ADVOKĀTA PADOMI

VAI “UZŅĒMUMU PĀREJAS” ĒRA IR BEIGUSIES?

Nevar nepamanīt, ka ar vien retāk uzņēmēji saņem no VID “mīlestības vēstuli” ar aicinājumu samaksāt kāda cita uzņēmuma nodokļu parādus, jo, VID ieskatā, ir notikusi šā uzņēmuma (parādnieka) pāreja. Arī tiesā uzņēmumu pārejas jautājumi tiek skatīti retāk. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka “uzņēmumu pārejas” ēra ir beigusies. Domāju, ka mēs vēl esam tālu no tā…

Atskatoties, kā gadu laikā ir mainījusies prakse, teiktu, ka šobrīd esam aizgājuši tiktāl, ka teju uzņēmuma (“nodokļu parādnieka”) atstātā kases aparāta paņemšana lietošanā var novest pie secinājuma, ka esi pārņēmis visu uzņēmumu un secīgi tā nodokļa parādus ar visām no tā izrietošām sekām. Labi, es mazliet pārspīlēju un ironizēju…., bet ja nopietni…

DARBINIEKI

Viens no uzņēmumu pārejas būtiskiem elementiem ir darbinieki. Patiesībā VID nav būtiski jāiespringst, meklējot uzņēmumu pārejas. Viss, ko viņiem ir jādara – ir jāpaseko “nodokļu parādnieka” darba ņēmēju kustībai. Ja darbinieki pēkšņi draudzīgi “sadodas rociņās” un “pārceļo” uz jauno darba vietu – Bingo! Tālākais process vairāk atgādina spēli “atrodi 10 līdzības”. 😊

Ja pirmsākumos par uzņēmumu pāreju liecināja apstākļi, ka uz jauno darba vietu pārgāja strādāt lielākā daļa no uzņēmuma (“nodokļu parādnieka”) darbinieku, turklāt vēl īsā laika posmā, tad šobrīd ir pietiekami konstatēt, ka jaunais uzņēmums savu saimniecisko darbību uzsāka ar “nodokļu parādnieka” darbiniekiem… pat, ja tie bija vien daži.

Turklāt, VID prakse ieskaitīt darbinieku skaitā arī tos, kuri uzsāka darba tiesiskās attiecības ar jauno uzņēmumu vairākus mēnešus vai pat gadus (!) pēc darba attiecību pabeigšanas ar uzņēmumu (“nodokļu parādnieku”) nekur nav pazudusi.

AKTĪVI ĪPAŠUMĀ

Vēl mūsu ex-prezidents, Egils Levits, būdams Eiropas Savienības tiesas tiesnesis, sprieda par to, ka, ja nekustamais īpašums uzņēmumam nepieder, tad tas neietilpst uzņēmumā. Secīgi, ja tas neietilpst uzņēmumā, tad to nevar nodot citam.

Kādu laiku mūsu administratīvās tiesas sprieda līdzīgi. Tomēr laiki ir mainījušies. Šobrīd lielāka nozīme tiek piešķirta vienkārši faktam, ka “jaunais” uzņēmums (jeb “pārņēmējs”) aktīvu lieto. Proti, ja no pārējiem apstākļiem var izdarīt secinājumu, ka “jaunais” uzņēmums ir pārņēmis uzņēmumu “nodokļu parādnieku” un pēc fakta turpina tā saimniecisko darbību, tad īpašumtiesību faktam netiks piešķirta būtiska nozīme.

“BEZ BŪTISKĀM IZMAIŅĀM”

Viena no uzņēmuma pārejas pazīmēm ir tā, ka no “nodokļu parādnieka” uz jauno uzņēmumu pārgāja tika daudz, ka pēc fakta tiek turpināta “nodokļu parādnieka” saimnieciskā darbība bez būtiskām izmaiņām.

Proti, ja no uzņēmuma (“nodokļu parādnieka”) paņēmi mazliet – tad iespējams, uzņēmuma pāreja netiks saskatīta un izkļūsi cauri ar “vieglu izbīlu”. Tomēr, ja paņēmi pārāk daudz, pēc būtības turpini “nodokļu parādnieka” saimniecisko darbību, tad visticamāk būs vien jāmaksā…

Vienlaicīgi, brīžiem liekās, ka šis “bez būtiskām izmaiņām” aspekts netiek pienācīgi izvērtēts. Proti, par uzņēmumu pāreju, pēc VID domām, var liecināt teju katrs sīkums…, piemēram, kases aparāts, ko iepriekš lietoja “nodokļu parādnieks”.

Tāpēc, ja, piemēram, vēlies atvērt savu restorānu un esi ticis pie kāda izbijuša restorāna telpām, kur ir atstāts vecs, no uzskaites noņemts kases aparāts,… noliec kur to paņēmi! Tev to nevajag! Tas nebūs lētāk!

Izbijušam restorānam bija foršs nosaukums, kuru Tu gribi paturēt? Izmet šo neprātīgo ideju no galvas, bet veco restorāna izkārtni ar foršo nosaukumu sadedzini uz sārta! 😊

“UZŅĒMUMA SASKALDĪŠANA”

Klasiskajā nozīmē , atsavināt un pārņemt var:
1)gan uzņēmumu kopumā jeb kā visu lietu kopību;
2) gan uzņēmuma patstāvīgo daļu jeb kā relatīvi nošķirtu autonomu lietu kopību.

Komerclikuma izpratnē ar uzņēmuma patstāvīgu daļu saprot uzņēmuma relatīvi nošķirtu autonomu daļu, kura tiek izmantota vienotai darbībai un pašpietiekama šīs darbības veikšanai. Uzņēmuma patstāvīgo daļu raksturo tie paši parametri, kas raksturo uzņēmumu kopumā – tajā ietilpst savi aktīvi, savi pasīvi, sava klientūra, savs know-how.

Tomēr šobrīd aizgājām tik tālu, ka “mīlestības vēstuli” no VID var saņemt teju jebkurš, kur stāvējis blakus uzņēmumam (“nodokļu parādniekam”). Proti, arvien biežāk vēstule tiek izsūtīta vairākiem adresātiem. “Tu paņēmi “nodokļu parādnieka” kases aparātu, bet viņš paņēma nomā telpas, tāpēc Jums solidāri jāatbild par “nodokļu parādnieka” parādu” skan VID vēstule.

“LĪDZ PĒDĒJAM ASINS PILIENAM”

Pie pozitīvām ziņām gan jāatzīmē, ka arī VID prakse mainās, un, ja tiek sniegti pietiekams pārliecinoši pierādījumi un argumenti tam, ka uzņēmumu pāreja nav notikusi, tad VID mēdz biežāk izbeigt uzņēmumu pārejas lietvedību. Proti, nav tā, ka visos gadījumos VID rīkojas pēc principa “Mums nav taisnība, bet mēs cīnīsimies līdz pēdējam asins pilienam”. Tāpēc brīdinājuma vēstules saņemšana no VID vēl nebūt nenozīmē “visam beigas”, bet pasvīst, lai pārliecinātu VID vai tiesu par to, ka uzņēmumu pārejas nebija, vajadzēs. 😊

IR NOTICIS VĒL KAS…

Nesen ir noticis vēl kāds būtisks pavērsiens uzņēmumu pārejas lietās… par ko es pastāstīšu jau nākošajā rakstā.. 😊 Jebkurā gadījumā, ja saņēmāt Brīdinājumu par iespējamu uzņēmumu pāreju, meklējiet advokātu. Ja Jums tāda nav, zvaniet man. 🙂

Jūsu Alisa 

Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!

PAR AUTORI

Alisa Leškoviča

Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.