VAI VAR LABOT PIEĻAUTĀS KĻŪDAS PVN RĒĶINOS UN CIK DAUDZ?

Vēl nesen aizsākām diskusiju par pienākumu maksāt rēķinā norādīto PVN lai vai kas (saiti uz rakstu meklē komentāros). Minētais jautājums tika skatīts apstākļos, kad pakalpojums faktiski netika sniegts, bet rēķins anulēts. Neskatoties uz to, VID uzskatīja, ka rēķina izrakstītājam vienalga saglabājas pienākums samaksāt PVN, pamatojoties uz likuma normu, kas noteic, ka “PVN maksā ikviena persona, kura PVN norāda rēķinā”. Proti, izrakstīji rēķinu ar PVN, tad esi tik laipns un rēķinā norādīto PVN iemaksā budžetā. Tas, vai samaksa par pakalpojumiem (vai preču piegādi) ir/nav saņemta – nav nozīmes.

Ja vien konkrētais rēķina izrakstītājs nebūtu anulējis to nelaimīgo PVN rēķinu par faktiski nenotikušiem pakalpojumiem, tad viņam rēķinā norādītais PVN būtu jāiemaksā budžetā. [Un VIDam, kas nāca pakaļ šim rēķinā kļūdaini vai apzināti nepatiesi norādītajam PVN, būtu pilnīga taisnība].

Anulējot rēķinu, tā izrakstītājs ir novērsis situāciju, ka rēķina saņēmējs var izmantot savas tiesības rēķinā norādīto PVN atskaitīt priekšnodoklī. Tāpēc šādā gadījumā (t.i., kad “zaudējuma risks valsts budžetam” ir novērsts) rēķinā kļūdaini vai apzināti nepatiesi norādītais PVN nav jāmaksā.

Tomēr tas bija VIENA rēķina stāsts. Bet ko darīt, ja kļūdainu vai nepareizu PVN rēķinu ir daudz un anulēt, vai koriģēt tos nav iespējams?

Tā tas notika ar kādu Austrijas uzņēmumu, kas savas saimnieciskās darbības ietvaros no rotaļu laukuma apmeklētājiem iekasēja maksu, izsitot čeku ar PVN 20% (lai gan vajadzēja 13%). Konstatējot kļūdu, uzņēmums koriģēja PVN deklarācijas, taču drīz vien saņēma “nodokļa rēķinu” ar lūgumu budžetā iemaksāt visu čekos norādīto PVN (jeb 20%) + nokavējuma naudas.

“Nu bet kā? PVN taču pēc likuma bija jāmaksā tikai 13% Kāpēc uzņēmumam jāmaksā 20%? Vai tas nozīmē, ka uzņēmums vairs nevar kļūdīties?” – jautāsiet Jūs.

Redziet, mīļie draugi, “PVN maksā ikviena persona, kura PVN norāda rēķinā”! Izrakstīji rēķinu ar PVN – iemaksā šo PVN valsts budžetā! Nemaksāt šo (arī kļūdaini norādīto) PVN Jūs varat tikai tad, ja ir NOVĒRSTS RISKS, ka rēķina saņēmējs var izmantot savas tiesības rēķinā norādīto PVN atskaitīt priekšnodoklī.

Apskatīsim konkrēto piemēru! Ja Jūs neanulēsiet vai nekoriģēsiet kļūdaino PVN rēķinu, tad rēķina saņēmējs atskaitīs samaksāto PVN – 20%. Savukārt Jūs budžetā iemaksāsiet tikai 13%. Valsts budžetam tiks nodarīts zaudējums 7% apmērā, kuru Jūs ieliksiet sev kabatā un nepamatoti uzdzīvosieties.

Noteikums, ka “PVN maksā ikviena persona, kura PVN norāda rēķinā” ir vērsts tieši uz šādu gadījumu novēršanu! Tāpēc VID šādos gadījumos (tas ir, kad pastāv zaudējumu nodarīšanas risks valsts budžetam) ir nevis ļaundaris, kas nepamatoti abižo uzņēmumus un vēlas iekasēt par daudz, bet gan labais tēls (var teikt – varonis), kas sargā valsts budžetu (un secīgi visu nodokļa maksātāju naudu) no personām, kuras tādējādi varētu nepamatoti uzdzīvoties.

VID rīcība tiks uzskatīta par prettiesisku tikai gadījumos, ja VID iekasēs rēķinā kļūdaini norādīto PVN arī tad, ja zaudējumu nodarīšanas risks valsts budžetam nepastāv!

Un te rodas problēma. Ja tas ir viens vai daži PVN rēķini, kurus varat koriģēt vai anulēt, par to informējot rēķina saņēmēju, tad ar čekiem (kuros nav norādīti saņēmēja rekvizīti) to izdarīt ir problemātiski. Ja šādu čeku ir turklāt daudzu, tad to izdarīt ir teju neiespējami. Rēķina saņēmējam nezinot, ka čeks ir kļūdains un tādēļ ir anulēts vai koriģēts, zaudējumu novēršanas risks budžetam – saglabājas. Secīgi, ja stingri sekot likuma burtam, tad vienkārši nokoriģēt PVN deklarāciju un samaksāt budžetā mazāku PVN Jūs nevarat. Ir jāmaksā kļūdaini (vai apzināti) norādītais PVN rēķinā.

Tieši tā arī uzskatīja Austrijas VID, liekot uzņēmumam samaksāt visu kļūdaini čekos norādīto PVN.

“GANDRĪZ NESKAITĀS”

Pirmšķietami, šāda kārtība nešķiet taisnīga, vai ne? Arī uzņēmumam nešķita taisnīgi maksāt vairākus desmitus tūkstošus euro par pieļauto kļūdu, īpaši ņemot vērā to, ka čeki tika izsisti “GANDRĪZ VIENĪGI” privātpersonām, kurām tāpat nav tiesības atskaitīt samaksāto PVN priekšnodoklī.

Ja čeki būtu izsisti TIKAI privātpersonām (jeb galapatērētājiem), tad manis jau iepriekš aprakstītais zaudējumu nodarīšanas risks valsts budžetam – nepastāvētu. Un šādos apstākļos VID nevarētu rēķina izrakstītājam pieprasīt samaksāt visu kļūdaini norādīto PVN.

Tomēr izskatāmajā piemērā čeki bija izsisti “GANDRĪZ VIENĪGI” privātpersonām, un tas “GANDRĪZ” radīja lielu problēmu, jo starp čeku saņēmējiem bija arī PVN maksātāji. Secīgi, minētās personas varēja izmantot tiesības samaksāto PVN atskaitīt priekšnodoklī.

Strīds nonāca tiesā un vēlāk arī Eiropas Savienības tiesā.

Eiropas Savienības tiesa nosprieda, ka:

1)PVN Direktīvas regulējums, kas noteic, ka “PVN maksā ikviena persona, kura PVN norāda rēķinā” – ir piemērojams TIKAI TAD, JA PASTĀV NODOKĻU IEŅĒMUMU ZAUDĒJUMU RISKS, neatkarīgi no tā, vai sniegtie pakalpojumi sniegti ne tikai personām, kuras nav PVN maksātājas, bet arī citiem šī nodokļa maksātājiem;

2) Lai novērtētu šāda riska pastāvēšanu, jāpārbauda, vai KONKRĒTĀ RĒĶINA (!!!) saņēmējs faktiski ir PVN maksātājs un līdz ar to varētu izmantot tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu;

3) Ja nodokļa maksātājs, kas sniedzis pakalpojumu un rēķinā norādījis PVN summu, kura aprēķināta, izmantojot kļūdainu PVN likmi, tad tam NAV JĀMAKSĀ PVN DAĻA, KAS KĻŪDAINI NORĀDĪTA RĒĶINĀ PERSONAI, KURA NAV NODOKĻA MAKSĀTĀJA, pat tad, ja šis nodokļa maksātājs tāda paša rakstura pakalpojumus sniedzis arī citiem nodokļa maksātājiem. [Proti, iet runa tikai par konkrētu rēķinu!]

4) Jēdziens “galapatērētāji, kuriem nav tiesību uz priekšnodoklī samaksātā PVN atskaitīšanu” ir tikai vienīgi personas, kas nav PVN maksātājas;

5) Nodokļa ieņēmumu zaudējumu risks pastāv, ja kļūdaina rēķina saņēmējs ir nodokļa maksātājs, pat tad, ja tas attiecīgo pakalpojumu varējis izmantot privātiem mērķiem vai citiem mērķiem, kas nerada atskaitīšanas tiesības;

6) PVN direktīvā nav regulēts jautājums, ko darīt, ja izsniegto rēķinu apjoms ir ļoti liels, un šo rēķinu saņēmēju identitāte nav zināma. Tāpēc kritēriji, saskaņā ar kuriem jānosaka gadījumi, kad nodokļa maksātājam jāsamaksā kļūdaini rēķinā norādīta PVN summa, jāparedz katras dalībvalsts iekšējā tiesību sistēmā. Tomēr, lai starp rēķiniem, kuros norādīta kļūdaina PVN summa, noteiktu citiem nodokļa maksātājiem izsniegto rēķinu daļu (par kuriem PVN tomēr būs jāsamaksā), jāņem vērā visi nozīmīgie apstākļi, piemēram, sniegtā pakalpojuma raksturs, šī pakalpojuma sniegšanas un rēķinu izrakstīšanas kārtība, kā arī visa pakalpojuma sniedzēja rīcībā esošā statistiskā informācija par minētā pakalpojuma saņēmējiem.

Lūk tā, mīļie draugi! Esiet rūpīgi un labāk nepieļaujiet kļūdas PVN rēķinos (starp kādiem ir uzskatāmi arī čeki). Ja neesat droši kā rīkoties Jūsu konkrētā gadījumā, zvaniet Jūsu advokātam.

Jūsu Alisa