VAI VID VAR PIEDZĪT NODOKĻU PARĀDU NO VALDES LOCEKĻA ARĪ TAD, JA UZŅĒMUMS (PARĀDNIEKS) VAIRS NEPASTĀV?

Vēl nesen runājām par VID iespējām piedzīt uzņēmuma parādus no tā valdes locekļiem. Nu man ir atkal pamats runāt par parādu atlīdzināšanas procesu pret valdes locekli, jo ir noticis būtisks pavērsiens… par ko tad arī pastāstīšu šodienas rakstā.

 

 

Vispirms, der atgādināt par tiem kritērijiem, kuriem ir jāpiepildās, lai VID vispār varētu sākt domāt par to, lai uzņēmuma nodokļu parādus varētu piedzīt no tā valdes locekļa.

 

Likums paredz, ka VID ir tiesības pieprasīt, lai valdes loceklis sedz juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumus tikai tad, ja izpildās VISI zemāk minētie kritēriji:

 

1) nokavēto nodokļu maksājumu summa pārsniedz 50 minimālās algas (kas 2025.gadā ir 740 euro) jeb 37 000 euro;

 

2) lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir paziņots uzņēmumam (kas ir valstij parādā nodokļus);

 

3) ir konstatēts, ka pēc nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanās uzņēmums ir atsavinājis tam piederošos aktīvus UN valdes locekļa darbības vai bezdarbības rezultātā nav pilnā apmērā veikti uzņēmuma nokavētie nodokļu maksājumi likumā noteiktajos termiņos;

 

4) ir sastādīts akts par piedziņas neiespējamību;

 

5) uzņēmums nav iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu.

 

 

Laika gaitā nostiprinājās prakse, kas ļāva VID piedzīt uzņēmuma nodokļa parādus arī tad, ja uzņēmums tika likvidēts un izslēgts no reģistra piespiedu kārtā. Piemēram, ja uzņēmums vairāk kā trīs mēnešus paliek bez valdes, tad Uzņēmumu reģistrs to izslēdz no komercreģistra vienkāršotas lividācijas rezultātā.

 

Šādu VID praksi ilgstoši atbalstīja ne vien Finanšu ministrija, bet arī tiesas.

 

Finanšu ministrijas ieskatā gadījumā, ja juridiskās personas izslēgšana no komercreģistra būtu paredzēts kā ierobežojums nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanai, tad netiktu sasniegts izvirzītais mērķis – motivēt valdes locekļus rūpīgāk pildīt likumā noteiktos pienākumus, bet gan tieši pretēji – tiktu panākta rīcība, ka valdes loceklis, lai izvairītos no atbildības par juridiskās personas nokavētajiem nodokļu maksājumiem, būtu motivēts veikt pārkāpumus, lai tādējādi panāktu juridisko personu izslēgšanu no Uzņēmumu reģistra vienkāršotās likvidācijas rezultātā.

 

Un vispār – krimināllietās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, jau sen ir atzīts, ka faktam, ka komersants ir izslēgts no komercreģistra, nav nozīmes, lemjot jautājumu par valstij nodarīto zaudējumu piedziņu no apsūdzētā kā minētā komersanta atbildīgās amatpersonas – skaidroja Finanšu ministrija.

 

Arī tiesas uzskatīja, ka nokavēto nodokļu maksājumu piedziņa no valdes locekļa IR IESPĒJAMA ARĪ TAD, JA JURIDISKĀ PERSONA IR IZSLĒGTA NO KOMERCREĢISTRA UN PARĀDI DZĒSTI!

 

 

Tomēr Augstākās tiesas Senāts nepiekrita šādai VID praksei..

 

 

1) Likumdevējs nodokļu parādu dzēšanu ir paredzējis situācijās, kad nodokļu parādu atgūšana vairs nav iespējama vai nu faktisku vai tiesisku apstākļu dēļ vai arī tā nav racionāla.

 

2) Ar parādu dzēšanu valsts pēc būtības vairs NEPRETENDĒ uz šo nodokļu parādu atgūšanu un GALĪGI ATSAKĀS no savām prasījuma tiesībām. Proti, VID lēmums par nodokļu parādu dzēšanu rada tādas tiesiskas sekas kā parāda neesība (jeb parāda izbeigšanos);

 

3) Ja uzņēmums ir izslēgts no komercreģistra, tad NAV VAIRS IESPĒJAMA NODOKĻU PARĀDU PIEDZIŅA, jo neeksistē tiesību subjekts, no kā parādi būtu piedzenami.

 

4) Likumdevējs Komerclikumā ir paredzējis noteiktu procedūru sabiedrības darbības izbeigšanai un izslēgšanai no komercreģistra, kuras ietvaros ir paredzēta kreditoru aizsardzība, tostarp maksātnespējas procesa īstenošana. Tādējādi, ja uzņēmums tiek izslēgts no komercreģistra, prezumējams, ka visas procedūras, kuras ir vērstas uz parādu piedziņu un kreditoru prasījumu apmierināšanu, ir īstenotas un izslēgšana no komercreģistra ir noslēdzoša darbība, kas citstarp apstiprina, ka parāda ATGŪŠANA VAIRS NAV IESPĒJAMA;

 

5) Ievērojot to, ka nodokļu parāda dzēšana noteic parāda izbeigšanos jeb rada tādas tiesiskas sekas kā parāda neesību, tad NAV ARĪ IESPĒJAMA TĀ ATLĪDZINĀŠANA NO VALDES LOCEKĻA.

 

6) Uzsākot procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu no valdes locekļa, juridiskajai personai vai valdes loceklim ir tiesības iesniegt tiesā tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) vai maksātnespējas procesa pieteikumu, kas gadījumā, ja tiesa pieņem attiecīgu nolēmumu, kalpo par pamatu procesa par parādu atlīdzināšanu no valdes locekļa izbeigšanai. Taču situācijā, KAD JURIDISKĀ PERSONA VAIRS NEPASTĀV, VALDES LOCEKLIS NEVAR izmantot šo likumā paredzēto iespēju.

 

7) Tāpat likums paredz, ka procesa par parādu atlīdzināšanu no valdes locekļa gaitā valdes loceklis atbild par juridiskās personas nokavētajām nodokļu saistībām SOLIDĀRI ar juridisko personu. Tātad likums paredz VID alternatīvu parādus piedzīt gan no juridiskās personas, gan no valdes locekļa, kas vienlaikus arī nozīmē, ka JURIDISKAJAI PERSONAI IR JĀPASTĀV, lai šāda alternatīva būtu iespējama.

 

Ziniet savas tiesības, dāmas un kungi! Minētais Augstākās tiesas spriedums pēc būtības pieliek punktu VID praksei piedzīt no valdes locekļa uzņēmuma nodokļu parādus arī tad, ja tas ir izslēgts (kas praksē līdz šim ir noticis ĻOOOOOTI bieži).