiju), kas veic pārbaudes (ļoti bieži nu jau ierosināta kriminālprocesa ietvaros).
Vislielākie ziņotāji ir tieši kredītiestādes, kuras redz bankas kontos esošās naudas plūsmas un aktīvi ziņo Uzņēmumu reģistram, ja pamana, ka bankai iesniegtajos dokumentos norādītais patiesā labuma guvējs diezgan regulāri pārskaita būtiskas naudas summas (piemēram, no komercsabiedrības saņemtās dividendes) kādai citai personai.
Jāteic, pēdējā laikā jūtami pieaudzis ierosināto krimināllietu skaits par Krimināllikuma 195.1 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu – t.i., par likumā noteikto ziņu par patieso labuma guvēju nesniegšanu vai apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai vai JURIDISKAJAI PERSONAI (tātad, jebkurai kredītiestādei, grāmatvedim, nekustamo īpašumu darījumu starpniekam utt.). Tādējādi ikvienam, kas sniedz šādas ziņas par komercsabiedrības (vai biedrības, vai fonda) patiesajiem labuma guvējiem būtu rūpīgāk jāattiecas pret to, kas tiek norādīts kā patiesā labuma guvējs. Un tā mēs atkal nemanāmi atgriezāmies pie diskusijas par nominālajiem direktoriem un īpašniekiem… 😊
ZIŅOŠANA PAR AIZDOMĪGAJIEM DARĪJUMIEM
Neaizmirsīsim arī par NILLTPFN likuma subjektu (tādu kā ārpakalpojuma grāmatvežu, kredītiestāžu, brokeru, finanšu iestāžu u.c.) pienākumu ziņot VID par aizdomīgiem darījumiem.
Šāda darījuma pazīme ir, ja:
- a) klientam ir pārmērīgi liels kontu skaits;
- b) konta apgrozījums pārsvarā sastāv no skaidras naudas operācijām;
- c) konts ir tālu no klienta rezidences.
PAYSERA, REVOLUT UN CITAS APLIKĀCIJAS
Nezinu kāpēc, bet sabiedrībā ir nostiprinājies mīts, ka maksājumu veikšana, izmantojot PAYSERA, REVOLUT un citu līdzīgu finanšu pakalpojumu sniedzēju kontus, ļauj paslēpt ienākumus no VID acīm. Tas tā gluži nav.
Jāteic, ka VID diezgan bieži prasa uzņēmējiem iesniegt izrakstus arī no PAYSERA un REVOLUT un citu līdzīgu kontu izrakstiem, PAR KURIEM VID ZINA. Uzzināt par šādu kontu esamību VIDs var ļoti vienkārši – piemēram, veicot ikdienišķas uzņēmēju (un to PVN deklarāciju) pārbaudes. Savukārt sadarbība starp dažādu valstu nodokļu administrācijām ļauj VID īstenot dažādus piespiedu piedziņas pasākumus.
Reiz kādā VID lēmumā lasīju, ka
CITI
Drīz vien arī digitālo platformu operatori sāks ziņot VID par visiem pārdevējiem, kas tirgo preci vai iznomā nekustamo īpašumu vai transportlīdzekļus vai sniedz pakalpojumus. Kā obligātā ziņojamā informācija – pārdevēja bankas konta Nr. un informācija par veikto darījumu summām.
Ziņot nāksies arī ar kriptovalūtu pakalpojumu sniedzējiem.
Čeku loterija Latvijā nu ir beigusies, taču arī tas bija labs rīks, kā sniegt VID informāciju par to, ko Tu ēd, pie kāda friziera Tu veido matus, pie kāda daktera ārstē savu prostatu utt…un vispār, kādi ir Tavi faktiskie ienākumi, kur un kā Tu tērē naudu.
Vai būšu ko aizmirsusi?
Jūsu Alisa
Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!
PAR AUTORI
Alisa Leškoviča
Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.
M.: +371 29 340 444
[email protected]