IZDEVUMI PĀRSNIEDZ IENĀKUMUS? SODĪT NEVAR, ATTAISNOT!

Gribu pastāstīt kādu pamācošu stāstu – par onkuli, kurš mīlēja uzdzīvot un tērēja vairāk naudas nekā uzrādīja savā iedzīvotāju ienākuma deklarācijā.

Nē, nē! Tas nav stāsts par Putinu, kuram, (kā runā) oficiāli nekas daudz nepieder, bet neoficiāli…viņu uzskata par bagātāko cilvēku pasaulē. 😊

Šoreiz stāsts ir par vidusmēra onku (tādu kā Jūs un es), kurš ienākuma deklarācijā deklarēja, maz, bet tērēja daudz, daudz vairāk. Un tā vairākus gadus pēc kārtas…

To pamanīja VID, kas uzdevās ar jautājumu “No kurienes onkam nauda? Izskatās, viņam ir slēptie ienākumi, no kuriem viņš nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN)”.

Onka gan stāstīja, ka nekādu slēpto ienākumu viņam nav. Nauda uzdzīvei ir saņemta dāvanā no mātes. Plus, bija skaidras naudas uzkrājumi vairāku desmitu (precīzāk –  simtu) tūkstošu apmērā.

VID onkam nenoticēja, jo pārbaudes laikā neguva apstiprinājumu tam, ka šāds dāvinājums no mātes ir reāli saņemts. Plus arī netika iegūts apstiprinājums skaidras naudas uzkrājuma veidošanas avotam.

UN TAGAD PAR SVARĪGĀKO ŠAJĀ STĀSTĀ… 

VID uzrēķināja onkam papildus budžetā maksājamo nodokli uz APRĒĶINA PAMATA (jeb pamatojoties uz IIN likuma 22.panta). Tā kā šādi (faktiski uz pieņēmumiem balstīta) aprēķinātā nodokļu summa  par vairākiem gadiem pārsniedza 50 minimālās algas, VID ne tikai onkam piestādīja pamatīgu “nodokļa rēķinu”, bet arī ierosināja kriminālprocesu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Sākās tiesvedības vairāku gadu garumā, kas beidzās ar Augstākās tiesas spriedumu, ar kuru onka tika pilnībā attaisnots. Taču stāstu to Jums tāpēc, ka šis Augstākā tiesas spriedums ir kā pavērsiena punkts judikatūrā, kas var ietekmēt daudzus, jo daudzus …un iespējams arī Jūs.

Senāts norādīja, ka: 

  1)      Vērtējot pierādījumu pietiekamību, jāņem vērā Kriminālprocesa likumā noteiktais pierādīšanas standarts, kādā jābūt pierādītiem pierādīšanas priekšmetā ietilpstošajiem faktiem. Likums nosaka, ka pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā IZSLĒGTAS JEBKĀDAS SAPRĀTĪGAS ŠAUBAS par to esamību vai neesamību.

  2)      Likums nenosaka citādu pierādīšanas standartu attiecībā uz noziedzīgā nodarījuma – izvairīšanās no nodokļiem – priekšmetu. Tas nozīmē, ka ar IIN apliekamu objektu un tā gūšanas veidu – ir jāpierāda ĀRPUS SAPRĀTĪGĀM ŠAUBĀM, un NAV PIEĻAUJAMS KONSTATĒT TO PIEŅĒMUMA FORMĀ.

   3)      Proti, ar IIN apliekamu objektu un tā gūšanas veidu NEVAR PAMATOT ar IIN likuma 22.pantā paredzēto prezumpciju, kad VID nosaka ar nodokli apliekamo ienākumu un nodokļa summu UZ APRĒĶINU PAMATA, ja maksātāja iesniegtajā deklarācijā uzrādītais ienākumu apjoms saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju ir mazāks par viņa izdevumu apjomu. 

Tā kā VIDam nekādu citu pierādījumu nebija, tikai audita lēmums, kurā VID uz aprēķinu (jeb pieņēmumu) pamata aprēķināja papildu maksājamo nodokli, tad tiesa attaisnoja onku, jo par ar nodokli apliekamu objektu un gūšanas veidu pastāvēja saprātīgas šaubas, kuras nevar novērst.

Citiem vārdiem sakot, ja pie Jums ar pārbaudi atnāk VID un apgalvo, ka Jums ir slēptie ienākumi, par kuriem Jūs neesat nomaksājis nodokli, tad bez papildu pierādījumiem, no kurienes esat guvis konkrētos ar IIN apliekamos ienākumus – saukt Jūs pie kriminālatbildības par izvairīšanos no nodokļiem nevarēs.

Jūsu Alisa