VAI KĀRTĪBA, KĀDĀ NOTIEK SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS APTURĒŠANA LATVIJĀ, ATBILST EIROPAS SAVIENĪBAS TIESĪBĀM?

Notikumi, kas aprakstīti zemāk, norisinājās Bulgārijā, taču daudzi ēdināšanas pakalpojumi sniedzēji šajā stāstā atpazīs sevi un, iespējams, gūs vērtīgas mācības. Vienlaikus, šis stāsts nav tikai par ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, bet gan par Eiropas Savienības tiesas secinājumiem, kas tikpat labi ir attiecināmi uz Latvijas tiesību normām, kas reglamentē VID tiesības īstenot nodokļu piespiedu piedziņas pasākumus un saimnieciskās darbības apturēšanu.

Kādu dienu VID inspektori nolēma veikt pārbaudi kafejnīcā “X”. Neatklājot savu identitāti, viņi iegādājās dzērienus un ēdienus par 10 euro, samaksājot skaidrā naudā. Kafejnīcas “X” darbinieks pieņēma maksājumu, bet par šo darījumu “aizmirsa” izdot nodokļa rēķinu (jeb čeku).

Uzrādot apliecības, VID inspektori pārbaudīja atbilstību starp attiecīgajā dienā reģistrētajiem darījumiem un naudas līdzekļiem kasē, konstatējot, ka reģistrēto darījumu apgrozījums ir apmēram 167 euro, savukārt kasē atrodas skaidra nauda apmēram 293 euro. Par doto faktu tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols un piemērots naudas sods 500 euro.

Papildus, VID pieņēma lēmumu piemērot piespiedu pasākumu – uz 14 dienām apturēt uzņēmuma saimniecisko darbību (apzīmogojot komercdarbības telpas). Papildus šim lēmumam tika noteikta šī pasākuma pagaidu izpilde, sākot no xx datuma.

Kafejnīca X apstrīdēja VID lēmumu piemērot piespiedu līdzekli – saimnieciskās darbības apturēšanu, kā arī lēmumu par šā piespiedu līdzekļa pagaidu izpildi.

Tiesa vērsās Eiropas Savienības tiesā ar jautājumu par to, vai attiecīgais regulējums atbilst PVN Direktīvai un Eiropas Savienības Pamattiesību Hartai, saskaņā ar kuru ikvienai personai, kuras tiesības un brīvības, kas garantētas Savienības tiesībās, tikušas pārkāptas, IR TIESĪBAS UZ EFEKTĪVU TIESĪBU AIZSARDZĪBU.

Tiesa norādīja, ka, vērtējot VID lēmumu par piespiedu līdzekļa (un tā pagaidu piemērošanas) atbilstību tiesību normām, tiesa ir ierobežota vērtēt tikai pašu lēmumu par piespiedu līdzekli (tas ir, vai VID ir ievērojis visus nosacījumus tā pieņemšanai un vai ar šo lēmumu personai tiek nodarīts būtisks kaitējums). Administratīvo pārkāpumu, kas bija par pamatu lēmumam par piespiedu līdzekļa piemērošanai, tiesa nevērtē.

Eiropas Savienības tiesa nosprieda, ka šādas tiesību normas, kurās piespiedu līdzekļu tiesiskuma vērtēšanas apjoms ierobežots ar to, vai pastāv būtisks vai grūti novēršams kaitējums, ko šāds piespiedu (vai pagaidu izpildes) līdzeklis radītu, izslēdzot jebkādu iespēju tiesai izvērtēt, vai tas juridiski un faktiski pamatots ar argumentiem, kas pirmšķietami var liecināt par attiecīgā pasākuma prettiesiskumu, NEATBILST PVN Direktīvai un Eiropas Savienības Pamattiesību Hartai.

Turklāt, līdzīgā lietā Eiropas Savienības tiesa nosprieda, ka PVN Direktībai un Pamattiesību Hartai ir pretrunā valsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēts, ka nodokļu maksātājam jāpiemēro naudas sods, jo tas nav izsniedzis kases čekus par veiktajiem darījumiem, ja par šo pārkāpumu jau noteikts administratīvais piespiedu pasākums – aizzīmogojot komercdarbības telpas, kurā minētais pārkāpums noticis, un nosakot aizliegumu tām piekļūt.

Ja kafejnīca X atrastos Latvijā (nevis Bulgārijā), tad kārtība būtu līdzīga. VID inspektori veiktu kases aparāta naudas līdzekļu inventarizāciju, salīdzinot X pārskatā reģistrēto skaidro naudu ar kasē faktiski esošo skaidro naudu. Konstatējot atšķirības, VID inspektori sastādītu administratīvā pārkāpuma protokolu par administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts likuma “Par nodokļiem un nodevām” 140.panta otrajā daļā (t.i., par elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtības un lietotāja pienākumu nepildīšanu) un piemērotu naudas sodu – no 140 euro līdz 700 euro.

Šāds pārkāpums bieži tiek vērtēts, kā izvairīšanās no nodokļu un nodevu maksāšanas, kas dod VID TIESĪBAS (iepriekš par to brīdinot) apturēt kafejnīcas X (vai tās struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) darbību.

Savukārt, ja VID secina, ka kafejnīca X veic darbības, kas vērstas uz nodokļu un nodevu nemaksāšanu, ATKĀRTOTI GADA LAIKĀ, tad VID aptur kafejnīcas X darbību bez iepriekšēja brīdinājuma.

Ņemot vērā, ka teju jebkādu pārkāpumu var uzskatīt par darbību, kas vērsta uz izvairīšanos no nodokļu un nodevu samaksas, tad praksē bieži mēdz būt gadījumi, kad VID pietiekami sastādīt pārkāpuma protokolus par dažādiem pārkāpumiem, lai secinātu, ka pārkāpumi ir izdarīti atkārtoti gada laikā un ļoti ātri “aizklapētu Jūsu bodīti ciet”. Proti, 1) tirgojat alkoholu bez licences – pārkāpums; 2) neizsitāt kases čeku – pārkāpums; 3) nodarbināt personu bez darba līguma – pārkāpums. To, vai šāda prakse ir tiesiska un vai to var uzskatīt par atkārtotu pārkāpumu – šā bloga ietvaros neapspriedīsim (minu piemērus iz dzīves).

Šāda VID lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību. Vienlaikus, saimnieciskās darbības apturēšana netiek uzskatīta par piespiedu piedziņas vai nodrošinājuma līdzekli. Tādēļ administratīvā tiesā sūdzību par VID lēmumu apturēt darbību, skatīs parastā pieteikuma kārtībā, kas nozīmē tiesāšanos vairākās instancēs VAIRĀKU GADU GARUMĀ. Turklāt administratīvā pārkāpuma lietu skatīs vispārīgā tiesā, savukārt VID lēmumu par darbības apturēšanu – administratīvā tiesa (kas secīgi var paildzināt procesu).

Var, protams, lūgt tiesu apturēt VID lēmuma darbību, taču tiesai jābūt pārliecībai, ka VID lēmums ir pirmšķietami prettiesisks. Tas savukārt nozīmē, ka tiesai būtu jāvērtē arī tas, vai ir notikusi izvairīšanās no nodokļu un nodevu nomaksas. Tā kā šis pārkāpums fiksēts ar administratīvā pārkāpuma protokolu, kura tiesiskuma kontrole NEIETILPST ADMINISTRATĪVĀS TIESAS KOMPETENCĒ, tad tiesa vērtēs tikai formālo prasību izpildi lēmuma pieņemšanai par saimnieciskās darbība apturēšanu. Citiem vārdiem sakot – mazticams, ka tiesa lems par VID lēmuma (par saimnieciskās darbības apturēšanu) darbības apturēšanu.

Turklāt, atbilstoši šā brīža tiesu praksei, tiesas uzskata, ka, ja nodokļu maksātājs ir novērsis visus lēmumā par saimnieciskās darbības apturēšanu minētos pārkāpumus un par to paziņojis, VID pēc pārbaudes veikšanas vienas darbdienas laikā atjauno nodokļu maksātāja saimniecisko darbību. Lēmums par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības atjaunošanu stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī. Tādējādi saimnieciskās darbības apturēšanai nav neatgriezeniskas sekas, bet tā ir vērtējama kā PAGAIDU LĪDZEKLIS, lai nodrošinātu normatīvo aktu prasību ievērošanu. Līdz ar to [kafejnīcai X] ir visas iespējas aktīvi rīkoties, lai novērstu ar saimnieciskās darbības apturēšanu radītās sekas un tās saimnieciskā darbība tiktu atjaunota.

Kā redzams no iepriekš minētā, Latvijā esošās tiesību normas arī nevar vērtēt kā tādas, kas atbilst PVN Direktīvas un Eiropas Savienības Pamattiesību Hartai, jo tās nenodrošina EFEKTĪVU TIESĪBU AIZSARDZĪBU pret VID (iespējams) prettiesiskiem lēmumiem par saimnieciskās darbības apturēšanu aprakstītajās situācijās.

Tādēļ, ja arī Jūs esat kritis par upuri šādam VID lēmumam, veršaties pie Jūsu advokāta.

Jūsu Alisa