VISĀM OSTĀM BŪS JĀKĻŪST PAR UIN MAKSĀTĀJĀM
Turpinām gaidīt “Ziemassvētku dāvanas” nodokļu likumu grozījumu veidā.
Ziemassvētki taču ļoti strauji tuvojas!
Ar 2026.gada 1. janvāri VISAS ostu pārvaldes ir plānots padarīt par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājām. Tas nozīmē, ka UIN valsts budžetā būs jāmaksā ne tikai Engures, Jūrmalas, Mērsraga, Salacgrīvas, Skultes, Pāvilostas un Rojas pārvaldēm (kas UIN maksā jau šobrīd), bet arī:
1)Rīgas brīvostas pārvaldei;
2)Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei un
3) Ventspils brīvostas pārvaldei.
Ostu padarīšana par UIN maksātājiem automātiski rada jautājumu par to, vai Rīgas, Liepājas un Ventspils ostas maksas, sākot ar 2026.gadu, arī varētu pieaugt (piemēram, kanāla maksa, loču maksa, mazo kuģu maksa, pasažieru maksa, tonnāžas maksa, ostu pakalpojumu maksas)?
Secīgi, vai var sagaidīt, ka arī minētajās ostās strādājošo uzņēmumu pakalpojumu maksas pieaugs? Pie šādiem uzņēmumiem var pieskaitīt:
1) stividorkompānijas (kas veic kravu pārkraušanu no kuģiem uz krastu un atpakaļ),
2) konteineru, beramkravu , lejamo kravu u.c. termināļu operatorus;
3) Tauvošanas, velkoņu un atbalsta kuģu uzņēmumus;
4) Loģistikas, noliktavu un ekspeditoru uzņēmumus (muitas brokeri, kuģu aģenti, loģistikas operatori) u.c.
Secīgi, vai Latvijas tirgum paredzētās preces arī kļūs dārgākas?
NEBŪS TIK TRAKI?
Finanšu ministrija gan steidz mierināt, ka nebūs tik traki, jo Latvijā UIN ir jāmaksā tikai tad, ja peļņa tiek sadalīta, tai skaitā novirzīta izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Tā kā ostu pārvaldes darbojas, lai attīstītu ostu teritorijas, visus ieņēmumus novirzot ostu pārvalžu funkciju un darbību veikšanai, tad ar UIN apliekamais ienākums veidosies teju tikai gadījumos, ja ostu pārvaldes iegādāsies vai izmanto reprezentatīvu automašīnu vai veiks ziedojumus, kas pārsniedz UIN likumā noteiktos kritērijus.
KĀPĒC TAS IR VAJADZĪGS?
Ja jau viss tik rožaini, tad kāpēc minētie grozījumi likumā vispār ir vajadzīgi? Lieta tāda, ka Eiropas Komisija uzskata, ka UIN atlaižu piemērošana ostu pārvaldēm, kas veic saimniecisko darbību, ir nelikumīgs un ar ES iekšējo tirgu nesaderīgs valsts atbalsts, kas kropļo tirgu. Proti, UIN atbrīvojums ļauj konkrētām ostām piedāvāt labākas investīcijas iespējas un zemākus maksājumus par ostas pakalpojumiem nekā konkurenti.
Attiecībā uz Franciju, Nīderlandi, Itāliju un Beļģiju Eiropas Komisija jau pieņēma negatīvus lēmumus, secinot, ka ostu atbrīvošana no UIN radīja selektīvu priekšrocību, kas ir uzskatāma par nesaderīgu valsts atbalstu. Tā kā UIN atbrīvojums ostām pastāvēja jau pirms Francijas, Nīderlandes, Itālijas un Beļģijas iestāšanās Eiropas Savienībā, šie pasākumi tika uzskatīti par esošu atbalstu, un Eiropas Komisija nevarēja pieprasīt Francijai, Nīderlandei, Itālijai un Beļģijai atgūt jau piešķirto atbalstu. Arī attiecībā pret Spāniju tika uzsākta pārkāpuma procedūra, kas tika izbeigta brīdī, ka Spānija nolēma sadarboties un grozīja likumus, atceļot UIN atbrīvojumu ostām.
Šobrīd Eiropas Komisija ir pavērsusi savu skatienu uz Latvijas ostu pusi. Tā kā atbrīvojums no UIN ostām jau pastāv gadiem ilgi, jebkādu secinājumu izdarīšanai par to, vai tas arī varētu būt uzskatīts par jau pastāvošu atbalstu (t.i., par tādu, kas jau pastāvēja pirms Latvija iestājās ES), būtu nepieciešams veikt padziļinātu izpēti (kas nav šā raksta mērķis).
Tomēr Finanšu ministrija skaidro, ka, ja Eiropas Komisija uzsāks formālu valsts atbalsta izmeklēšanu, tad pastāv būtisks risks, ka valstij būtu jāatgūst nelikumīgais atbalsts, kas nozīmētu ostu pārvaldēm UIN aprēķināšanu un nomaksu par iepriekšējiem 10 gadiem, ieskaitot procentus. Periodam līdz 2017. gadam UIN būtu jāpiemēro visai peļņai, kas gūta no ekonomiskās darbības.
Savukārt, ja Latvija savlaicīgi veiks nepieciešamos grozījumus un nodrošinās, ka ostu pārvaldes arī ir UIN maksātājas, Komisija lietu, visticamāk, slēgs, un Latvija izvairīsies no izmeklēšanas un iespējamiem finansiāliem zaudējumiem.
Lai arī grozījumus vēl skatīs Saeima, domājams, ka tie visticamāk stāsies spēkā, un jau pavisam drīz – ar 2026.gada 1.janvāri.
Būs interesanti pavērot, cik daudz minētās ostas rezultātā maksās UIN, un kā tas ietekmēs ostu maksas un sniegtos pakalpojumus. Dzīvosim, redzēsim..
Jūsu Alisa
Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!
PAR AUTORI
Alisa Leškoviča
Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.