VID ZIŅO PAR BŪTISKIEM UZLABOJUMIEM E-RĒĶINU VIDĒ
Iepriekš jau rakstīju par to, ka ar e-rēķinu ieviešanu Latvijā neiet tik gludi, kā sākotnēji bija iecerēts. No vienas puses – e-rēķini ir loģisks solis digitalizācijas virzienā. No otras puses – piedāvātais e-rēķinu risinājums izrādījies gaužām “jēls”, kam uzņēmumi vienkārši nav gatavi.
Atgādināšu, ka no 2025. gada 1. janvāra e-rēķini obligāti jālieto norēķinos ar valsts un pašvaldību iestādēm. Tas nozīmē – ja uzņēmums izraksta rēķinu budžeta iestādei, tas ir jānoformē kā strukturēts elektroniskais rēķins.
Savukārt no 2026. gada 1. janvāra e-rēķinu datu nodošana VID ir obligāta valsts pārvaldei un uzņēmumiem darījumos ar valsts pārvaldi, proti, G2G, B2G un G2B segmentā.
B2B darījumos, proti, darījumos starp uzņēmumiem, obligāta e-rēķinu lietošana un nodošana VID ir atlikta līdz 2028. gada 1. janvārim. Laika posmā no 2026. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim uzņēmumi šos datus VID varēs iesniegt brīvprātīgi. Pašlaik neatrodu datus par to vai un cik daudz ir tādu uzņēmumu, kuri jau šobrīd brīvprātīgi sniedz datus VID. Domāju, ka tādu nav daudz.
Nu VID ir nācis klajā ar paziņojumu, ka portālā Latvija. gov. lv modernizācijas ietvaros ir būtiski uzlabota e-rēķinu lietošanas vide.
KAS IR UZLABOTS?
VID informē, ka e-rēķinu risinājums tagad ir nodalīts no e-adreses saziņas funkcionalitātes. Vienkāršāk sakot – e-rēķiniem izveidota atsevišķa vide, lai tie vairs neizskatītos kā vēl viena vēstule e-adreses pastkastē, kur starp dažādiem ziņojumiem jāmeklē, kur tad īsti bija tas rēķins.
Tāpat šobrīd ir pieejamas vairākas jaunas funkcijas, kuras uzņēmējiem ikdienā varētu palīdzēt, proti:
1.paplašināti e-rēķinu tipi un elastīgākas sagatavošanas iespējas;
2. e-rēķinus varēs kopēt un atkārtoti izmantot jau aizpildītas rēķinu rindas;
3. būs iespējams pievienot pielikumus un papildu informācijas laukus;
4. varēs veidot e-rēķinu šablonus biežāk lietotajiem rēķiniem.
VID ziņo, ka ir ieviesta arī e-rēķinu “automātiskās saglabāšana”, kas ir patiesi noderīga funkcija. Tie, kas kaut reizi piedzīvoja sesijas pārrāvumu brīdī, kad vēl tikai aizpildāt e-rēķinu, sapratīs un novērtēs!
Tā teikt – mazs solis sistēmai, liels solis grāmatveža nervu sistēmai.
Arī e-rēķinu kopēšana un šablonu veidošana piedzīvojusi uzlabojumus. Ja uzņēmums regulāri izraksta līdzīgus rēķinus vieniem un tiem pašiem klientiem vai par līdzīgiem pakalpojumiem, tad katru reizi visu ievadīt no jauna ir diezgan mokoši. Tādēļ ir ieviesta iespēja saglabāt biežāk lietotos rēķinus kā šablonus un atkārtoti izmantot jau aizpildītas rindas.
Vēl viens būtisks jaunums ir pilnvarojumu pārvaldības funkcionalitāte. VID norāda, ka uzņēmumi varēs piešķirt piekļuvi tikai e-rēķinu ziņojumiem, nevis visai sensitīvajai informācijai e-adresē.
Tas ir ļoti svarīgi praksē, jo uzņēmumiem bieži vien e-rēķinus apstrādā ārpakalpojuma grāmatvedis, finanšu konsultants vai cits pakalpojumu sniedzējs. Taču tas automātiski nenozīmē, ka šai personai būtu jāredz visa uzņēmuma e-adreses sarakste. Tādēļ piekļuves tiesību nodalīšana ir pareizs solis.
Atzīšos… pēc VID paziņojuma publicēšanas, personīgi aizgāju uz latvija. gov. Lv tīmekļvietni un atvēru e-rēķina izveides formu. Nū… Jau vizuāli nevar salīdzināt ar to, kā tas bija sākumā… Ir vizuāli un acīmredzami uzlabojumi, kurus uzņēmumi noteikti novērtēs. Iespējams, ne visas, bet būtiskākās sūdzības par e-rēķina iepriekš pieejamo funkcionalitāti tomēr atrada savas “dzirdīgās ausis”. Vai tagad viss būs ideāli? Diez vai! Tomēr tas ir solis pareizajā virzienā!
Padalieties ar savu pieredzi jau uzlabotās e-rēķinu versijas lietošanā. Vai saskaraties ar kādām vēl neatrisinātām grūtībām, vai ir vēl kas jāuzlabo?
ATGĀDINĀJUMS
Svarīgi atcerēties, ka e-rēķini ir veidoti tostarp, lai atvieglotu VID nodokļu administrēšanu. VID vairs nebūs jālūdz uzņēmumiem iesniegt rēķinus (nu vismaz darījumos ar Latvijas uzņēmumiem), lai pārbaudītu deklarācijas datus. Šie dati jau atradīsies VID rīcībā. Tas nozīmē, ka arī kļūdas, neatbilstības un “radoša pieeja” rēķinu noformēšanā kļūs daudz redzamāka.
Jūsu Alisa
Atgādināšu, ka no 2025. gada 1. janvāra e-rēķini obligāti jālieto norēķinos ar valsts un pašvaldību iestādēm. Tas nozīmē – ja uzņēmums izraksta rēķinu budžeta iestādei, tas ir jānoformē kā strukturēts elektroniskais rēķins.
Savukārt no 2026. gada 1. janvāra e-rēķinu datu nodošana VID ir obligāta valsts pārvaldei un uzņēmumiem darījumos ar valsts pārvaldi, proti, G2G, B2G un G2B segmentā.
B2B darījumos, proti, darījumos starp uzņēmumiem, obligāta e-rēķinu lietošana un nodošana VID ir atlikta līdz 2028. gada 1. janvārim. Laika posmā no 2026. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim uzņēmumi šos datus VID varēs iesniegt brīvprātīgi. Pašlaik neatrodu datus par to vai un cik daudz ir tādu uzņēmumu, kuri jau šobrīd brīvprātīgi sniedz datus VID. Domāju, ka tādu nav daudz.
Nu VID ir nācis klajā ar paziņojumu, ka portālā Latvija. gov. lv modernizācijas ietvaros ir būtiski uzlabota e-rēķinu lietošanas vide.
KAS IR UZLABOTS?
VID informē, ka e-rēķinu risinājums tagad ir nodalīts no e-adreses saziņas funkcionalitātes. Vienkāršāk sakot – e-rēķiniem izveidota atsevišķa vide, lai tie vairs neizskatītos kā vēl viena vēstule e-adreses pastkastē, kur starp dažādiem ziņojumiem jāmeklē, kur tad īsti bija tas rēķins.
Tāpat šobrīd ir pieejamas vairākas jaunas funkcijas, kuras uzņēmējiem ikdienā varētu palīdzēt, proti:
1.paplašināti e-rēķinu tipi un elastīgākas sagatavošanas iespējas;
2. e-rēķinus varēs kopēt un atkārtoti izmantot jau aizpildītas rēķinu rindas;
3. būs iespējams pievienot pielikumus un papildu informācijas laukus;
4. varēs veidot e-rēķinu šablonus biežāk lietotajiem rēķiniem.
VID ziņo, ka ir ieviesta arī e-rēķinu “automātiskās saglabāšana”, kas ir patiesi noderīga funkcija. Tie, kas kaut reizi piedzīvoja sesijas pārrāvumu brīdī, kad vēl tikai aizpildāt e-rēķinu, sapratīs un novērtēs!
Tā teikt – mazs solis sistēmai, liels solis grāmatveža nervu sistēmai. Arī e-rēķinu kopēšana un šablonu veidošana piedzīvojusi uzlabojumus. Ja uzņēmums regulāri izraksta līdzīgus rēķinus vieniem un tiem pašiem klientiem vai par līdzīgiem pakalpojumiem, tad katru reizi visu ievadīt no jauna ir diezgan mokoši. Tādēļ ir ieviesta iespēja saglabāt biežāk lietotos rēķinus kā šablonus un atkārtoti izmantot jau aizpildītas rindas.
Vēl viens būtisks jaunums ir pilnvarojumu pārvaldības funkcionalitāte. VID norāda, ka uzņēmumi varēs piešķirt piekļuvi tikai e-rēķinu ziņojumiem, nevis visai sensitīvajai informācijai e-adresē.
Tas ir ļoti svarīgi praksē, jo uzņēmumiem bieži vien e-rēķinus apstrādā ārpakalpojuma grāmatvedis, finanšu konsultants vai cits pakalpojumu sniedzējs. Taču tas automātiski nenozīmē, ka šai personai būtu jāredz visa uzņēmuma e-adreses sarakste. Tādēļ piekļuves tiesību nodalīšana ir pareizs solis.
Atzīšos… pēc VID paziņojuma publicēšanas, personīgi aizgāju uz latvija. gov. Lv tīmekļvietni un atvēru e-rēķina izveides formu. Nū… Jau vizuāli nevar salīdzināt ar to, kā tas bija sākumā…
Ir vizuāli un acīmredzami uzlabojumi, kurus uzņēmumi noteikti novērtēs. Iespējams, ne visas, bet būtiskākās sūdzības par e-rēķina iepriekš pieejamo funkcionalitāti tomēr atrada savas “dzirdīgās ausis”. Vai tagad viss būs ideāli? Diez vai! Tomēr tas ir solis pareizajā virzienā!Padalieties ar savu pieredzi jau uzlabotās e-rēķinu versijas lietošanā. Vai saskaraties ar kādām vēl neatrisinātām grūtībām, vai ir vēl kas jāuzlabo?
ATGĀDINĀJUMS
Svarīgi atcerēties, ka e-rēķini ir veidoti tostarp, lai atvieglotu VID nodokļu administrēšanu. VID vairs nebūs jālūdz uzņēmumiem iesniegt rēķinus (nu vismaz darījumos ar Latvijas uzņēmumiem), lai pārbaudītu deklarācijas datus. Šie dati jau atradīsies VID rīcībā. Tas nozīmē, ka arī kļūdas, neatbilstības un “radoša pieeja” rēķinu noformēšanā kļūs daudz redzamāka.
Jūsu Alisa
Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!
PAR AUTORI
Alisa Leškoviča
Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.