VAI NODOKĻA SAMAKSA VAR PAGLĀBT NO KRIMINĀLATBILDĪBAS?
Daudziem šī raksta temats liksies dīvains, taču tajā brīdī, kad personai draud kriminālatbildība par izvairīšanos no nodokļiem, ne reti rodas jautājums par to, vai ir iespējams izbeigt kriminālprocesu, ja attiecīgās summas samaksāt(jeb kompensēt) budžetā? Un ar kādām sekām jārēķinās, ja attiecīgās summas netiks kompensētas? Par to tad arī parunāsim šajā rakstā.
Atgādināšu, ka izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas likuma izpratnē ir:
1) apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijās,
2) nodokļu deklarāciju, informatīvo deklarāciju vai nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas neiesniegšana,
3) nelikumīga nodokļu atvieglojumu, priekšrocību un atlaižu piemērošana vai
4) jebkura cita apzināta darbība vai bezdarbība, kuras dēļ nodokļi vai nodevas nav samaksātas pilnā apmērā vai daļēji.
Par nodokļu izvairīšanos lielā apmērā (jeb apmērā, kas pārsniedz 50 minimālās algas, kas 2025.gadā ir 37 000 euro) ir paredzēta kriminālatbildība.
KAITĒJUMA KOMPENSĀCIJA
Ja ir ierosināts kriminālprocess, tad valstij radītā kaitējuma apmēra noteikšanai ņem vērā administratīvajā procesā veiktās izmaksas un piedzītās summas. Tas nodrošina aizsardzību pret nenomaksāto nodokļu dubulto piedziņu.
Jautājums par kompensācijas noteikšanu valstij par nenomaksātiem nodokļiem parasti tiek izlemts kriminālprocesa ietvaros. Šādas kompensācijas nenoteikšanai kriminālprocesā drīzāk ir izņēmuma raksturs.
Ja nenomaksātie nodokļi pilnībā nomaksāti un piedzīti administratīvā procesa ietvaros, kriminālprocesā pieteikto kaitējuma kompensāciju noraida. Savukārt, ja administratīvā procesa ietvaros nodokļu summa ir nomaksāta un piedzīta daļēji, kriminālprocesā lemj par atlikušā kaitējuma apmēra atlīdzināšanu.
Piemēram, ja uzņēmumam veikta nodokļu kontrole, kuras ietvaros papildus iemaksai budžetā ir aprēķināti 100 000 euro, daļu no kuras VID piedzina 50 000 euro, piemērojot piespiedu piedziņas līdzekļus (t.i., apķīlājot uzņēmuma kontus un kustamo/ nekustamo īpašumu utt.), tad kriminālprocesa ietvaros VID drīkst pieteikt kaitējuma kompensāciju tikai par atlikušo (nepiedzīto) daļu.
Uzņēmuma likvidēšana vai “palaišana uz maksātnespēju” nepalīdzēs, jo minētie nosacījumi attiecināmi arī uz gadījumiem, kad VID valstij nodarīto zaudējumu atlīdzību pieteicis kā kreditora prasījumu juridiskas personas maksātnespējas procesā. Faktam, ka juridiska persona ir izslēgta no komercreģistra, nav nozīmes, lemjot jautājumu par valstij nodarīto zaudējumu piedziņu no apsūdzētā kā minētā uzņēmuma atbildīgās amatpersonas (visbiežāk – valdes locekļa).
JA NESAMAKSĀTO NODOKLI SAMAKSĀT?
Kaitējuma kompensācijas pilnīga samaksa neizslēdz kriminālatbildību. Tāpēc izbeigt ierosināto kriminālprocesu uz šiem pamatiem nevar. Samaksa ir tikai atbildību mīkstinošu apstāklis, ko tiesa ņem vērā, nosakot sodu.
JA NAV NAUDAS KOMPENSĀCIJAS SEGŠANAI?
Valstij nodarīto zaudējumu nekompensēšana gan nenozīmē, ka uzņēmuma atbildīgajai amatpersonai obligāti piespriedīs reālo brīvības atņemšanu. Šāda atbildību mīkstinoša apstākļa nekonstatēšana nevar būt par pamatu tam, lai nepiemērotu nosacīto sodu.
Soda noteikšanā tiks vērtēti visi apstākļi, arī apsūdzētā personība, izdarītā nozieguma smagums, valstij nodarītā kaitējuma apmērs nesamaksāto nodokļu veidā, kā arī atbilstību pastiprinošie un mīkstinošie apstākļi (tai skaitā veiktās kompensācijas samaksas apmērs).
Piemēram nesen tiesa skatīja lietu, kurā apsūdzētais grāmatvedības uzskaitē neuzrādīja darba samaksu 972 803,21 euro apmērā, kuru viņš 1,5 gada laikā sistemātiski izmaksāja vairākām personām, izvairoties no nodokļu samaksas virs 540 tūkstošu euro. Minēto summu apsūdzētais valstij nekompensēja (t.i., valsts nav saņēmusi ne centa), taču apelācijas tiesa apsūdzētajam piesprieda nosacīto sodu. Senāts gan atcēla šādu spriedumu, uzskatot, ka, ja ar noziedzīgo nodarījumu nodarītais kaitējums vairākas reizes pārsniedz apmēru, no kura atzīstams, ka noziegums izdarīts lielā apmērā (2025.gadā – 37 tūkst.euro), tad nodarījumam piemīt salīdzinoši augstāka kaitīguma pakāpe, kas apsūdzētajam inkriminētos noziedzīgos nodarījumus izceļ līdzīgu noziegumu vidū. Tādēļ šādos apstākļos, Senāta, ieskatā persona ir pelnījusi, lai tai piespriež reālo brīvības atņemšanu.
Savukārt citā lietā apsūdzētais izvairījās no nodokļu samaksas vairāk par 143 tūkst.euro, kurus arī pat nebija uzsācis atlīdzināt valstij. Tomēr tiesa nosprieda, ka apsūdzētā pakļaušana brīvības atņemšanas soda izciešanai būtu nesamērīgi bargs viņa ietekmēšanas līdzeklis un taisnīgums tiks atjaunots, liedzot apsūdzētajam iespēju noteiktu laiku nodarboties ar uzņēmējdarbību, tādējādi ierobežojot tiesības ieņemt amatu jomā, kurā tika veikti noziedzīgie nodarījumi.
Kā redzat, nav vienotas receptes visiem. Jebkurā gadījumā, ja tiek ierosināts kriminālprocess par izvairīšanos no nodokļiem vai citādi, zvaniet savam advokātam.
Jūsu Alisa
Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!
PAR AUTORI
Alisa Leškoviča
Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.
M.: +371 29 340 444
[email protected]