VAI TURPMĀK “APLOKŠŅU ALGU” MAKSĀTĀJUS VAIRS NELIKS PIE “KAUNA STABA”?

Paturpināsim par gaidāmiem grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kuri šobrīd ir saskaņošanas stadijā un kurus vēl ir jāizskata Saeimai. Šodien pievērsīsimies grozījumiem, kas skar informācijas publiskošanu par “aplokšņu algu” maksātājiem.

KĀ TAS IR ŠOBRĪD?

Likums paredz, ka VID publisko informāciju par FIZISKAJĀM PERSONĀM un juridisko personu AMATPERSONĀM, kurām piemērots administratīvais sods par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu.

Vienkāršāk sakot – ja uzņēmuma valdes loceklis ir administratīvi sodīts par “aplokšņu algu” izmaksu darbiniekiem, informācija par šo valdes locekli (un precīzāk – vārds, uzvārds un personas kods) var nonākt publiskā VID datubāzē.

Minētā informācija ir publiski pieejama no brīža, kad stājies spēkā (un likumā noteiktajā termiņā nav pārsūdzēts) lēmums par administratīvā soda uzlikšanu vai stājies spēkā attiecīgs tiesas nolēmums. Šī informācija paliek VID publiskojamā datubāzē tik ilgi, kamēr persona ir atzīstama par administratīvi sodītu.

Administratīvā sodāmība tiek dzēsta 1 gadu pēc soda izpildes (termiņu skaitot no dienas, kad pilnībā ir izpildīts pamatsods un papildsods. Ja sods nav izpildīts, persona uzskatāma par administratīvi sodītu vēl gadu pēc soda izpildes noilguma termiņa beigām.

Šādas informācijas publiskošanas (jeb pie “kauna staba” likšanas) mērķis ir:

1.motivēt darba devējus nemaksāt “aplokšņu algas”;

2. dot iespēju darījumu partneriem izvērtēt, ar ko viņi sadarbojas;

3. ļaut arī darba ņēmējiem saprast, vai darba devējs ir uzticams;

4. veicināt godīgu konkurenci.

Tomēr, lai arī mērķi ir cēli, VID statistika rāda, ka administratīvo sodu skaits par grāmatvedībā neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu ir gaužām niecīgs – teju pie “kauna staba” nokļūst tikai “izredzētie”.  Piemēram, 2021. gadā pieņemti tikai 5 lēmumi, 2022. gadā – 27, 2023. gadā – 34, bet 2024. gadā – 9 lēmumi.

Tas rada jautājumu par to, vai esošā sistēma tiešām sasniedz savu mērķi, un to ir nepieciešams turpināt esošajā izpildījumā, vai tomēr ir nepieciešams kaut ko mainīt? Un vai tiešām ir nepieciešams publiskot personas datus?

KĀPĒC IR JAUTĀJUMS PAR FIZISKO PERSONU DATIEM?

Gadījumā, ja tiek publiskots uzņēmuma nosaukums, reputācijas risks rodas visam uzņēmumam. Tas ietekmē ne tikai konkrēto valdes locekli, bet arī īpašniekus, patiesā labuma guvējus un citus uzņēmuma vadībā iesaistītos cilvēkus. Būsim reāli, uzņēmuma reputācija bieži vien sāp vairāk nekā viena valdes locekļa vārda parādīšanās kādā VID sarakstā.

Vienlaikus jānorāda, ka jau šobrīd tiek publicēti dati par:

1) nodokļu maksātāju reitingu (kas ļauj redzēt VID kopējo novērtējumu par uzņēmumu un tā nodokļu disciplīnu);

2) nodokļu revīzijās un nodokļu kontrolēs pieņemtajiem lēmumiem, kuros konstatēti juridisko personu nodokļu pārkāpumi.

Vai tiešām ir nepieciešams vēl publiskot datus par “aplokšņu maksātājiem”? Ministriju un VID ieskatā – VAJAG, jo iepriekš minētā publicējamā informācija nesniedz informāciju par to, vai uzņēmums ir sodīts tieši par “aplokšņu algu” maksāšanu. Nodokļu maksātāja reitings ir kopējais novērtējums, un tajā nav redzams katrs konkrētais pārkāpums. Savukārt VID pārbaudes lēmumu publiskošana neaptver visus gadījumus un arī ne vienmēr ir ērti izmantojama praktiskai darījumu partnera pārbaudei.

Tāpēc nolemts, ka arī turpmāk datus par “aplokšņu nemaksātājiem” tomēr publicēs, taču šoreiz bez fiziskas personas datiem. Proti, turpmāk publicēs tikai datus par uzņēmumiem (kuru valdes locekļi būs administratīvi sodīti par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītās darba samaksas izmaksāšanu. Datus par pašu valdes loceki NEPUBLICĒS. Vairs nē!).

TOMĒR IR VĒRTS PIEVĒRST UZMANĪBU

Ja uzņēmumā darba samaksa tiek maksāta korekti, tad panikai nav pamata. Taču šis ir labs brīdis pārbaudīt, vai uzņēmumā viss ir kārtībā ar darba samaksas uzskaiti. Īpaši vērts pievērst uzmanību šādiem jautājumiem:

1. Vai darba līgumos norādītā alga atbilst faktiskajai samaksai?

2. Vai visas nostrādātās stundas tiek korekti uzskaitītas?

3. Vai piemaksas, prēmijas un citi maksājumi tiek pareizi noformēti?

4. Vai grāmatvedībā ir pietiekami dokumenti, kas pamato izmaksas?

5. Vai nav “tradīciju”, kas juridiski izskatās slikti, piemēram, regulāri skaidras naudas maksājumi bez skaidra pamatojuma?

6. Vai noteiktā darba samaksa atbilst vismaz 80% no vidējās algas nozarē par līdzīgiem darba pienākumiem?

Turklāt algu izmaksas jautājums būtu jāpārskata arī sakarā ar jauno regulējumu, ar kuru paredzēs darba devēja pienākumu izveidot tādu darba samaksas struktūru, kas nodrošina vienādu darba samaksu par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu.

Jūsu Alisa