VAI LATVIJA AR STINGRĀM PRASĪBĀM ATTIECĪBĀ UZ ELEKTRONISKĀM IERĪCĒM (KASES APARĀTIEM) NAV PĀRCENTUSIES?
Latvijas nodokļu regulējums paredz, ka nodokļu maksātāji drīkst izmantot tikai tādas elektroniskās ierīces un iekārtas (sauksim tās par “kases aparātiem”), kuri atbilst noteiktajām tehniskajām prasībām un kuriem ir veikta obligāta atbilstības pārbaude. Šo pārbaudi nodrošina īpaši sertificēti apkalpojošie dienesti.
Lai kases aparāts tiktu atzīts par atbilstošu, apkalpojošajam dienestam atbilstības pārbaudes institūcijai jāiesniedz pilna tehniskā dokumentācija, tostarp kases aparāta programmatūras PIRMKODS un IZPILDKODS. Pirmkods ir cilvēkam lasāma programmas versija, kas atklāj, kā darbojas kases aparāta programmatūra.
Atbilstības pārbaudes institūcija šo dokumentāciju izvērtē un sešu mēnešu laikā pieņem lēmumu — vai nu izsniedz atbilstības apliecinājumu, vai arī atsaka to izsniegt. Bez šī apliecinājuma kases aparātu NEDRĪKST IZMANTOT nodokļu un maksājumu reģistrēšanai.
Papildus tam normatīvie akti paredz, ka VID ir tiesības pieprasīt programmatūras pirmkodu arī vēlāk, piemēram, reģistrējot konkrētu kases aparāta modeli VID datubāzē. Šādā gadījumā apkalpojošajam dienestam pirmkods jāiesniedz 24 stundu laikā pēc VID pieprasījuma.
Ja kases aparāts vai tā programmatūra neatbilst tehniskajām prasībām vai ja netiek izpildītas normatīvajos aktos noteiktās saistības (tostarp attiecībā uz pirmkoda iesniegšanu), VID ir tiesīgs izslēgt šo kases aparātu no reģistra. Tas nozīmē, ka konkrēto kases aparātu vairs NEDRĪKST IZMANTOT saimnieciskajā darbībā.
Citās Eiropas Savienības dalībvalstīs nodokļu kontroles mērķiem parasti pietiek ar daļēju piekļuvi programmatūrai – piemēram, ar lietojumprogrammas saskarni vai pirmkoda daļu, kas attiecas tieši uz maksājumu un nodokļu reģistrēšanu. Šāda pieeja ļauj iestādēm pārliecināties par nodokļu prasību ievērošanu, nepieprasot pilnīgu piekļuvi komercnoslēpumu saturošam pirmkodam.
Savukārt Latvijā normatīvais regulējums paredz prasību atklāt VISU PROGRAMMATŪRAS PIRMKODU, neatkarīgi no tā, vai pilns pirmkods ir nepieciešams nodokļu kontroles mērķu sasniegšanai. Pirmkods ir intelektuālā īpašuma objekts un komercnoslēpums, kas pieder ražotājam, un programmatūras lietotājs pats to bieži nemaz nevar likumīgi iegūt vai izpaust bez ražotāja piekrišanas. Secīgi Latvijas normatīvais regulējums padara elektronisko ierīču izmantošanu Latvijā SAREŽĢĪTĀKU un arī DĀRGĀKU, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm. Tā uzliek ražotājiem papildu un dubultu slogu, jo ierīcēm jāatbilst gan ražotājvalsts, gan Latvijas specifiskajām prasībām.
TEHNISKIE NOTEIKUMI
Kāds elektronisko iekārtu ražotājs iestājās pret Latvijas regulējumu, kas uzliek pienākumu iesniegt atbilstības pārbaudes institūcijai pilnu pirmkodu un izpildkodu. Strīds nonācis Eiropas Savienības tiesā, kura nosprieda, ka Latvijas regulējumā izvirzītās prasības ir “tehniska specifikācija” (t.i., valsts pasākumi (jeb noteikumi), kas ir attiecināmi uz pašu preci vai tās iepakojumu un tādējādi nosaka īpašības, kurām jāpiemīt precei). Secīgi, šīs prasības ir tehniskie noteikumi, uz kuriem attiecībā pret privātpersonām var atsaukties TIKAI TAD, JA attiecīgā tiesiskā regulējuma PROJEKTS IEPRIEKŠ IR DARĪTS ZINĀMS EIROPAS KOMISIJAI. Tā kā Latvija nebija paziņojusi par šā regulējuma projektu Eiropas Komisijai, tad secīgi tā NEDRĪKST IZVIRZĪT PRIVĀTPERSONĀM ŠĀDAS PRASĪBAS.
LATVIJA PĀRCENŠAS?
Lai arī Eiropas Savienības tiesas spriedums attiecās tikai uz jautājumu par (ar MK noteikumiem uzlikto) pienākumu sniegt atbilstības pārbaudes institūcijai pilnu pirmkodu un izpildkodu, tomēr tas aktualizē jautājumu par Latvijas normatīvo regulējumu attiecībā uz elektroniskām ierīcēm un iekārtām (jeb kases aparātiem) kopumā.
Proti, prakse rāda, ka Latvija pārcenšas ar regulējumu (un ne reti arī ar atbildīgo iestāžu attieksmi un skatījumu uz lietām) attiecībā uz elektroierīcēm (jeb kases aparātiem) ne tikai attiecībā uz pirmkoda un izpildkoda uzrādīšanu, bet arī attiecībā uz citām prasībām. Ražotāja elektroierīces, kas der visur citur Eiropas Savienībā, kā likums neder Latvijā. Tomēr gan ierīču lietotāji, gan ražotāji saskaras ar attieksmi – “Mēs piespiedām citus pielāgot savas ierīces Latvijas regulējuma prasībām, piespiedīsim arī Jūs!”.
Šādas attieksmes dēļ tiek ne reti tiek traucēta jaunu risinājumu/ tehnoloģiju ieviešana, bet esošajām (un jau tirgū strādājošām ierīcēm tiek izvirzītas nesamērīgas prasības, ignorējot pasaulē vispārpieņemtus risinājumus). Rezultātā ierīču lietotāji nokļūst sarežģītā situācijā, kurā viņiem ir jāpārliecina lielie ražotāji (kuri ražo ierīces teju visam ES tirgum), mainīt ražošanas tehnoloģiju neliela ierīču skaita dēļ, kas paredzētas (nelielam) Latvijas tirgum.
Skaidrs, ka izmaksas par jebkurām “ekstrām” bieži vien ir jāsedz mūsu pašu uzņēmējiem – ierīču lietotājiem. Tādēļ finanšu līdzekļi, kas var tikt izmantoti saimnieciskās darbības veikšanai un visādi citādi var būt izmantoti lietderīgāk, tiek tērēti uz nesamērīgām prasībām, kādas citās ES valstīs neviens neizvirza, un kuru mērķis nav aizsargāt patērētājus vai vidi, bet GAN ĻAUT VALSTIJ UZRAUDZĪT, vai ir izpildīti pienākumi iesniegt deklarācijas, un garantēt nodokļu samaksas kontroli.
Un es nerunāju tikai par kases aparātiem (šā vārda tiešajā nozīmē). Tas attiecās uz jebkuru ierīci, kura tiek izmantota maksājumu saņemšanai.
Jūsu Alisa
Lai kases aparāts tiktu atzīts par atbilstošu, apkalpojošajam dienestam atbilstības pārbaudes institūcijai jāiesniedz pilna tehniskā dokumentācija, tostarp kases aparāta programmatūras PIRMKODS un IZPILDKODS. Pirmkods ir cilvēkam lasāma programmas versija, kas atklāj, kā darbojas kases aparāta programmatūra.
Atbilstības pārbaudes institūcija šo dokumentāciju izvērtē un sešu mēnešu laikā pieņem lēmumu — vai nu izsniedz atbilstības apliecinājumu, vai arī atsaka to izsniegt. Bez šī apliecinājuma kases aparātu NEDRĪKST IZMANTOT nodokļu un maksājumu reģistrēšanai.
Papildus tam normatīvie akti paredz, ka VID ir tiesības pieprasīt programmatūras pirmkodu arī vēlāk, piemēram, reģistrējot konkrētu kases aparāta modeli VID datubāzē. Šādā gadījumā apkalpojošajam dienestam pirmkods jāiesniedz 24 stundu laikā pēc VID pieprasījuma.
Ja kases aparāts vai tā programmatūra neatbilst tehniskajām prasībām vai ja netiek izpildītas normatīvajos aktos noteiktās saistības (tostarp attiecībā uz pirmkoda iesniegšanu), VID ir tiesīgs izslēgt šo kases aparātu no reģistra. Tas nozīmē, ka konkrēto kases aparātu vairs NEDRĪKST IZMANTOT saimnieciskajā darbībā.
Citās Eiropas Savienības dalībvalstīs nodokļu kontroles mērķiem parasti pietiek ar daļēju piekļuvi programmatūrai – piemēram, ar lietojumprogrammas saskarni vai pirmkoda daļu, kas attiecas tieši uz maksājumu un nodokļu reģistrēšanu. Šāda pieeja ļauj iestādēm pārliecināties par nodokļu prasību ievērošanu, nepieprasot pilnīgu piekļuvi komercnoslēpumu saturošam pirmkodam.
Savukārt Latvijā normatīvais regulējums paredz prasību atklāt VISU PROGRAMMATŪRAS PIRMKODU, neatkarīgi no tā, vai pilns pirmkods ir nepieciešams nodokļu kontroles mērķu sasniegšanai. Pirmkods ir intelektuālā īpašuma objekts un komercnoslēpums, kas pieder ražotājam, un programmatūras lietotājs pats to bieži nemaz nevar likumīgi iegūt vai izpaust bez ražotāja piekrišanas. Secīgi Latvijas normatīvais regulējums padara elektronisko ierīču izmantošanu Latvijā SAREŽĢĪTĀKU un arī DĀRGĀKU, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm. Tā uzliek ražotājiem papildu un dubultu slogu, jo ierīcēm jāatbilst gan ražotājvalsts, gan Latvijas specifiskajām prasībām.
TEHNISKIE NOTEIKUMI
Kāds elektronisko iekārtu ražotājs iestājās pret Latvijas regulējumu, kas uzliek pienākumu iesniegt atbilstības pārbaudes institūcijai pilnu pirmkodu un izpildkodu. Strīds nonācis Eiropas Savienības tiesā, kura nosprieda, ka Latvijas regulējumā izvirzītās prasības ir “tehniska specifikācija” (t.i., valsts pasākumi (jeb noteikumi), kas ir attiecināmi uz pašu preci vai tās iepakojumu un tādējādi nosaka īpašības, kurām jāpiemīt precei). Secīgi, šīs prasības ir tehniskie noteikumi, uz kuriem attiecībā pret privātpersonām var atsaukties TIKAI TAD, JA attiecīgā tiesiskā regulējuma PROJEKTS IEPRIEKŠ IR DARĪTS ZINĀMS EIROPAS KOMISIJAI. Tā kā Latvija nebija paziņojusi par šā regulējuma projektu Eiropas Komisijai, tad secīgi tā NEDRĪKST IZVIRZĪT PRIVĀTPERSONĀM ŠĀDAS PRASĪBAS.
LATVIJA PĀRCENŠAS?
Lai arī Eiropas Savienības tiesas spriedums attiecās tikai uz jautājumu par (ar MK noteikumiem uzlikto) pienākumu sniegt atbilstības pārbaudes institūcijai pilnu pirmkodu un izpildkodu, tomēr tas aktualizē jautājumu par Latvijas normatīvo regulējumu attiecībā uz elektroniskām ierīcēm un iekārtām (jeb kases aparātiem) kopumā.
Proti, prakse rāda, ka Latvija pārcenšas ar regulējumu (un ne reti arī ar atbildīgo iestāžu attieksmi un skatījumu uz lietām) attiecībā uz elektroierīcēm (jeb kases aparātiem) ne tikai attiecībā uz pirmkoda un izpildkoda uzrādīšanu, bet arī attiecībā uz citām prasībām. Ražotāja elektroierīces, kas der visur citur Eiropas Savienībā, kā likums neder Latvijā. Tomēr gan ierīču lietotāji, gan ražotāji saskaras ar attieksmi – “Mēs piespiedām citus pielāgot savas ierīces Latvijas regulējuma prasībām, piespiedīsim arī Jūs!”.
Šādas attieksmes dēļ tiek ne reti tiek traucēta jaunu risinājumu/ tehnoloģiju ieviešana, bet esošajām (un jau tirgū strādājošām ierīcēm tiek izvirzītas nesamērīgas prasības, ignorējot pasaulē vispārpieņemtus risinājumus). Rezultātā ierīču lietotāji nokļūst sarežģītā situācijā, kurā viņiem ir jāpārliecina lielie ražotāji (kuri ražo ierīces teju visam ES tirgum), mainīt ražošanas tehnoloģiju neliela ierīču skaita dēļ, kas paredzētas (nelielam) Latvijas tirgum.
Skaidrs, ka izmaksas par jebkurām “ekstrām” bieži vien ir jāsedz mūsu pašu uzņēmējiem – ierīču lietotājiem. Tādēļ finanšu līdzekļi, kas var tikt izmantoti saimnieciskās darbības veikšanai un visādi citādi var būt izmantoti lietderīgāk, tiek tērēti uz nesamērīgām prasībām, kādas citās ES valstīs neviens neizvirza, un kuru mērķis nav aizsargāt patērētājus vai vidi, bet GAN ĻAUT VALSTIJ UZRAUDZĪT, vai ir izpildīti pienākumi iesniegt deklarācijas, un garantēt nodokļu samaksas kontroli.
Un es nerunāju tikai par kases aparātiem (šā vārda tiešajā nozīmē). Tas attiecās uz jebkuru ierīci, kura tiek izmantota maksājumu saņemšanai.
Jūsu Alisa
Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!
PAR AUTORI
Alisa Leškoviča
Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.