VID VAIRS NEVARĒS TIK VIEGLI VĀKT INFORMĀCIJU PA LABI UN PA KREISI!
Vēl viens negaidīts pavērsiens notika saistībā ar VID “informācijas pieprasījumiem”.
Jau rakstīju iepriekš, ka šobrīd spēkā ir jaunā nodokļu administrēšanas kārtība, kas notiek trīs posmos:
1)informācijas pieprasīšana;
2) nodokļu kontrole
3) nodokļu audits.
Ja nodokļu kontroles un audita veikšana ir regulēta un ierobežota laikā, tad informācijas pieprasīšana – nē. Rezultātā praksē ļoti bieži ir jānovēro situācijas, kad VID “informācijas pieprasīšanas” aizsegā pēc būtības īsteno nodokļu kontroli vai auditu.
Turklāt, “informācijas pieprasīšana” notiek ĀRPUS jebkāda administratīvā procesa, kas nozīmē to, ka Jūs esat pilnīgi neaizsargāti pret to, ka VID vāc par Jums informāciju. Jūs nevarat ne par to iebilst, ne sūdzēties, ne pieprasīt iepazīties ar savākto informāciju.
Taču ir noticis kāds interesants pavērsiens, kas maina visu…
VAI INFORMĀCIJAS PIEPRASĪJUMI IR APSTRĪDAMI?
Jau iepriekš rakstīju, ka pagājušā gadā Augstākās tiesas Senāts mainīja praksi attiecībā uz VID “informācijas pieprasījumiem”. Proti tiesa nolēma, ka ir jānošķir divi gadījumi:
1) ja šāda VID pieprasījuma adresātam informācijas sniegšana ir tikai tiesība (nevis pienākums), tas ir, PERSONA TIEK UZKLAUSĪTA, un informācijas nesniegšanas sekas būtībā ir tikai risks, ka iestāde gala lēmumu pieņems bez personas sniegtās informācijas – tad šādu informācijas pieprasījumu ir jāuzskata par starplēmumu vai procesuālu darbību, kuru APSTRĪDĒT NEVAR;
2) turpretim, ja informācijas pieprasījums ir obligāti izpildāms (tai skaitā ar piespiedu izpildi) un par nepildīšanu var iestāties nelabvēlīgas sekas (piemēram, sods), tads šāds informācijas pieprasījums rada tiesiskas sekas un ir uzskatāms par administratīvo aktu, kas IR APSTRĪDAMS.
Tātad, ja, piemēram, saņemat informācijas pieprasījumu, kurā par informācijas nesniegšanu VID draud ar administratīvo sodu, vai draud izslēgt Jūsu uzņēmumu no PVN maksātāju reģistra vai apturēt saimniecisko darbību, tad šādu informācijas pieprasījumu VAR APSTRĪDĒT, jo šādi “draudi” neatstāj vietu šaubām, ka tā nav tikai Jūsu uzklausīšana un Jūsu paša izvēle sniegt informāciju. Savukārt, ja šādu “draudu” nav – tad informācijas pieprasījumu apstrīdēt nevar.
Taču Augstākās tiesas Senāts nu ir gājis vēl tālāk lietā, kas skar VID informācijas pieprasījumus attiecībā uz FIZISKU PERSONU. Proti, jautājums nav par VID pieprasījumiem pašai fiziskai personai,bet gan par VID INFORMĀCIJAS PIEPRASĪJUMIEM PAR ŠO FIZISKO PERSONU NO CITIEM AVOTIEM, ievācot:
1) bankas kontu pārskatus (arī ārvalstu bankās),
2) informāciju no citām iestādēm (šajā konkrētajā lietā – no Lauksaimniecības datu centra par fiziskās personas dzīvniekiem);
3) informāciju no tīkmekļvietnes (par fiziskās personas dzīvniekiem pārdošanai);
4) u.c. informāciju no citiem avotiem.
FIZISKĀS PERSONAS DATIEM IR NOZĪME
Latvijas Republikas Satversme, kā arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija paredz ikvienam tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, un normatīvajos aktos ir nostiprinātas personas subjektīvās tiesības uz savu personas datu aizsardzību, tostarp arī AIZSARDZĪBU PRET NEPAMATOTU PERSONAS DATU APSTRĀDI.
Nepamatota datu apstrāde, pati par sevi veido personas tiesību aizskārumu arī bez tālāku pakārtotu seku konstatēšanas. Tas nozīmē, ka attiecībā uz fiziskām personām, nav obligāti konstatēt, vai VID informācijas pieprasījumā ir ietvēris kādus “draudus”. Svarīgi tikai konstatēt faktu, ka VID vāc informāciju par FIZISKO PERSONU no citiem avotiem (tādā veidā pēc būtības aizskarot FIZISKĀS PERSONAS PRIVĀTĀS DZĪVES NEAIZSKARAMĪBU).
Tiesa norādīja, ka fizisko personu datu apstrāde, kas notiek ārpus konkrēta procesa (piemēram, administratīvā pārkāpuma procesa vai kriminālprocesa), ir VID faktiskā rīcība, kas ir pārbaudāma administratīvā procesa kārtībā. Proti, šādus VID informācijas pieprasījumus var apstrīdēt!
Tiesai ir jāpārbauda apstrādes veida un apjoma pamatojums, tostarp atbilstība ES regulai par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, kā arī regulā ietverto datu apstrādes principu ievērošanu.
Ja tiks konstatēts, ka VID ir pārkāpis FIZISKĀS PERSONAS DATU APSTRĀDES kārtību, tad tas būs pamats runāt par VID savāktās informācijas (jeb pierādījumu) nepieļaujamību nodokļu uzrēķina pamatošanai.
Ziniet savas tiesības, dāmas un kungi! Un ja Jums ir problēmas ar VID, nepalieciet vieni, meklējiet juridisko palīdzību. Mani kontakti ir pieejami lapā.
Jūsu Alisa
Jau rakstīju iepriekš, ka šobrīd spēkā ir jaunā nodokļu administrēšanas kārtība, kas notiek trīs posmos:
1)informācijas pieprasīšana;
2) nodokļu kontrole
3) nodokļu audits.
Ja nodokļu kontroles un audita veikšana ir regulēta un ierobežota laikā, tad informācijas pieprasīšana – nē. Rezultātā praksē ļoti bieži ir jānovēro situācijas, kad VID “informācijas pieprasīšanas” aizsegā pēc būtības īsteno nodokļu kontroli vai auditu.
Turklāt, “informācijas pieprasīšana” notiek ĀRPUS jebkāda administratīvā procesa, kas nozīmē to, ka Jūs esat pilnīgi neaizsargāti pret to, ka VID vāc par Jums informāciju. Jūs nevarat ne par to iebilst, ne sūdzēties, ne pieprasīt iepazīties ar savākto informāciju.
Taču ir noticis kāds interesants pavērsiens, kas maina visu…
VAI INFORMĀCIJAS PIEPRASĪJUMI IR APSTRĪDAMI?
Jau iepriekš rakstīju, ka pagājušā gadā Augstākās tiesas Senāts mainīja praksi attiecībā uz VID “informācijas pieprasījumiem”. Proti tiesa nolēma, ka ir jānošķir divi gadījumi:
1) ja šāda VID pieprasījuma adresātam informācijas sniegšana ir tikai tiesība (nevis pienākums), tas ir, PERSONA TIEK UZKLAUSĪTA, un informācijas nesniegšanas sekas būtībā ir tikai risks, ka iestāde gala lēmumu pieņems bez personas sniegtās informācijas – tad šādu informācijas pieprasījumu ir jāuzskata par starplēmumu vai procesuālu darbību, kuru APSTRĪDĒT NEVAR;
2) turpretim, ja informācijas pieprasījums ir obligāti izpildāms (tai skaitā ar piespiedu izpildi) un par nepildīšanu var iestāties nelabvēlīgas sekas (piemēram, sods), tads šāds informācijas pieprasījums rada tiesiskas sekas un ir uzskatāms par administratīvo aktu, kas IR APSTRĪDAMS.
Tātad, ja, piemēram, saņemat informācijas pieprasījumu, kurā par informācijas nesniegšanu VID draud ar administratīvo sodu, vai draud izslēgt Jūsu uzņēmumu no PVN maksātāju reģistra vai apturēt saimniecisko darbību, tad šādu informācijas pieprasījumu VAR APSTRĪDĒT, jo šādi “draudi” neatstāj vietu šaubām, ka tā nav tikai Jūsu uzklausīšana un Jūsu paša izvēle sniegt informāciju. Savukārt, ja šādu “draudu” nav – tad informācijas pieprasījumu apstrīdēt nevar.
Taču Augstākās tiesas Senāts nu ir gājis vēl tālāk lietā, kas skar VID informācijas pieprasījumus attiecībā uz FIZISKU PERSONU. Proti, jautājums nav par VID pieprasījumiem pašai fiziskai personai,bet gan par VID INFORMĀCIJAS PIEPRASĪJUMIEM PAR ŠO FIZISKO PERSONU NO CITIEM AVOTIEM, ievācot:
1) bankas kontu pārskatus (arī ārvalstu bankās),
2) informāciju no citām iestādēm (šajā konkrētajā lietā – no Lauksaimniecības datu centra par fiziskās personas dzīvniekiem);
3) informāciju no tīkmekļvietnes (par fiziskās personas dzīvniekiem pārdošanai);
4) u.c. informāciju no citiem avotiem.
FIZISKĀS PERSONAS DATIEM IR NOZĪME
Latvijas Republikas Satversme, kā arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija paredz ikvienam tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, un normatīvajos aktos ir nostiprinātas personas subjektīvās tiesības uz savu personas datu aizsardzību, tostarp arī AIZSARDZĪBU PRET NEPAMATOTU PERSONAS DATU APSTRĀDI.
Nepamatota datu apstrāde, pati par sevi veido personas tiesību aizskārumu arī bez tālāku pakārtotu seku konstatēšanas. Tas nozīmē, ka attiecībā uz fiziskām personām, nav obligāti konstatēt, vai VID informācijas pieprasījumā ir ietvēris kādus “draudus”. Svarīgi tikai konstatēt faktu, ka VID vāc informāciju par FIZISKO PERSONU no citiem avotiem (tādā veidā pēc būtības aizskarot FIZISKĀS PERSONAS PRIVĀTĀS DZĪVES NEAIZSKARAMĪBU).
Tiesa norādīja, ka fizisko personu datu apstrāde, kas notiek ārpus konkrēta procesa (piemēram, administratīvā pārkāpuma procesa vai kriminālprocesa), ir VID faktiskā rīcība, kas ir pārbaudāma administratīvā procesa kārtībā. Proti, šādus VID informācijas pieprasījumus var apstrīdēt!
Tiesai ir jāpārbauda apstrādes veida un apjoma pamatojums, tostarp atbilstība ES regulai par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, kā arī regulā ietverto datu apstrādes principu ievērošanu.
Ja tiks konstatēts, ka VID ir pārkāpis FIZISKĀS PERSONAS DATU APSTRĀDES kārtību, tad tas būs pamats runāt par VID savāktās informācijas (jeb pierādījumu) nepieļaujamību nodokļu uzrēķina pamatošanai.
Ziniet savas tiesības, dāmas un kungi! Un ja Jums ir problēmas ar VID, nepalieciet vieni, meklējiet juridisko palīdzību. Mani kontakti ir pieejami lapā.
Jūsu Alisa
Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!
PAR AUTORI
Alisa Leškoviča
Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.