VID JOKS – “SAŅĒMI ATBLASTU? TAGAD ATMAKSĀ TO ATPAKĀL…!” – NEIZDEVĀS!
Pēdējo divu gadu laikā es gaidīju šo Augstākās tiesas spriedumu vairāk kā jebkuru citu, jo situācija, kādā nonāca vairāki simti uzņēmumi, nešķita nedz tiesiska, nedz taisnīga.
Jau iepriekš esmu veltījusi vairākus rakstus, kuros aprakstīju neforšu situāciju par to, kā COVID epidēmijas laikā daudzi grūtībās nonākušie uzņēmumi saņēma valsts atbalstu (grantu) apgrozījuma krituma gadījumā. Taču jau gadu vēlāk VID sāka atprasīt piešķirtos atbalstus (grantus), uzskatot, ka “apgrozījuma kritums” bija jārēķina citādāk.
Proti, VID, kurš sākumā pats rēķināja uzņēmēju apgrozījuma kritumu pēc “neto apgrozījuma” Gada pārskatu likuma izpratnē, vēlāk sāka rēķināt to pēc PVN deklarācijās iekļautās informācijas!
Problēmas radīja apstāklis, ka “neto apgrozījums” Gada pārskatu likuma izpratnē atšķiras no PVN deklarācijās iekļautās informācijas par “apgrozījumu” (jeb “kopējo darījumu vērtības”), jo tās iekļaušanai ir izvirzītas atšķirīgas prasības.
Tādēļ daudzi uzņēmumi PĒKŠŅI attapās situācijā, ka apgrozījuma kritums (to pārrēķinot jau pēc “jaunās metodes”) bija zemāks, nekā likumā prasītais, kā dēļ piešķirtais (un jau sen iztērētais) grants bija jāatmaksā. Pietam sadalīt maksājumu termiņos nevarēja (tas taču nav nodokļa parāds). Pēkšņi izveidojušos parādu VID pieprasīja atmaksāt “visu un uzreiz”, nostādot uzņēmumus (iespējams pat vēl grūtākā) finansiālā situācijā nekā tie atradās COVID-19 epidēmijas laikā.
Šādu VID viedokļa maiņu veicināja likuma grozījumi, kas stājās spēkā vēl 2021.gada 8.jūnijā un ar kuriem tika precizēts, ka ar “apgrozījuma” kritumu ir jāsaprot PVN deklarācijās iekļautā informācija.
VID sāka apgalvot, ka šie grozījumi bija tikai TEHNISKI un patiesībā nav pamata domāt, ka ar “apgrozījumu” bija jāsaprot kaut kas cits (t.i., tikai PVN deklarācijās iekļautā informācija). Par to, ka paša VID darbiniekiem jēdziens “apgrozījums” nešķita tik pašsaprotams un skaidrs, kā rezultātā tapa vairāki simti (!) lēmumi par atbalsta piešķiršanu, apgrozījuma kritumu rēķinot atbilstoši Gada pārskata likumam (nevis pēc PVN deklarācijām), VID nemulsināja.
2024.gada sākumā TVNET ziņu portāls publicēja rakstu, kurā ziņoja, ka VID pieņēma lēmumu pieprasīt atmaksāt piešķirtos atbalstus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai 220 nodokļa maksātājiem kopā vairāk nekā 5,5 miljonu eiro apmērā.
Rakstā VID vēstīja, ka kopā jau ir ierosinātas 33 (!) tiesvedības. No minētajām tiesvedībām noslēgušās 12 tiesvedības, no kurām 11 ir VID labvēlīgas. Tikai viena ir VID nelabvēlīga, bet 21 lietā turpinās tiesvedība.
Iespējams šā raksta mērķis bija sagatavot minētos 220 uzņēmumus “laimes vēstulei” ar prasību atmaksāt piešķirto atbalstu, lai samierinās un nestrīdas pretī. Proti, starp minētā raksta rindiņām varēja skaidri izlasīt “NAV JĒGAS SPUROTIES! BEZCERS!”
Nu šie daudzie uzņēmumi var izelpot!
Beidzot! Beidzot Augstākās tiesas Senāts ir teicis savu gala vārdu!
“APGROZĪJUMS”
Senāts norādīja, ka tiesību normās paredzētā labuma piešķiršana (jeb šajā gadījumā – COVID atbalsta saņemšana apgrozījuma krituma dēļ) ir atkarīga no pašas personas rīcības, proti, no tā, VAI un KAD tā pieprasa šo labumu. Tas izriet no apstākļa, ka likumdevējam ir tiesības grozīt vai atcelt tiesību normas, tostarp grozīt vai papildināt priekšnoteikumus šāda labuma saņemšanai.
Tāpēc, noskaidrojot, vai personai ir tiesības uz prasīto labumu (jeb atbalsta saņemšanu), ir jāņem vērā:
a)vai tiesību normas uz iesnieguma iesniegšanas brīdi šādu labumu paredzēja un
b) vai persona ir izpildījusi uz iesnieguma brīdi spēkā esošajās tiesību normās norādītos priekšnoteikumus.
Izskatāmajā gadījumā – apgrozījuma krituma aprēķināšanai ir piemērojamas tās tiesību normas, kuras bija spēkā brīdī, KAD ATBALSTS TIKA PIEPRASĪTS (nevis tās, kuras bija spēkā laikā, kad VID izskatīja uzņēmuma iesniegumu). Tas nozīmē, ka, ja atbalsts tika pieprasīts līdz 2021.gada 8.jūnijam, tad VID nevar atsaukties uz tiesību normām, kas stājās spēkā pēc 2021.gada 8.jūnija un ar kurām tika nepārprotami ierakstīts, ka “apgrozījuma” kritumu vērtē atbilstoši PVN deklarācijās deklarētajiem apgrozījuma datiem.
Savukārt līdz 2021.gada 8.jūnijam tiesību normas formulējums Augstākā tiesas Senāta ieskatā nepārprotami liecina par “APGROZĪJUMA” IZPRATNI, KĀDA TĀ IR NOTEIKTA GADA PĀRSKATU LIKUMĀ, nevis PVN likumā.
Lai arī atbalsta piešķiršanas noteikumu grozījumos (un precīzi – to anotācijā) bija norādīts, ka grozījumos ir iekļauti tikai TEHNISKI PRECIZĒJUMI par to, kā apgrozījums ir nosakāms, tomēr ar šiem grozījumiem JĒDZIENS “APGROZĪJUMS” NETIKA PRECIZĒTS REDAKCIONĀLI, bet gan pēc būtības tika noteikts JAUNS REGULĒJUMS, kas bijis nepieciešams, lai normu būtu iespējams pareizāk piemērot, jo iepriekšējais regulējums, paredzot aprēķināt apgrozījumu no saimnieciskās darbības, nostādīja uzņēmumus dažādās situācijās tikai tāpēc, ka uzņēmumiem atšķiras grāmatvedības politikas un bija dažāda uzņēmuma apgrozījuma aprēķināšanas metodoloģija.
Ņemot vērā minēto, VID viedoklis, ka vecā norma ir interpretējama jaunās normas gaismā, jo jaunā norma esot tikai tehnisks vecās normas precizējums, ir NEPAREIZS.
SECINĀJUMS
Tas nozīmē, ka visi tie uzņēmumi, kas līdz 2021.gada 8.jūnijam prasīja COVID atbalstu apgrozījuma krituma dēļ , un kuriem tāds tika atteikts, vai kuriem tāds tika piešķirts, bet vēlāk atņemts, tagad var sagaidīt pozitīvus spriedumus administratīvajās lietās, kas tika ierosinātas saistībā ar VID lēmumiem (ar nosacījumu, ka Atbalsta piešķiršanas noteikumi visādi citādi bija izpildīti).
Jūsu Alisa
Jau iepriekš esmu veltījusi vairākus rakstus, kuros aprakstīju neforšu situāciju par to, kā COVID epidēmijas laikā daudzi grūtībās nonākušie uzņēmumi saņēma valsts atbalstu (grantu) apgrozījuma krituma gadījumā. Taču jau gadu vēlāk VID sāka atprasīt piešķirtos atbalstus (grantus), uzskatot, ka “apgrozījuma kritums” bija jārēķina citādāk.
Proti, VID, kurš sākumā pats rēķināja uzņēmēju apgrozījuma kritumu pēc “neto apgrozījuma” Gada pārskatu likuma izpratnē, vēlāk sāka rēķināt to pēc PVN deklarācijās iekļautās informācijas!
Problēmas radīja apstāklis, ka “neto apgrozījums” Gada pārskatu likuma izpratnē atšķiras no PVN deklarācijās iekļautās informācijas par “apgrozījumu” (jeb “kopējo darījumu vērtības”), jo tās iekļaušanai ir izvirzītas atšķirīgas prasības.
Tādēļ daudzi uzņēmumi PĒKŠŅI attapās situācijā, ka apgrozījuma kritums (to pārrēķinot jau pēc “jaunās metodes”) bija zemāks, nekā likumā prasītais, kā dēļ piešķirtais (un jau sen iztērētais) grants bija jāatmaksā. Pietam sadalīt maksājumu termiņos nevarēja (tas taču nav nodokļa parāds). Pēkšņi izveidojušos parādu VID pieprasīja atmaksāt “visu un uzreiz”, nostādot uzņēmumus (iespējams pat vēl grūtākā) finansiālā situācijā nekā tie atradās COVID-19 epidēmijas laikā.
Šādu VID viedokļa maiņu veicināja likuma grozījumi, kas stājās spēkā vēl 2021.gada 8.jūnijā un ar kuriem tika precizēts, ka ar “apgrozījuma” kritumu ir jāsaprot PVN deklarācijās iekļautā informācija.
VID sāka apgalvot, ka šie grozījumi bija tikai TEHNISKI un patiesībā nav pamata domāt, ka ar “apgrozījumu” bija jāsaprot kaut kas cits (t.i., tikai PVN deklarācijās iekļautā informācija). Par to, ka paša VID darbiniekiem jēdziens “apgrozījums” nešķita tik pašsaprotams un skaidrs, kā rezultātā tapa vairāki simti (!) lēmumi par atbalsta piešķiršanu, apgrozījuma kritumu rēķinot atbilstoši Gada pārskata likumam (nevis pēc PVN deklarācijām), VID nemulsināja.
2024.gada sākumā TVNET ziņu portāls publicēja rakstu, kurā ziņoja, ka VID pieņēma lēmumu pieprasīt atmaksāt piešķirtos atbalstus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai 220 nodokļa maksātājiem kopā vairāk nekā 5,5 miljonu eiro apmērā.
Rakstā VID vēstīja, ka kopā jau ir ierosinātas 33 (!) tiesvedības. No minētajām tiesvedībām noslēgušās 12 tiesvedības, no kurām 11 ir VID labvēlīgas. Tikai viena ir VID nelabvēlīga, bet 21 lietā turpinās tiesvedība.
Iespējams šā raksta mērķis bija sagatavot minētos 220 uzņēmumus “laimes vēstulei” ar prasību atmaksāt piešķirto atbalstu, lai samierinās un nestrīdas pretī. Proti, starp minētā raksta rindiņām varēja skaidri izlasīt “NAV JĒGAS SPUROTIES! BEZCERS!”
Nu šie daudzie uzņēmumi var izelpot!
Beidzot! Beidzot Augstākās tiesas Senāts ir teicis savu gala vārdu!“APGROZĪJUMS”
Senāts norādīja, ka tiesību normās paredzētā labuma piešķiršana (jeb šajā gadījumā – COVID atbalsta saņemšana apgrozījuma krituma dēļ) ir atkarīga no pašas personas rīcības, proti, no tā, VAI un KAD tā pieprasa šo labumu. Tas izriet no apstākļa, ka likumdevējam ir tiesības grozīt vai atcelt tiesību normas, tostarp grozīt vai papildināt priekšnoteikumus šāda labuma saņemšanai.
Tāpēc, noskaidrojot, vai personai ir tiesības uz prasīto labumu (jeb atbalsta saņemšanu), ir jāņem vērā:
a)vai tiesību normas uz iesnieguma iesniegšanas brīdi šādu labumu paredzēja un
b) vai persona ir izpildījusi uz iesnieguma brīdi spēkā esošajās tiesību normās norādītos priekšnoteikumus.
Izskatāmajā gadījumā – apgrozījuma krituma aprēķināšanai ir piemērojamas tās tiesību normas, kuras bija spēkā brīdī, KAD ATBALSTS TIKA PIEPRASĪTS (nevis tās, kuras bija spēkā laikā, kad VID izskatīja uzņēmuma iesniegumu). Tas nozīmē, ka, ja atbalsts tika pieprasīts līdz 2021.gada 8.jūnijam, tad VID nevar atsaukties uz tiesību normām, kas stājās spēkā pēc 2021.gada 8.jūnija un ar kurām tika nepārprotami ierakstīts, ka “apgrozījuma” kritumu vērtē atbilstoši PVN deklarācijās deklarētajiem apgrozījuma datiem.
Savukārt līdz 2021.gada 8.jūnijam tiesību normas formulējums Augstākā tiesas Senāta ieskatā nepārprotami liecina par “APGROZĪJUMA” IZPRATNI, KĀDA TĀ IR NOTEIKTA GADA PĀRSKATU LIKUMĀ, nevis PVN likumā.
Lai arī atbalsta piešķiršanas noteikumu grozījumos (un precīzi – to anotācijā) bija norādīts, ka grozījumos ir iekļauti tikai TEHNISKI PRECIZĒJUMI par to, kā apgrozījums ir nosakāms, tomēr ar šiem grozījumiem JĒDZIENS “APGROZĪJUMS” NETIKA PRECIZĒTS REDAKCIONĀLI, bet gan pēc būtības tika noteikts JAUNS REGULĒJUMS, kas bijis nepieciešams, lai normu būtu iespējams pareizāk piemērot, jo iepriekšējais regulējums, paredzot aprēķināt apgrozījumu no saimnieciskās darbības, nostādīja uzņēmumus dažādās situācijās tikai tāpēc, ka uzņēmumiem atšķiras grāmatvedības politikas un bija dažāda uzņēmuma apgrozījuma aprēķināšanas metodoloģija.
Ņemot vērā minēto, VID viedoklis, ka vecā norma ir interpretējama jaunās normas gaismā, jo jaunā norma esot tikai tehnisks vecās normas precizējums, ir NEPAREIZS.
SECINĀJUMS
Tas nozīmē, ka visi tie uzņēmumi, kas līdz 2021.gada 8.jūnijam prasīja COVID atbalstu apgrozījuma krituma dēļ , un kuriem tāds tika atteikts, vai kuriem tāds tika piešķirts, bet vēlāk atņemts, tagad var sagaidīt pozitīvus spriedumus administratīvajās lietās, kas tika ierosinātas saistībā ar VID lēmumiem (ar nosacījumu, ka Atbalsta piešķiršanas noteikumi visādi citādi bija izpildīti).
Jūsu Alisa
Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!
PAR AUTORI
Alisa Leškoviča
Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.