0% vai 15% PAR LAUKSAIMNIECĪBAS ZEMES PĀRDOŠANU?

Rīta pasaciņa ražīgākam darba nedēļas sākumam…

Reiz dzīvoja lauksaimnieks, kam piederēja lauksaimniecības zeme. Nolēma lauksaimnieks šo zemes gabalu pārdod.

Varbūt laiki tādi, varbūt pats veiksmīgs, bet pircēju atrada ātri. Iet pa ceļu lauksaimnieks un priecājas, cik izdevīgs darījums viņam sanāca. Te pēkšņi viņam pretī nāk VID.

“Ko lauksaimniek tāds priecīgs?” jautā VID.

“Eh! Bija man lauksaimniecības zeme. Izdevās to veiksmīgi pārdod! Tāpēc arī priecājos!” atbild lauksaimnieks;

“Dod šurp valsts tiesu – 15%” atbild viņam VID.

“Kādu valsts tiesu? Vai tad lauksaimniecības zemes pārdošanai nav piemērojams atbrīvojums?”” sašutis jautā lauksaimnieks.

“Ir! Tik šis atbrīvojums attiecās uz lauksaimniecības zemi. Savukārt Tu pārdevi lauksaimniecības zemi, uz kuras atradās būve. Šādā gadījumā Tev nav tiesību uz atbrīvojumu. Maksā valsts tiesu – 15%” atbild VID.

“Bet šī būve (manu vecāku lauku māja) aizņem vien NIECĪGU daļu lauksaimniecības zemes. Kāpēc man jāmaksā valsts tiesu – 15% no visas darījuma summas?” joprojām sašutis lauksaimnieks.

“Neko nezinām! Tāds likums! Maksā!” atbild VID.

Nevarēja samierināties lauksaimnieks ar netaisnību tādu, un nolēma vērsties tiesā.

Ilgas dienas un naktis sprieda tiesa un nolēma, ka būs vien lauksaimniekam jāmaksā valsts tiesa – 15% no visas darījuma summas. “Pats vainīgs, ka nav atdalījis lauksaimniecības zemi no zemes gabala daļas, uz kuras atradās būve” nosprieda tiesa.

Nevarēja lauksaimnieks samierināties ar tādu netaisnību, nolēma iet līdz galam un taisnību meklēt Augstākajā tiesā.

Augstākās tiesas Senāts konstatēja, ka:

  1)     atbrīvojuma no nodokļa nomaksas mērķis ir veicināt, lai lauksaimniecības zemi atsavināšanas gadījumā turpina izmantot lauksaimnieciskajai ražošanai;

   2)      nekas neliecina par to, ka likumdevējs vēlējies noteikt, ka atbrīvojums piemērojams tikai tad, ja atsavina lauksaimniecības zemi, kas nav kopā ar cita veida zemi (piemēram zemi, uz kuras aug mežs) vai ēkām (būvēm);

  3)      atbrīvojums no nodokļa attiecas uz tādu nekustamos īpašumu, kurš pēc lietošanas veida ir lauksaimniecības zeme.

 4)      ņemot vērā minēto, mērķis – lauksaimniecības zemes saglabāšana lauksaimniecības produkcijas ražošanai – ir sasniedzams arī tad, ja, atsavinot nekustamo īpašumu, kura kopību veido lauksaimniecības zemes un ēkas (būves), ATBRĪVOJUMU PIEMĒRO PROPORCIONĀLI TAI ZEMES PLATĪBAS DAĻAI, KURA PĒC LIETOŠANAS VEIDA IR LAUKSAIMNIECĪBAS ZEME. Turklāt šāds proporcionalitātes princips ir ticis piemērots jau kaut kad agrāk.

Вот и сказочке конец, а кто слушал молодец! 😊 (tulkojums: pasaciņas beigas. Kas klausījies – tas malacis!)

Jūsu Alisa