ADVOKĀTA PADOMI

VAI PAR VIENU DARĪJUMU BŪS JĀRAKSTA DIVI RĒĶINI?

Pagājušā gada beigās Grāmatvedības likumā tika ieviesti būtiski grozījumi attiecībā uz attaisnojuma dokumentu noformēšanas prasībām. Tie paredz, ka uzņēmums, kas izsniedz citam Latvijā reģistrētam uzņēmumam rēķinu (apmaksas veikšanai par piegādātām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem), noformē šo rēķinu kā STRUKTURĒTU ELEKTRONISKO RĒĶINU.

KAS IR STRUKTURĒTS ELEKTRONISKAIS RĒĶINS?

Likumā strukturēta elektroniskā rēķina definīcija skan ļoti sarežģīti. Ja vienkāršot, tad tas, ko Jums ir jāzina par e-rēķinu ir sekojošais:

1. Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem ir pienākums izrakstīt rēķinus tikai kā strukturētus elektroniskusrēķinus (jeb e-rēķinus);

2. E-rēķinu izraksta samaksas saņemšanai (norēķiniem);

3. E-rēķiniem jāatbilst noteiktam Eiropas Savienības (ES) / Latvijas nacionālajam e-rēķinu standartam;

4. E-rēķinam jānodrošina atbilstība PEPPOL BIS Billing 3.0 specifikācijai;

5. E-rēķins ir jāizraksta par jebkuriem darījumiem, kuros darījumu vieta ir Latvija

6. E-rēķins noformējams neatkarīgi no PVN maksātāja statusa.

E-rēķins neattiecas uz:

1) Darījumiem, par kuriem ir izsniegts EKA čeks, e-kvīts, biļete vai valsts drošības iestāžu izsniegts elektronisks attaisnojuma dokuments;

2) ES (pārrobežu) darījumiem;

3) Eksprota darījumiem;

4) Fiziskām personām, kas neveic saimniecisko darbību.

Ja pašlaik minētā prasība ir spēkā tikai attiecībā uz rēķinu izrakstīšanu budžeta iestādei (t.i., spēkā no 01.01.2025.), tad no 2026.gada 1.janvāra šī prasība būs spēkā attiecībā uz visiem Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem.

TAČU IR KĀDA PROBLĒMA…

Grāmatvedības likumā ir noteikts, ka likumā noteiktās prasības attiecībā uz attaisnojuma dokumenta rekvizītiem un informāciju par saimnieciskajiem darījumiem piemēro tiktāl, ciktāl citos normatīvajos aktos nav noteiktas īpašas prasības atsevišķu attaisnojuma dokumentu veidu.

PVN likums (kā zinām) izvirza savas prasības attiecībā uz PVN rēķina noformēšanu. Proti, likums nosaka, ka par PVN rēķinu uzskata JEKĀDU dokumentu papīra vai elektroniskā formā, kurā norādīti attiecīgie rekvizīti un informācija.

Likums arī nosaka, ka elektroniskajā formā izrakstītu rēķinu uzskata par PVN rēķinu, ja tas izsniegts un saņemts JEBKĀDĀ elektroniskā veidā. Pie tam reģistrēts PVN maksātājs PVN rēķinu elektroniskā formā ir tiesīgs izrakstīt (noformēt) un izsniegt TIKAI TAD, JA ŠĀ PVN RĒĶINA SAŅĒMĒJS ATZĪST ŠĀDU PVN RĒĶINA FORMU.

Tas nozīmē, ka:

1) ja uzņēmums citam uzņēmumam RĒĶINU SAGATAVOS KĀ STRUKTURĒTU ELEKTRONISKU RĒĶINU (jeb e-rēķinu) un tajā būs iekļauti arī visi PVN likumā noteiktie PVN rēķina rekvizīti un informācija, tad šādu strukturētu rēķinu VARĒS IZMANTOT gan kā attaisnojuma dokumentu grāmatvedības reģistru ierakstiem, gan kā rēķinu samaksāšanai, gan kā PVN rēķinu (ja saņēmējs akceptē šādu PVN rēķina formu).

2) Ja, savukārt, PVN rēķins NEBŪS SAGATAVOTS KĀ STRUKTURĒTS ELEKTRONISKS RĒĶINS, bet izsniegts citā formātā, tad atbilstoši jaunajam Grāmatvedības likuma regulējumam uzņēmumam būs JĀSAGATAVO PAPILDU ATTAISNOJUMA DOKUMENTS − samaksāšanai (rēķins), kas noformēts kā strukturēts elektronisks rēķins.

GRIB PAREDZĒT GROZĪJUMUS LIKUMĀ

Publiskai apspriešanai ir nodoti grozījumi, lai PVN likuma normas pielāgotu Grāmatvedības likuma prasībām un reģistrētam PVN maksātājam par vienu darījumu nevajadzētu izsniegt divus attaisnojuma dokumentus.

Grozījumi paredz, ka, ja PVN rēķinu (kuru Latvijas uzņēmums izraksta citam uzņēmumam samaksas saņemšanai par sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātām precēm) ir paredzēts izmantot kā attaisnojuma dokumentu grāmatvedībā, tad to obligāti būs jānoformē kā e-rēķinu (jeb kā strukturētu elektronisko rēķinu). Ja nē- tad (kā minēju iepriekš) būs jāgatavo divi rēķini: 1) PVN rēķinu (jebkurā formātā); 2) PVN rēķinu – kā e-rēķinu, lai to varētu iegrāmatot kā attaisnojuma dokumentu.

Papildus grozījumi paredz, ka, ja PVN rēķins būs izrakstīts kā e-rēķins (jeb strukturēts elektroniskais rēķins), tad to varēs izrakstīt rēķina saņēmējam neatkarīgi no tā, vai saņēmējs piekrīt vai atzīst šādu nodokļa rēķina formu. Šobrīd VID prasa, lai piekrišana ir noformēta rakstiski līgumos vai citādi. To visu nevajadzēs, ja (bet precīzāk – kad) izrakstīsiet rēķina saņēmējam e-rēķinu.
Plānots, ka minētie grozījumi stāsies spēkā ar 2026.gada 1.janvāri.
Taču tie nav vienīgie plānotie grozījumi PVN likumā.., par ko pastāstīšu jau rīt.

Jūsu Alisa

Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!

PAR AUTORI

Alisa Leškoviča

Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem. 

M.: +371 29 340 444
[email protected]