VAI VID VAR PIEPRASĪT INFORMĀCIJU UN DOKUMENTUS BEZ ROBEŽĀM?
Kopš ir mainījusies nodokļu administrēšanas kārtība (2023.gadā), šobrīd daudzi uzņēmumi jūtas tā it kā vairs nedzīvo tiesiskā valstī. Mēnešiem (un dažreiz pat gadiem ilgi) VID sūta vienu informācijas pieprasījumu pēc otra, ne reti tā izpildei piešķirot ļoti īsu termiņu.
Uzņēmēji sūdzas, ka nevar veikt saimniecisko darbību, jo būtiski resursi tiek novirzīti atbildēšanai uz daudziem VID pieprasījumiem, kuriem nav ne gala ne malas. Turklāt, VID zvana un raksta darbiniekiem un darījuma partneriem…
Vai arī Jums ir pazīstama šī situācija?
PRASĪT VAR…
Tā ir taisnība, ka VID ir tiesīgs prasīt informāciju un dokumentus, lai identificētu nodokļu nenomaksas riskus. Taču šobrīd VID prakse ir tāda, ka ar “informācijas iegūšanas” posmu tiek aizstāta nodokļu kontrole un audits. Proti, tā vairs nav “informācijas iegūšana”, tas ir “audits bez robežām”, kuros nodokļu maksātāji atrodas stāvoklī, kurā viņiem īsti nav tiesību un nav tiesiskās noteiktības. Ir tikai pienākums un bailes būt sodītam vai pazaudēt biznesu, ja VID prasības nebūs izpildītas, jo jebkāda atteikšanās vai izvairīšanās nosūtīt pieprasīto informāciju vai dokumentus tiek uzskatīta par izvairīšanos no nodokļiem…kas dod VID pamatu Jūs ne vien sodīt, bet atņemt PVN numuru un apturēt saimniecisko darbību…
Kādu laiciņu atpakaļ Augstākās tiesas Senāts ir norādījis, ka arī informācijas pieprasījums var būt uzskatīts par administratīvo aktu, kuru nodokļa maksātājs ir tiesīgs apstrīdēt, ja informācijas pieprasījums satur “draudus” (sodīt, apturēt saimniecisko darbību vai radīt citas nelabvēlīgas sekas).
Šādos gadījumos, tiesai ir jāvērtē VID informācijas pieprasījuma iespējamais prettiesiskums (piemēram, iestādes kompetences pārkāpums, personas datu apstrādes pārkāpums u.c.), kā arī jāvērtē, vai VID rīcībā ir vispārīgas patvaļas pazīmes. Piemēram, vai personai ir saprotams informācijas pieprasījuma un iestādes izmeklēšanas mērķis un pamatojums. Tāpat tiesai jāpārbauda, vai informācijas pieprasījums ir samērīgs – tostarp, vai šāds pieprasījums, kas veikts laikā pirms administratīvā procesa uzsākšanas, NAV TIK APJOMĪGS un APGRŪTINOŠS, ka būtībā atbilst likumā regulētam nodokļu kontroles vai audita procesam.
Kopš Augstākā tiesa pateica, ka arī informācijas pieprasījumus var apstrīdēt, uzņēmēji ir “noslīcinājuši” VID ar sūdzībām par informācijas pieprasījumiem, norādot, ka tie ir nesamērīgi (t.i., VID prasa pārāk daudz; informācijas pieprasījumi ir apjomīgi un apgrūtinoši).
VID ļoti ātri mainīja savu praksi, un šobrīd turpina sūtīt n-tos informācijas pieprasījumus ārpus jebkāda administratīvā procesa, bet tikai bez “draudiem”. Savukārt apjomīgie informācijas pieprasījumi nu tiek “skaldīti”.
“Bet ko tiesa?” jautāsiet Jūs.
KAD VAR UZSKATĪT, KA PIEPRASĪTĀ INFORMĀCIJA IR APJOMĪGA UN APGRŪTINOŠA?
Kopš Augstākā tiesa ir spriedusi, ka tiesām (noteiktajos gadījumos) ir jāvērtē, vai VID informācijas pieprasījums nav pārāk apjomīgs un apgrūtinošs, NAV NEVIENA SPRIEDUMA, kurā tiesa lemtu par labu nodokļu maksātājam (vismaz pagaidām nē). Minēšu divus piemērus, kas nesen tika skatīti Administratīvajā rajona tiesā.
VIENĀ GADĪJUMĀ: VID, veicot nodokļu risku izvērtējumu, konstatēja ka uzņēmumā strādā darbinieki ar salīdzinoši zemu algu (proti, viņu vidējā darba alga bija zemāka, salīdzinot ar attiecīgās nozares vidējo līmeni). Bija konstatētas aŗī kādas neatbilstības deklarētajos PVN datos.
VID nosūtīja uzņēmuma informācijas pieprasījumu, pieprasot iesniegt TEJU VISUS GRĀMATVEDĪBAS un attaisnojuma dokumentus, virsgrāmatu, kā arī bankas konta izdrukas PAR VAIRĀKU MĒNEŠU PERIODU. Turklāt, grāmatvedības datus VID pieprasīja sniegt Excel formātā.
Uzņēmums sniedza daļu no informācijas, bet pārējo daļu atteicās sniegt, uzskatot, ka pieprasītā informācija ir pārāk apjomīga un apgrūtinoša, kas liecina, ka VID pēc būtības veic nodokļa auditu.
Tiesa nosprieda, ka VID pieprasītie dokumenti ir tādi, kuri ir katra uzņēmuma rīcībā, un to iesniegšanai nevajadzētu sagādāt papildu grūtības. Turklāt, pieprasītie dokumenti nav arī tādi, kas nebūtu saistīti ar VID identificētajiem riskiem. Lai noskaidrotu, vai zemāks darbinieku atalgojums liecina par iespējamu nodokļu pārkāpumu vai arī ir pamatots ar uzņēmuma darbības specifiku, IR JĀIZVĒRTĒ VISI UZŅĒMUMA IEŅĒMUMU UN IZDEVUMU POSTEŅI KOPUMĀ. Tādēļ, pastāvot šādiem VID identificētiem riska faktoriem, VID pieprasījums iesniegt izvērtēšanai pieteicējas grāmatvedības dokumentus un konta izrakstus, kas sniedz skaidru un pilnīgu priekšstatu par uzņēmuma ieņēmumiem, izdevumiem, darījumiem un to uzskaiti, NAV PATVAĻĪGS VAI NESAMĒRĪGS.
OTRĀ GADĪJUMĀ: VID arī pieprasīja teju visus grāmatvedības dokumentus, bet jau par DIVU GADU TAKSĀCIJAS PERIODU. Turklāt, atsevišķus datus VID prasīja iesniegt noteiktā formātā. Arī šajā gadījumā tiesa nosprieda, ka grāmatvedība ir datu apjoms, kam jābūt katra uzņēmuma rīcībā, līdz ar to tās iesniegšanas pienākums parasti NEBŪS BŪTISKS UZŅĒMUMA DARBĪBAS TRAUCĒJUMS UN APGRŪTINĀJUMS.
Savukārt uz iebildumiem par to, ka datu sagatavošana VID pieprasītā formātā prasīs nesamērīgas pūles un izmaksas, tiesa atbildēja – apsveriet alternatīvas bezmaksas programmatūras.
PĒCVĀRDS…
Ja minētā sajūta Jums ir pazīstama, tad ziniet, ka jebkādam lēmumam neko (vai kaut ko) VIDam nesniegt ir jābūt pārdomātam. Nepārdomāts “Es neko nesniegšu!” nav labākā izvēle. Tas nenozīmē, ka VIDa darbībām nav robežu. Ir. Arī ar jautājumiem par VID “informācijas pieprasījumu” robežām mēs jebkurā gadījumā nonāksim līdz Augstākajai tiesai, taču līdz tam vēl ir ceļš ejams un ir jāpaciešas. Ja vēlaties apspriest Jūsu konkrētu situāciju ar VID, mani kontakti ir pieejami.
Jūsu Alisa
Uzņēmēji sūdzas, ka nevar veikt saimniecisko darbību, jo būtiski resursi tiek novirzīti atbildēšanai uz daudziem VID pieprasījumiem, kuriem nav ne gala ne malas. Turklāt, VID zvana un raksta darbiniekiem un darījuma partneriem…
Vai arī Jums ir pazīstama šī situācija?
PRASĪT VAR…
Tā ir taisnība, ka VID ir tiesīgs prasīt informāciju un dokumentus, lai identificētu nodokļu nenomaksas riskus. Taču šobrīd VID prakse ir tāda, ka ar “informācijas iegūšanas” posmu tiek aizstāta nodokļu kontrole un audits. Proti, tā vairs nav “informācijas iegūšana”, tas ir “audits bez robežām”, kuros nodokļu maksātāji atrodas stāvoklī, kurā viņiem īsti nav tiesību un nav tiesiskās noteiktības. Ir tikai pienākums un bailes būt sodītam vai pazaudēt biznesu, ja VID prasības nebūs izpildītas, jo jebkāda atteikšanās vai izvairīšanās nosūtīt pieprasīto informāciju vai dokumentus tiek uzskatīta par izvairīšanos no nodokļiem…kas dod VID pamatu Jūs ne vien sodīt, bet atņemt PVN numuru un apturēt saimniecisko darbību…
Kādu laiciņu atpakaļ Augstākās tiesas Senāts ir norādījis, ka arī informācijas pieprasījums var būt uzskatīts par administratīvo aktu, kuru nodokļa maksātājs ir tiesīgs apstrīdēt, ja informācijas pieprasījums satur “draudus” (sodīt, apturēt saimniecisko darbību vai radīt citas nelabvēlīgas sekas).
Šādos gadījumos, tiesai ir jāvērtē VID informācijas pieprasījuma iespējamais prettiesiskums (piemēram, iestādes kompetences pārkāpums, personas datu apstrādes pārkāpums u.c.), kā arī jāvērtē, vai VID rīcībā ir vispārīgas patvaļas pazīmes. Piemēram, vai personai ir saprotams informācijas pieprasījuma un iestādes izmeklēšanas mērķis un pamatojums. Tāpat tiesai jāpārbauda, vai informācijas pieprasījums ir samērīgs – tostarp, vai šāds pieprasījums, kas veikts laikā pirms administratīvā procesa uzsākšanas, NAV TIK APJOMĪGS un APGRŪTINOŠS, ka būtībā atbilst likumā regulētam nodokļu kontroles vai audita procesam.
Kopš Augstākā tiesa pateica, ka arī informācijas pieprasījumus var apstrīdēt, uzņēmēji ir “noslīcinājuši” VID ar sūdzībām par informācijas pieprasījumiem, norādot, ka tie ir nesamērīgi (t.i., VID prasa pārāk daudz; informācijas pieprasījumi ir apjomīgi un apgrūtinoši).
VID ļoti ātri mainīja savu praksi, un šobrīd turpina sūtīt n-tos informācijas pieprasījumus ārpus jebkāda administratīvā procesa, bet tikai bez “draudiem”. Savukārt apjomīgie informācijas pieprasījumi nu tiek “skaldīti”.
“Bet ko tiesa?” jautāsiet Jūs.
KAD VAR UZSKATĪT, KA PIEPRASĪTĀ INFORMĀCIJA IR APJOMĪGA UN APGRŪTINOŠA?
Kopš Augstākā tiesa ir spriedusi, ka tiesām (noteiktajos gadījumos) ir jāvērtē, vai VID informācijas pieprasījums nav pārāk apjomīgs un apgrūtinošs, NAV NEVIENA SPRIEDUMA, kurā tiesa lemtu par labu nodokļu maksātājam (vismaz pagaidām nē). Minēšu divus piemērus, kas nesen tika skatīti Administratīvajā rajona tiesā.
VIENĀ GADĪJUMĀ: VID, veicot nodokļu risku izvērtējumu, konstatēja ka uzņēmumā strādā darbinieki ar salīdzinoši zemu algu (proti, viņu vidējā darba alga bija zemāka, salīdzinot ar attiecīgās nozares vidējo līmeni). Bija konstatētas aŗī kādas neatbilstības deklarētajos PVN datos.
VID nosūtīja uzņēmuma informācijas pieprasījumu, pieprasot iesniegt TEJU VISUS GRĀMATVEDĪBAS un attaisnojuma dokumentus, virsgrāmatu, kā arī bankas konta izdrukas PAR VAIRĀKU MĒNEŠU PERIODU. Turklāt, grāmatvedības datus VID pieprasīja sniegt Excel formātā.
Uzņēmums sniedza daļu no informācijas, bet pārējo daļu atteicās sniegt, uzskatot, ka pieprasītā informācija ir pārāk apjomīga un apgrūtinoša, kas liecina, ka VID pēc būtības veic nodokļa auditu.
Tiesa nosprieda, ka VID pieprasītie dokumenti ir tādi, kuri ir katra uzņēmuma rīcībā, un to iesniegšanai nevajadzētu sagādāt papildu grūtības. Turklāt, pieprasītie dokumenti nav arī tādi, kas nebūtu saistīti ar VID identificētajiem riskiem. Lai noskaidrotu, vai zemāks darbinieku atalgojums liecina par iespējamu nodokļu pārkāpumu vai arī ir pamatots ar uzņēmuma darbības specifiku, IR JĀIZVĒRTĒ VISI UZŅĒMUMA IEŅĒMUMU UN IZDEVUMU POSTEŅI KOPUMĀ. Tādēļ, pastāvot šādiem VID identificētiem riska faktoriem, VID pieprasījums iesniegt izvērtēšanai pieteicējas grāmatvedības dokumentus un konta izrakstus, kas sniedz skaidru un pilnīgu priekšstatu par uzņēmuma ieņēmumiem, izdevumiem, darījumiem un to uzskaiti, NAV PATVAĻĪGS VAI NESAMĒRĪGS.
OTRĀ GADĪJUMĀ: VID arī pieprasīja teju visus grāmatvedības dokumentus, bet jau par DIVU GADU TAKSĀCIJAS PERIODU. Turklāt, atsevišķus datus VID prasīja iesniegt noteiktā formātā. Arī šajā gadījumā tiesa nosprieda, ka grāmatvedība ir datu apjoms, kam jābūt katra uzņēmuma rīcībā, līdz ar to tās iesniegšanas pienākums parasti NEBŪS BŪTISKS UZŅĒMUMA DARBĪBAS TRAUCĒJUMS UN APGRŪTINĀJUMS.
Savukārt uz iebildumiem par to, ka datu sagatavošana VID pieprasītā formātā prasīs nesamērīgas pūles un izmaksas, tiesa atbildēja – apsveriet alternatīvas bezmaksas programmatūras.
PĒCVĀRDS…
Ja minētā sajūta Jums ir pazīstama, tad ziniet, ka jebkādam lēmumam neko (vai kaut ko) VIDam nesniegt ir jābūt pārdomātam. Nepārdomāts “Es neko nesniegšu!” nav labākā izvēle. Tas nenozīmē, ka VIDa darbībām nav robežu. Ir. Arī ar jautājumiem par VID “informācijas pieprasījumu” robežām mēs jebkurā gadījumā nonāksim līdz Augstākajai tiesai, taču līdz tam vēl ir ceļš ejams un ir jāpaciešas. Ja vēlaties apspriest Jūsu konkrētu situāciju ar VID, mani kontakti ir pieejami.
Jūsu Alisa
Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!
PAR AUTORI
Alisa Leškoviča
Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.