STĀSTS PAR REPREZENTATĪVO AUTO – KAD KAUT KAS NOGĀJA GREIZI

Kādu laiciņu atpakaļ man bija iespēja iegriezties auto salonā un izbaudīt testa braucienu ar jauno elektromobili. Protams, neiztika bez sarunas par cenu. Auto tirgotājs izstāstīja jaunākās baumas, ka tulīt, tulīt būs grozījumi likumā, ar kuriem “reprezentatīvā automobiļa” cenas slieksnis tiks pacelts no 50 tūkstošiem uz 75 tūkstošiem (bez PVN), kas, manuprāt, ir nepieciešams, kaut vai, lai Latvija sasniegtu izvirzītos “zaļā kursa” mērķus 😊 😊 😊

Tomēr gāja nedēļas un mēneši, bet grozījumi likumā tā arī nesekoja, saglabājot “reprezentatīvā automobiļa” cenas slieksni esošajā līmeni – 50 tūkstoši euro (bez PVN). Arī 2023.gada budžets ir izstrādāts “Nekādu nodokļu izmaiņu 2023.gadā!” garā, kas vēl vairāk liek uzdoties ar jautājumu, vai tas faktiski nozīmē, ka 2023.gadā nepiedzīvosim arī jebkādas pozitīvas izmaiņas? ☹

Kamēr visi cer un sapņo par to, ka tomēr būs iespējams piedzīvot “reprezentatīvā automobiļa” sliekšņa palielināšanu, tikmēr VID turpina atteikt samaksātā PVN (priekšnodokļa) atmaksu par “reprezentatīvo automobiļu” iegādi. Zemāk apskatīsim, kāda uzņēmuma stāstu…un to, kas nogāja greizi..

PVN ATSKAITĪT PAR REPREZENTATĪVO AUTO VAR, TIKAI…

Vispārīgā gadījumā priekšnodoklis par reprezentatīva auto iegādi un uzturēšanu nav atskaitāms. Tomēr likumā ir paredzēti daži izņēmuma gadījumi, tostarp, ja reprezentatīvais auto tiek izmantots: 

1. nomas pakalpojumu sniegšanai vai 
2. ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai.

Ja auto tiek izmantots ar PVN APLIEKAMO DARĪJUMU NODROŠINĀŠANAI (izņemot nomu), tad uzņēmumam ir pienākums kārtot ar saimnieciskās darbības veikšanu saistīto braucienu uzskaiti un deklarēt attiecīgo auto transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, lai tādējādi pierādītu konkrētā auto izmantošanu saimnieciskajā darbībā ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai.

Ja reprezentatīvais auto tiek izmantots NOMAS PAKALPOJUMU SNIEGŠANAI,  tad šāda auto deklarēšana un braucienu uzskaite nav nepieciešama. Tomēr uzņēmumam ir jāspēj pierādīt auto iznomāšanas darījumu.

KĀDA UZŅĒMUMA STĀSTS

Reiz kāds uzņēmums, kas principā nodarbojas ar auto iznomāšanu, līzingā iegādājās 2 “reprezentatīvos automobiļus”, kurus vēlējies pārdot. Tā kā pārdot automobiļus neizdevās, minētie automobiļi  tika DAŽAS REIZĪTES iznomāti, pēc kā atdotas atpakaļ līzinga sabiedrībai.

Neskatoties uz to, ka uzņēmums varēja pierādīt auto iznomāšanas darījumus, VID tik un tā atteica samaksātā PVN (priekšnodokļa) atmaksu, uzskatot, ka auto faktiski tika izmantotas pašpatēriņam, bet nomas darījumi faktiski nav notikuši (t.i., dokumenti “sazīmēti”). Par to, VID ieskatā, liecināja vairāki apstākļi. Zemāk apskatīsim, kas tieši VID nepatika, un vai VID iebildumi ir pamatoti.

ATŠĶIRĪBAS ODOMETRA RĀDĪTĀJOS

Izpētot uzņēmuma iesniegtos auto pieņemšanas/ nodošanas aktus un tajos minētos datus par odometra rādījumiem, VID secināja, ka ārpus auto iznomāšanas periodiem, auto nobraukuši VAIRĀKUS TŪKSTOŠUS KILOMETRUS. Tomēr uzņēmums nav uzrādījis dokumentus (piemēram, nomas līgumus, rēķinus, pieņemšanas -nodošanas aktus), kas pierādītu, ka auto bija iznomāti šajos periodos.

Jau minēju iepriekš, ka atskaitīt samaksāto PVN (priekšnodokli) par reprezentatīvo auto var arī tad, ja tas netiek iznomāts, bet tad ir jābūt pierādījumiem, ka auto tiek izmantots saimnieciskā darbībā ar PVN apliekamajos darījumos. Tomēr uzņēmums neiesniedza VID  maršruta lapas, ceļazīmes, degvielas iegādes čekus, norakstīšanas aktus u. c., kas apliecinātu, ka minētos tūkstošus kilometrus (brīdī, kad auto nebija iznomāti), auto nobrauca uzņēmuma ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai.

Jāteic, ka nebūtiskas atšķirības odometra rādītājos, ļoti ticami, uzņēmumam neradītu problēmas, jo dokumentu formālie trūkumi nevar ietekmēt PVN (priekšnodokļa) atskaitīšanu. Tomēr, ja atšķirības odometra rādītājos ir būtiskas (kā šajā gadījumā vairāk tūkstoši kilometru), tad uzņēmumam ir jāprot izskaidrot iemeslus, kāpēc ir izveidojusies ievērojama atšķirība odometra rādītājos, un kāpēc nav noformēts neviens dokuments, kas apstiprinātu auto izmantošanu konkrētajos periodos uzņēmuma saimnieciskā darbībā. Uz to norādīja arī Augstākā tiesa.

Tātad, dažas reizītes iznomāt reprezentatīvo auto un tālāk izmantot to, neveicot braucienu uzskaiti īsti nevar, ja vēlaties atskaitīt samaksāto PVN un norakstīt izdevumus par auto iegādi un uzturēšanu saimnieciskās darbības izdevumos (UIN vajadzībām). Proti, vai nu auto iznomājat, vai tajos brīžos kad neiznomājat – veicat braucienu uzskaiti.

NAV PRASĪTA DROŠĪBAS NAUDA

Uzņēmums no nomniekiem nav prasījis drošības naudu. Tas VID ieskatā ir netipiski, un liecina par formālu dokumentu noformēšanu. 

Šāds VID iebildums nav pamatots, jo  (kā to atzina arī tiesa) apstāklis, ka līgumos nav norādīta un no nomniekiem nav prasīta drošības nauda, nenozīmē, ka līgumi noslēgti izskata pēc. Tomēr minētais fakts var tikt ņemts vērā, ja VID, piemēram, konstatē arī citus apstākļus, kas var liecināt par formālu dokumentu noformēšanu.

NAV LAICĪGI VEIKTA SAMAKSA

VID ieskatā par formālu dokumentu noformēšanu liecina apstāklis, ka līgumā noteikto nomas maksu nomnieki nav samaksājuši vispār, ir samaksājuši daļēji vai arī ar būtisku laika kavējumu.

Šeit jānorāda, ka līgumā noteikto nomnieku pienākumu nepienācīga izpilde pati par sevi neliecina par dokumentu formālu noformēšanu. Arī Augstākās tiesas Senāts ir atzinis, ka pats par sevi apstāklis, ka darījumu dalībnieks nenorēķinās līgumā paredzētajā kārtībā un termiņā, nav pietiekams, lai atzītu, ka darījums nav noticis atbilstoši dokumentos noteiktajam.

Tomēr, šis apstāklis var tikt vērtēts kontekstā ar citiem apstākļiem, kas var liecināt par formālu dokumentu noformēšanu. Piemēram:

1. samaksas noteikumi nav ievēroti gandrīz visos nomas gadījumos,
2.  samaksa tika veikta tikai pēc tam, kad VID uzsāka uzņēmuma pārbaudi u.c.;
3. uzņēmums turpina iznomāt automobili tām pašām personām, kuras nav norēķinājušās par automobiļa nomu; utt.

ZIŅAS PAR NOBRAUKUMU – NAV TICAMAS

Izvērtējot uzņēmuma iesniegtos pieņemšanas-nodošanas aktus, VID secināja, ka, ja ticēt šajos aktos norādītajiem odometra rādītājiem, nomnieki 2-3 dienās nobrauca vairāk par 3-4 tūkstošiem kilometru. Lai arī nomnieki apstiprināja, ka nomāja automašīnas, bet par to, ka deva automašīnu lietošanā vēl kādam – nav minējuši (plus līgums liedz nodot automašīnu kādu citu personu lietošanā).

Runā, ka Dievs ir detaļās. Ja ticēt dokumentos norādītajiem odometra rādītājiem, tad sanāk ka auto nomnieks, kas divās dienās nobrauca vairāk kā 4000 km, faktiski bez gulēšanas, čurāšanas, ēšanas un pārtraukumiem gāzēja no Rīgas līdz Monako, kur apgriezās un bez čurāšanas, dzeršanas, ēšanas, gulēšanas un pārtraukumiem gāzēja un atpakaļ uz Rīgu. 😊😊 Nē, nu var būt… Esmu dzirdējusi, ka motociklisti mēdz ilgi un bez apstājas braukt līdz viņu pēcpuses pārvēršas par dzelzs-dibeniem (“iron but”). 😊

Gribētos ticēt, ka uzņēmums pavirši aizpildīja dokumentus un tajos ieviesās kļūda. Taču, ja šādu “kļūdu” ir pārāk daudz, tad tas var radīt aizdomu ēnu par to, vai dokumentos norādītie darījumi faktiski notikuši.

IEŅĒMUMI NO NOMAS IR MAZĀKI PAR IZDEVUMIEM

Vispārīgā gadījumā šim VID argumentam nav būtiskas nozīmes, īpaši, ja uzņēmums veic arī citus ar PVN apliekamus darījumus. Taču Tam var būt nozīme, ja auto ir iegādāts peļņas gūšanas nolūkos, bet izdevumi, saistīti ar auto iegādi un uzturēšanu daudzas reizes pārsniedz uzņēmuma norādītos nomas pakalpojumu ieņēmumus.

SAISTĪBA AR NOMNIEKU

Uzņēmuma un nomnieku savstarpējā saistība pati par sevi nav pamats, lai atzītu, ka auto netika iznomātas. Taču šim apstāklim tiek piešķirta nozīme, īpaši, ja VID apstrīd darījumus kā faktiski notikušus.

Ja arī Jūsu uzņēmums iegādājies reprezentatīvo automobili, ir vērts pārbaudīt, vai periodos, kad auto netiek iznomāts, tiek pienācīgi veikta braucienu uzskaite, kā arī ar auto nomu saistītie dokumenti tiek noformēti korekti un pietiekami precīzi.

Jūsu Alisa