VAI VALSTIJ JĀATLĪDZINA JURIDISKĀS IZMAKSAS, JA DOKUMENTUS GATAVOJA NE ADVOKĀTS? UN VAI ATLĪDZINĀJUMS IR ADEKVĀTS?

Ja valsts vai pašvaldības iestāde ir rīkojusies prettiesiski, ikvienai (fiziskai vai juridiskai) personai ir tiesības uz zaudējumu (tostarp arī uz juridiskās palīdzības izdevumu) atlīdzinājumu. Taču viss nav tik vienkārši, un joprojām ir manāmi jāpiepūlas (un pat jāpatiesājas), lai atgūtu kaut daļu no iztērētā. ☹

KĻUVA LABĀK, BET…

Pagājušo gadu Satversmes tiesa atzina par neatbilstošām Satversmei tiesību normas, kas noteica smieklīgi mazu izdevumu atlīdzinājumu par juridisko palīdzību. Proti, Jūs varējāt tiesāties ar valsts vai pašvaldības iestādi gadiem ilgi, iztērēt daudz naudas par juridisko palīdzību, bet rezultātā no valsts vai pašvaldības atgūt teju neko…

Ja būt precīzai, tad maksimālais apmērs, ko varēja atgūt no valsts vai pašvaldības kā izdevumu atlīdzinājumu par juridisko palīdzību, bija mazliet vairāk par 400 EUR. Daudzas izmaksas (piemēram, iepazīšanās ar lietas materiāliem) likumdevēja ieskatā vispār nav jāapmaksā, jo, acīmredzot, jurists/ advokāts var uzrakstīt juridiski korektu un argumentētu dokumentu, nemaz neiepazīstoties ar lietas apstākļiem un iestādes argumentiem. Un vispār jurists/ advokāts (acīmredzot) var sagatavot dokumentu teju nepatērējot laiku. Vērsies pie jurista/ advokāta pēc juridiskās palīdzības? Pats vainīgs!

Šādas attieksmes dēļ, iepriekš es bieži vien pat netērēju klientu laiku un naudu juridisko izmaksu atlīdzināšanai, jo, lai atgūtu tos dažus euro, bija jāpatērē krietni vairāk laika un naudas nekā atgūstamā summa. ☹

Piemēram, par pieteikuma sagatavošanu likumdevējs paredzēja atlīdzinājumu – 50 EUR. Par kasācijas sūdzību – 80 EUR. Ja kādam liekās, ka tas taču ir OK, tad šis kāds nezina, par ko runā. Piemēram, strīdos ar VID, audita lēmums bieži vien sastāv no 70-100 lapām. Lai to izlasītu un izanalizētu VID argumentus, ir vajadzīgas vairākas stundas. Lai sagatavotu argumentētu sūdzību par šādu VID audita lēmumu (kas bieži vien satur daudzus, jo daudzus argumentus, kāpēc Jūsu darījumi netiek atzīti vai tml.) ir vajadzīgas vēl vairākas stundas. Un vēl ir nepieciešams darbs ar daudziem attaisnojuma dokumentiem, kas arī prasa laiku.

Nodokļu strīdos dokumentu mēdz būt tiešām daudz (tiesās – tie ir 10-15 un vairāk sējumu pa 250 lapām katrā). Mēdz būt lietas, kur lietas materiāli ir 20-50 sējumi. Skaitiet paši … tūkstošiem dokumentu, iepazīšanos ar kuriem likumdevējs neuzskata par vajadzīgu apmaksāt. Ja jāaprēķina  attiecīgi, cik daudz no jurista darba apmaksā likumdevējs, tad jāsecina, ka laikam puisītis vai meitenīte kaut kur Indijas rūpnīcās nopelna vairāk.

Citiem vārdiem sakot, visas juridiskās izmaksas, kuras ciešat, lai atceltu iestādes prettiesisko lēmumu, Jums jāuzņemas pašiem.

KAS MAINĪJĀS? VAI MAINĪJĀS?

2022.gadā Satversmes tiesa nosprieda, ka tas nav OK! Tiesa noteica, ka apmēram, kādā valstij vai pašvaldībai ir jāatlīdzina izdevumus par juridisko palīdzību (kas radusies valsts vai pašvaldības iestādes prettiesiskas rīcības rezultātā), ir jābūt SAPRĀTĪGAM.

Tas, kādi izdevumi būtu uzskatāmi par SAPRĀTĪGIEM šobrīd tiek vērtēts katrā gadījumā atsevišķi. Diemžēl vienotas prakses ko un cik atlīdzināt nav.

Tiek analizēta lietas ilgums, sarežģītība, veiktās darbības nepieciešamība, uzrakstītā dokumenta saturs utt. Piemēram, ja jurists ir atsaucies uz tiesu praksi – tad, iespējams, viņa dokuments tiks uzskatīts par sarežģītu, bet patērētais laiks tā sastādīšanai – par saprātīgu. Ja nē- tad labi, ja atgūsiet kaut ko no tā, kas tika iztērēts šāda dokumenta sastādīšanai.

Proti, lai atgūtu vismaz daļu no juridiskām izmaksām, joprojām ir jāpieliek lielas pūles un jāpatērē lieli resursi. Turklāt, joprojām netiek apmaksāts laiks par iepazīšanos ar lietas materiāliem. Attiecīgi atlīdzinājuma apmērs ir atkarīgs no tā, ko jurists ir norādījis rēķinā. Nav vienotas nostājas arī par stundas likmi, kāda būtu samērīga un atbilstoša tirgus apstākļiem.

Ja Jūs man vaicātu, vai pēc Satversmes tiesas sprieduma juridisko izmaksu atlīdzinājums ir kļuvis saprātīgāks? Pilnīgi noteikti! Bet vai saprātīgs? Domāju, ka piespriestie atlīdzinājumi joprojām ir pārāk mazi un neatbilst nedz faktiskai tirgus situācijai, nedz ir samērīgi pretstatā tām pūlēm un izmaksām, kuras cieš uzņēmēji un ne tikai, cenšoties atcelt iestāžu prettiesiskos lēmumus.

Tas rada jautājumu – vai vispār ir vērts lūgt juridisko izmaksu atlīdzinājumu? Domāju, ka ir vērts. Pašlaik tiesu prakse pēc Satversmes tiesas sprieduma vēl attīstās, un katrs tāds pieteikums palīdz arī tiesnešiem ieraudzīt faktisko situāciju tirgū un gūt labāku priekšstatu par to, kāds būtu samērīgs atlīdzinājums.

Vienīgi ieteikums:

1. Visus rēķinus par juridisko palīdzību (ar specifikācijām) un izpildītos darbus glabāt vienu viet (lai pēc tam nav jāmeklē);
2. Lūgumu par atlīdzinājumu iekļaut jau sākotnējā sūdzībā iestādē (lai pēc tam nav jāiet viss process no jauna).

ATLĪDZINĀJUMU VAR SAŅEMT ARĪ PAR JURISTA DARBU, NE TIKAI PAR ADVOKĀTA DARBU

Labā ziņa ir tāda, ka atlīdzinājumu par juridiskām izmaksām (kas radušās iestāžu prettiesiska lēmuma/ rīcības rezultātā), var saņemt arī tad, ja juridisko palīdzību sniedza ne-advokāts.

Lai gan tas varētu šķist pašsaprotami, taču izrādās, ka nē. To pierāda, kāds nesen atrisinājies strīds. Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka persona nevar saņemt juridisko izmaksu atlīdzinājumu, jo:

    1)  Sūdzības utt. šī persona parakstīja pati (nevis to darīja advokāts);

   2)  Pat ja pieņem, ka dokumentus gatavoja jurists, tad tas bija vienkāršs jurists (ne advokāts).

Apgabaltiesa nepiekrita šādai pieejai un nosprieda, ka persona var saņemt juridisko izmaksu atlīdzinājumu arī tad, ja palīdzību sniedza ne advokāts, bet jebkura persona ar jurista diplomu (!). Arī tas, ka persona pati paraksta dokumentus, nebūt nenozīmē to, ka tā juridisko palīdzību nav saņēmusi.

Jūsu Alisa