NAUDU LABĀK NEAIZDOT… 😊

Ir teiciens: “Ja gribi pazaudēt draugu, aizdot viņam naudu!”. Es gan biežāk redzu, kā, aizdodot naudu, klienti iegūst jaunu “draugu” 😊– VID, kas tūlīt ir klāt ar pārbaudi par Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (Novēršanas likums) prasību izpildi. 

Proti, pat, ja Jūsu uzņēmums ir pirmskolas izglītības iestāde (t.i., bērnudārzs) un naudas mazgāšanas risks ir niecīgs, pietiks aizdot kādam naudu, lai Jūsu uzņēmums VID acīs momentāli kļūtu par “finanšu iestādi”, kura nodarbojas ar kreditēšanu ar visām no tā izrietošām sekām…

Un seku netrūkst – sākot ar pienākumu sniegt ziņojumu VID par jaunu saimnieciskās darbības veidu – kreditēšanu (jo nu Jūs no bērnu dupsīšu slaucītājiem esat pārvērtušies teju par kredītiestādi), un beidzot ar pienākumu sagatavot (vai nopirkt) virkni dokumentu, un veikt katra jaunpienācēja vecāku pārbaudi atbilstoši Novēršanas likuma prasībām.

Domājat tas ir absurds? 😊 Nē! Tas ir likums (šī brīža interpretācijā). Visi ir pieraduši domāt, ka Novēršanas likums attiecās tikai uz kredītiestādēm, grāmatvežiem un juristiem. Tādēļ nav brīnums, ka brīdī, kad ierodas VID, no Novēršanas likuma izrietošās prasības nav ievērotas un ir jāsaņem administratīvais sods, kā arī jāveic virkne darbību (jo nu jūs taču esat Novēršanas likuma subjekts, un tātad esat zem pastiprinātas VID uzraudzības).

VIENS, DIVI, TRĪS… UN TU NEESI VAIRS BRĪVS!

Uzskatu, ka brīžiem VID pārspīlē, un Novēršanas likuma prasības nepamatoti attiecina uz teju katru uzņēmumu, kas kaut reizi ir aizdevis kādam naudu. 

Tā ir tiesa, ka no Novēršanas likuma viedokļa par “finanšu iestādi” ir uzskatāms ikviens uzņēmums, kurš nav kredītiestāde, bet kurš nodarbojas ar citu personu kreditēšanu jeb aizdevumu izsniegšanu.

Taču uzskatu, ka “finanšu iestādes” jēdziens ir nesaraujami saistīts ar jēdzienu “saimnieciskā darbība”. Un te sākas pats interesantākais…, jo problēmas allaž rada jautājums par to – cik reizes kādam ir jāpiešķir aizdevums (un kādā laika posmā), lai secinātu, ka Jūs nodarbojaties ar saimniecisko darbību – kreditēšanu?! Diemžēl VID nav vienotas nostājas šajā jautājumā.

Atgādināšu, ka saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību. Proti, saimnieciskā darbība ir tad, ja persona nolūkā gūt peļņu patstāvīgi, tas ir, savā vārdā, sistemātiski veikusi noteiktas darbības.

Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” likumdevējs ir nodefinējis, ka fiziskās personas darbība kvalificējama kā saimnieciskā darbība, ja to raksturo darījumu regularitāte un sistemātiskums (jeb TRĪS UN VAIRĀK DARĪJUMI kalendārā gada ietvaros vai pieci un vairāk darījumi triju kalendāro gadu laikā).

PVN piemērošanas vajadzībām darījumos ar mežu / cirsmu, VID savos  metodiskajos materiālos (t.i., kam nav likuma spēka) pauž nostāju, ka pietiek ar DIVIEM darījumiem, lai secinātu, ka persona veic saimniecisko darbību.

Savukārt, veicot Novēršanas likuma prasību ievērošanas pārbaudes, VID pauž nostāju, ka pietiek arī ar VIENU aizdevumu, lai uzņēmumu uzskatītu par “finanšu iestādi” un tātad arī par Novēršanas likuma subjektu ar visām no tā izrietošām sekām (kuras nedaudz iezīmēju jau iepriekš). Citi saimnieciskās darbības kritēriji kā, piemēram, atkārtotība, laika kritērijs (jeb to cik bieži darbība atkārtojās) un nolūks, parasti no VID puses netiek vērtēti un ņemti vērā… ☹

Augstākās tiesas Senāts gan ir atzinis, ka nav pamata atzīt, ka divi darījumi paši par sevi radītu sistemātiskumu. Proti, nepietiek vērtēt tikai darījumu skaitu, lai personas darbības atzītu par saimniecisko darbību.

Jebkurā gadījumā – pirms piešķirt aizdevumus pa labi un pa kreisi, pakonsultējaties ar Jūsu advokātu. Piezvaniet viņam arī tad, ja vairāki aizdevumi jau ir piešķirti… par to, kā rīkoties tālāk.. 😊

Tad kā tur palika ar to teicienu par draugu?  “Ja gribi iegūt jaunu draugu – VID, aizdod kādam naudu?” 😊

Jūsu Alisa