VID PIEKOPTĀ PRAKSE – UZRĒĶINĀT NODOKĻUS UN LIEGT UZŅĒMUMAM PIEKĻUVI TIESAI – VAIRS NAV OK?
Gadiem ilgi mūsu valstī ir būvēta sistēma, kas piešķir valstij (VID personā) ļoti lielas pilnvaras apturēt un izbeigt jebkura uzņēmuma darbību. Sistēma radīta labu motīvu vadīta – attīrīt tirgu no negodprātīgiem uzņēmējiem. Tomēr esam aizgājuši tik tālu, ka arī tad, ja uzņēmums sparojas pretī un apstrīd VID lēmumus (arī uzrēķinus) tiesā, VIDam piešķirtās pilnvaras ir tik plašas, ka VID var panākt uzņēmuma piespiedu likvidāciju vēl ilgi pirms strīds tiks skatīts tiesā. Tas savukār paver iespējas patvaļai…
KĀDOS GADĪJUMOS VID VAR APTURĒT DARBĪBU?
Gadījumi, kad VID var apturēt jebkura nodokļa maksātāja darbību, ir uzskaitīti likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.1 pantā, kas satur ļoti plašu situāciju uzskaitījumu. Viens no tādiem gadījumiem ir – ja nodokļu maksātājs nesamaksā nokavētos nodokļu maksājumus (un VID rīcībā ir akts par piedziņas neiespējamību).
Daudzi zina ne pēc nostāstiem, cik ātri VID lemj par nokavēto nodokļu maksājumu piespiedu piedziņu. Mazliet nokavēji – un jau bankas konts nobloķēts. Diemžēl ļoti bieži uzņēmuma nespēja samaksāt nodokļus ir saistīta ar paša VID agresīvo rīcību.
Piemēram, audita vai nodokļu kontroles rezultātā VID uzrēķina uzņēmumam papildus budžetā maksājamos nodokļus. Uzreiz ar audita vai nodokļu kontroles rēķinu VID piemēro visus iespējamos nodrošinājuma līdzekļus, lai nodrošinātu sava lēmuma izpildi:
1) apķīlā bankas kontā esošo naudu;
2) apķīlā visu kustamu un nekustamu mantu, tai skaitā apķīlā nodokļu pārmaksas;
3) reģistrē dažādus aizliegumus, arī aizliegumu veikt darījumus ar skaidru naudu vai aizliegumu izmantot kontus citās kredītiestādēs vai izmantot maksājumu pakalpojumus citās finanšu iestādēs;
4) reģistrē liegumu uzņēmuma reorganizācijai, likvidācijai, izmaiņām amatpersonu sastāvā un dalībnieku reģistrā.
Ne reti VID piemērotie nodrošinājuma līdzekļi pēc būtības ir vērsti uz to, lai pilnībā apturētu uzņēmuma saimniecisko darbību un panāktu tā maksātnespēju. Proti, VID pats paralizē uzņēmuma saimniecisko darbību, apgrūtinot uzņēmumam iespēju veikt komercdarbību un gūt ienākumus, lai attiecīgi dzēstu uzrēķināto nodokļu parādu.
PĒC APTURĒŠANAS SEKO DARBĪBAS IZBEIGŠANA (JEB LIKVIDĀCIJA)
Savukārt pēc nespējas samaksāt nodokļu parādus (trīs mēnešu laikā pēc saimnieciskās darbības apturēšanas) drīz vien seko VID lēmums par uzņēmuma DARBĪBAS IZBEIGŠANU jeb piespiedu likvidācijas process un uzņēmuma izslēgšana no komercreģistra.
Ja uzņēmums ir apstrīdējis VID audita vai nodokļa kontroles lēmumu tiesā, tad VID rīcība – izbeigt uzņēmuma darbību – faktiski nozīmēs to, ka uzņēmums tiks izslēgts no komercreģistra vēl ilgi pirms tiesai būs iespēja izvērtēt VID audita vai nodokļu kontroles lēmuma tiesiskumu.
Proti, ar uzņēmuma darbības izbeigšanu manta, kas paliek pēc uzņēmuma izslēgšanas no komercreģistra, piekrīt valstij. Savukārt uzņēmums zaudē savu juridiskās personas tiesībspēju, kas secīgi var būtiski apgrūtināt vai liegt tam iespēju turpināt tiesvedību administratīvajā lietā.
Šāda kārtība pēc būtības paver VID iespēju taisīt jebkādus lēmumus, ar kuriem VID var “iztīrīt” uzņēmumu un panākt tā piespiedu likvidāciju vēl ilgi pirms VID lēmuma tiesiskums tiks skatīts tiesā. Skan skarbi, bet šobrīd ir radīta tāda sistēma, kas to pieļauj….
DARBĪBAS IZBEIGŠANA – TAS JAU IR PAR TRAKU
Nesen gan Administratīvā apgabaltiesa un arī Augstākā tiesa atzina, ka VID, lemjot par uzņēmuma darbības izbeigšanu, NEVAR APROBEŽOTIES AR KONSTATĒJUMU, KA IR IZPILDĪJUŠIES FORMĀLIE KRITĒRIJI, kas ļauj pieņemt konkrēto lēmumu – t.i., izbeigt uzņēmuma darbību un to likvidēt piespiedu kārtā .
Proti, nepietiek ar secinājumu, ka uzņēmums lūk nemaksā papildus uzrēķinātos parādus! VID ir pienākums papildus izdarīt visus nepieciešamos lietderības un samērīguma apsvērumus, lai nodrošinātu, ka uzņēmuma darbības izbeigšana konkrētajos apstākļos ir attaisnojama un nepieciešama.
Apstākļos, kad par audita rezultātā pieņemto lēmumu notiek tiesvedība, un VID ar nodrošinājuma līdzekļiem jau faktiski ir paralizējis uzņēmuma darbību, papildus LĒMUMS IZBEIGT UZŅĒMUMA DARBĪBU – IR NESAMĒRĪGS!
APSTRĪDĒT VID LĒMUMUS – OBLIGĀTI!
Vēršu Jūsu uzmanību uz šiem gadījumiem, jo savā praksē novēroju, ka tā ir kļuvusi par sistēmu. Tādu kā “ļaunu plānu”, kā liegt uzņēmumam piekļuvi tiesai un secīgi liegt iespēju pierādīt, ka VID uzrēķins ir nepamatots …
Tāpēc, ja Jūsu uzņēmums ir nokļuvis līdzīgā situācijā – proti, VID ir uzrēķinājis uzņēmumam papildus nodokļus, un šo uzrēķinu uzņēmums ir apstrīdējis tiesā – ir ļoti svarīgi, ka Jūs apstrīdat jebkādus VID lēmumus, kas ir vērsti uz to, lai panāktu Jūsu uzņēmuma darbības izbeigšanu (jeb piespiedu likvidāciju un izslēgšanu no komercreģistra).
Tas attiecās arī uz VID lēmumiem administratīvo pārkāpumu lietās par uzņēmumu maksātnespējas pieteikuma nesniegšanu, ar kuriem VID piemēro Jums, kā uzņēmuma valdes loceklim papildus sodu – tiesības ieņemt amatus komercsabiedrībās uz termiņu līdz 5 gadiem! Tas ir tādēļ, ka “izmetot Jūs no valdes”, VID panāk, ka uzņēmuma valde paliek bez pārstāvības tiesībām. Ja uzņēmuma i ilgāk par trīs mēnešiem nebūs valdes, tiks aizsākts uzņēmuma darbības izbeigšanas (jeb piespiedu likvidācijas un izslēgšanas no komercreģistra) process! Savukārt, ja uzņēmums tiks izslēgts no komercreģistra, arī strīds par VID uzrēķina tiesiskumu tiks izbeigts…
Neklusējam!
Jūsu Alisa
KĀDOS GADĪJUMOS VID VAR APTURĒT DARBĪBU?
Gadījumi, kad VID var apturēt jebkura nodokļa maksātāja darbību, ir uzskaitīti likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.1 pantā, kas satur ļoti plašu situāciju uzskaitījumu. Viens no tādiem gadījumiem ir – ja nodokļu maksātājs nesamaksā nokavētos nodokļu maksājumus (un VID rīcībā ir akts par piedziņas neiespējamību).
Daudzi zina ne pēc nostāstiem, cik ātri VID lemj par nokavēto nodokļu maksājumu piespiedu piedziņu. Mazliet nokavēji – un jau bankas konts nobloķēts. Diemžēl ļoti bieži uzņēmuma nespēja samaksāt nodokļus ir saistīta ar paša VID agresīvo rīcību.
Piemēram, audita vai nodokļu kontroles rezultātā VID uzrēķina uzņēmumam papildus budžetā maksājamos nodokļus. Uzreiz ar audita vai nodokļu kontroles rēķinu VID piemēro visus iespējamos nodrošinājuma līdzekļus, lai nodrošinātu sava lēmuma izpildi:
1) apķīlā bankas kontā esošo naudu;
2) apķīlā visu kustamu un nekustamu mantu, tai skaitā apķīlā nodokļu pārmaksas;
3) reģistrē dažādus aizliegumus, arī aizliegumu veikt darījumus ar skaidru naudu vai aizliegumu izmantot kontus citās kredītiestādēs vai izmantot maksājumu pakalpojumus citās finanšu iestādēs;
4) reģistrē liegumu uzņēmuma reorganizācijai, likvidācijai, izmaiņām amatpersonu sastāvā un dalībnieku reģistrā.
Ne reti VID piemērotie nodrošinājuma līdzekļi pēc būtības ir vērsti uz to, lai pilnībā apturētu uzņēmuma saimniecisko darbību un panāktu tā maksātnespēju. Proti, VID pats paralizē uzņēmuma saimniecisko darbību, apgrūtinot uzņēmumam iespēju veikt komercdarbību un gūt ienākumus, lai attiecīgi dzēstu uzrēķināto nodokļu parādu.
PĒC APTURĒŠANAS SEKO DARBĪBAS IZBEIGŠANA (JEB LIKVIDĀCIJA)
Savukārt pēc nespējas samaksāt nodokļu parādus (trīs mēnešu laikā pēc saimnieciskās darbības apturēšanas) drīz vien seko VID lēmums par uzņēmuma DARBĪBAS IZBEIGŠANU jeb piespiedu likvidācijas process un uzņēmuma izslēgšana no komercreģistra.
Ja uzņēmums ir apstrīdējis VID audita vai nodokļa kontroles lēmumu tiesā, tad VID rīcība – izbeigt uzņēmuma darbību – faktiski nozīmēs to, ka uzņēmums tiks izslēgts no komercreģistra vēl ilgi pirms tiesai būs iespēja izvērtēt VID audita vai nodokļu kontroles lēmuma tiesiskumu.
Proti, ar uzņēmuma darbības izbeigšanu manta, kas paliek pēc uzņēmuma izslēgšanas no komercreģistra, piekrīt valstij. Savukārt uzņēmums zaudē savu juridiskās personas tiesībspēju, kas secīgi var būtiski apgrūtināt vai liegt tam iespēju turpināt tiesvedību administratīvajā lietā.
Šāda kārtība pēc būtības paver VID iespēju taisīt jebkādus lēmumus, ar kuriem VID var “iztīrīt” uzņēmumu un panākt tā piespiedu likvidāciju vēl ilgi pirms VID lēmuma tiesiskums tiks skatīts tiesā. Skan skarbi, bet šobrīd ir radīta tāda sistēma, kas to pieļauj….
DARBĪBAS IZBEIGŠANA – TAS JAU IR PAR TRAKU
Nesen gan Administratīvā apgabaltiesa un arī Augstākā tiesa atzina, ka VID, lemjot par uzņēmuma darbības izbeigšanu, NEVAR APROBEŽOTIES AR KONSTATĒJUMU, KA IR IZPILDĪJUŠIES FORMĀLIE KRITĒRIJI, kas ļauj pieņemt konkrēto lēmumu – t.i., izbeigt uzņēmuma darbību un to likvidēt piespiedu kārtā .
Proti, nepietiek ar secinājumu, ka uzņēmums lūk nemaksā papildus uzrēķinātos parādus! VID ir pienākums papildus izdarīt visus nepieciešamos lietderības un samērīguma apsvērumus, lai nodrošinātu, ka uzņēmuma darbības izbeigšana konkrētajos apstākļos ir attaisnojama un nepieciešama.
Apstākļos, kad par audita rezultātā pieņemto lēmumu notiek tiesvedība, un VID ar nodrošinājuma līdzekļiem jau faktiski ir paralizējis uzņēmuma darbību, papildus LĒMUMS IZBEIGT UZŅĒMUMA DARBĪBU – IR NESAMĒRĪGS!
APSTRĪDĒT VID LĒMUMUS – OBLIGĀTI!
Vēršu Jūsu uzmanību uz šiem gadījumiem, jo savā praksē novēroju, ka tā ir kļuvusi par sistēmu. Tādu kā “ļaunu plānu”, kā liegt uzņēmumam piekļuvi tiesai un secīgi liegt iespēju pierādīt, ka VID uzrēķins ir nepamatots …
Tāpēc, ja Jūsu uzņēmums ir nokļuvis līdzīgā situācijā – proti, VID ir uzrēķinājis uzņēmumam papildus nodokļus, un šo uzrēķinu uzņēmums ir apstrīdējis tiesā – ir ļoti svarīgi, ka Jūs apstrīdat jebkādus VID lēmumus, kas ir vērsti uz to, lai panāktu Jūsu uzņēmuma darbības izbeigšanu (jeb piespiedu likvidāciju un izslēgšanu no komercreģistra).
Tas attiecās arī uz VID lēmumiem administratīvo pārkāpumu lietās par uzņēmumu maksātnespējas pieteikuma nesniegšanu, ar kuriem VID piemēro Jums, kā uzņēmuma valdes loceklim papildus sodu – tiesības ieņemt amatus komercsabiedrībās uz termiņu līdz 5 gadiem! Tas ir tādēļ, ka “izmetot Jūs no valdes”, VID panāk, ka uzņēmuma valde paliek bez pārstāvības tiesībām. Ja uzņēmuma i ilgāk par trīs mēnešiem nebūs valdes, tiks aizsākts uzņēmuma darbības izbeigšanas (jeb piespiedu likvidācijas un izslēgšanas no komercreģistra) process! Savukārt, ja uzņēmums tiks izslēgts no komercreģistra, arī strīds par VID uzrēķina tiesiskumu tiks izbeigts…
Neklusējam!
Jūsu Alisa
Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!
PAR AUTORI
Alisa Leškoviča
Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.
M.: +371 29 340 444
[email protected]