VAI GADS IR JĀSĀK AR ALGU PĀRSKATĪŠANU?
Ar 2026.gada 1.janvāri palielināta valstī noteiktā minimālā alga. Šogad tā būs 780 euro (iepriekšējo 740 euro vietā). Turpmāk minimālo darba algu pārskatīs katru gadu, nosakot to 46% apmērā no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par pēdējiem 12 mēnešiem, papildus ņemot vērā arī ekonomiskos, finanšu, sociālos un citus rādītājus, kā arī iespējamās izmaiņas nodokļu sistēmā. Saskaņā ar publiski pieejamiem datiem minimālo algu Latvijā saņem apmēram 15% no Latvijas nodarbinātiem iedzīvotājiem.
Vēl apmēram 7% no nodarbinātajiem Latvijā saņem algu, strādājot būvniecības nozarē. Attiecībā uz viņiem, ar 2026. gada 1. janvāri minimālā alga ir noteikta 1050 euro mēnesī vai 6,29 euro stundā, neatkarīgi no studijām, profesiju pamatgrupas kurā tie ir nodarbināti vai stāža pie darba devēja. Turklāt jāatceras, ka būvniecības nozare bija un paliek VID pastiprinātas uzmanības fokusā sakarā ar paugstinātiem ēnu ekonomikas riskiem. Tādēļ pārāk zemās algas (neatkarīgi no iemesliem, kas cita starpā var būt – 1) mazkvalificēts darba spēks; 2) pusslodze 3) akorda alga utml.) noteikti piesaistīs VID uzmanību.
Attiecībā uz pārējiem nodarbinātajiem Latvijas iedzīvotājiem (t.i., vecumā no 15 līdz 74) ekonomisti prognozē, ka 2026.gadā algas pieaugs par ~7%.
Tas gan arī nozīmē, ka arī VID aprēķinātā vidējā alga tirgū turpinās augt. Attiecīgi arvien vairāk uzņēmumu saņems “mīlestības” vēstules no VID par to, ka darbiniekiem maksātās algas ir par zemu un nesasniedz 80% no vidējās darba algas attiecīgajā nozarē.
Interesanti, ka vēl 2023.gadā izstrādātais likumprojekts, ar kuru bija plānots piešķirt VID tiesības veikt uzrēķinu gadījumos, kad darbinieka atalgojums nesasniedz (tobrīd likumprojektā noteikto) 80% slieksni no vidējā atalgojuma profesijā, tā arī netika akceptēts un pieņemts. Tomēr tas netraucē VID turpināt pieprasīt uzņēmējiem palielināt algas darbiniekiem, ja deklarētais atalgojums, VID ieskatā, ir par zemu.
Šobrīd praksē novēroju, ka nodokļu kontrole visbiežāk tā arī tiek uzsākta. Uzņēmumi saņem šķietami nevainīgu VID vēstuli, kurā viņi norāda uz pirmšķietami zemajām algām uzņēmumā, pieprasot sniegt informāciju un dokumentus par to, kā tiek nodrošināta saimnieciskā darbība ar nepietiekamiem resursiem. Loģika ir gaužām vienkārša – ja darbinieks saņem pārāk zemu atalgojumu, tad rodas jautājums “Kāpēc viņš/ viņa tam piekrīt?”. VID ieskatā, atbilde ir tikai viena – “Darbinieks saņem aplokšņu algu!”. Taču ne vienmēr tas tā ir…
Turklāt, gadi iet, bet prakse nemainās. VID secinājumi par algu atbilstību (vai neatbilstību) tiek izdarīti uz datiem, kuros netiek ņemti vērā virkne apstākļu, par kuriem biju jau detalizēti rakstījusi vēl 2023.gadā (meklē saikni komentāros).
Tā būtu vēl pusbēda, ja VID pieprasītu pārskatīt un palielināt algas uz nākotni, taču bieži vien zemās algas izraisa pastiprinātu uzmanību tieši attiecībā uz iepriekšējiem taksācijas periodiem, pieprasot darba devējiem veikt labojumus deklarācijās un samaksāt darba spēka nodokļus. Te gan gribētu piebilst, ka tas, ka VID liek samaksāt vairāk nodokļus no lielākām algām, nebūt nenozīmē, ka darba devējiem ir pienākums arī samaksāt darbiniekiem lielākas algas par iepriekšējiem periodiem.
KO DARĪT?
Pirmkārt, izvērtējiet, vai Jūsu noteiktas algas līmenis atbilst likuma prasībām (jau minēju, ka no 2026.gada 1.janvāra ir palielināts valstī noteiktās minimālās algas līmenis).
Otrkārt, izvērtējiet, vai darbinieku atalgojums atbilst vismaz 80% no tirgus vidējā atalgojuma attiecīgajā profesijā. VID regulāri publicē statistikas datus (pēc kuriem arī vadās). Te var ilgi diskutēt, cik tas ir pareizi vai nē, taču šobrīd vairāk runāju par risku mazināšanu… Algas, kas zemākas par 80% no vidējā atalgojuma tirgū sola jautājumus no VID.
Treškārt, ja atalgojums neatbilst vismaz 80% no tirgus vidējā atalgojuma attiecīgajā profesijā vai Jūsu uzņēmumam jau ir pazemināts reitings sakarā ar zemu atalgojumu darbiniekiem, ierosinātu vismaz izvērtēt algu līmeni (ir/ nav pamats to pārskatīt).
Problēmas rada situācijas, kad VID balsta reitingu uz neatbilstošiem vai nepilnīgiem datiem. Proti, Jūs uzskatāt, ka atalgojums ir atbilstošs, bet reitinga aprēķinā netiek ņemti vērā nozares vai Jūsu uzņēmuma darbības specifika, vai dati balstīti nepilnīgā vai izkropļotā informācijā (piemēram, VID mīl vidējās algas aprēķinā ņemt vērā arī darbiniekus, kuriem ir darbnespēja utt.).
Likums nosaka VID pienākumu nodrošināt publiski pieejamu nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu, lai veicinātu nodokļu saistību izpildi un uzņēmumu disciplīnu. Savukārt detalizētie reitinga aprēķina dati ir pieejami tikai attiecīgajam nodokļu maksātājam EDS. Tas ir informatīvs vērtējums, kas tiek noteikts automatizēti pēc vienotiem kritērijiem un netiek izsniegts kā lēmums. Lai arī likums nenosaka, ka šāds reitings var būt apstrīdēts iestādē/ tiesā, tomēr jāņem vērā konkrētas lietas apstākļi. Ar VID ir iespējams arī dialogs par Jūsu uzņēmuma reitingu.
Ceturtkārt, ja esat saņēmuši “mīlestības vēstuli” no VID, tad noteikti sazinieties ar savu advokātu, jo ļoti būtiski, kas un kā tiek paskaidrots VID vēl informācijas pieprasīšanas stadijā.
Ne reti problēmas rada nevis tas, ko Jūs pateicāt, bet arī tas ko Jūs nepateicāt. Ja Jums nav sava advokāta, vai advokāts nespecializējas nodokļos, zvaniet man. 
Jauku dienu vēlot,
Jūsu Alisa
Vēl apmēram 7% no nodarbinātajiem Latvijā saņem algu, strādājot būvniecības nozarē. Attiecībā uz viņiem, ar 2026. gada 1. janvāri minimālā alga ir noteikta 1050 euro mēnesī vai 6,29 euro stundā, neatkarīgi no studijām, profesiju pamatgrupas kurā tie ir nodarbināti vai stāža pie darba devēja. Turklāt jāatceras, ka būvniecības nozare bija un paliek VID pastiprinātas uzmanības fokusā sakarā ar paugstinātiem ēnu ekonomikas riskiem. Tādēļ pārāk zemās algas (neatkarīgi no iemesliem, kas cita starpā var būt – 1) mazkvalificēts darba spēks; 2) pusslodze 3) akorda alga utml.) noteikti piesaistīs VID uzmanību.
Attiecībā uz pārējiem nodarbinātajiem Latvijas iedzīvotājiem (t.i., vecumā no 15 līdz 74) ekonomisti prognozē, ka 2026.gadā algas pieaugs par ~7%.
Tas gan arī nozīmē, ka arī VID aprēķinātā vidējā alga tirgū turpinās augt. Attiecīgi arvien vairāk uzņēmumu saņems “mīlestības” vēstules no VID par to, ka darbiniekiem maksātās algas ir par zemu un nesasniedz 80% no vidējās darba algas attiecīgajā nozarē.
Interesanti, ka vēl 2023.gadā izstrādātais likumprojekts, ar kuru bija plānots piešķirt VID tiesības veikt uzrēķinu gadījumos, kad darbinieka atalgojums nesasniedz (tobrīd likumprojektā noteikto) 80% slieksni no vidējā atalgojuma profesijā, tā arī netika akceptēts un pieņemts. Tomēr tas netraucē VID turpināt pieprasīt uzņēmējiem palielināt algas darbiniekiem, ja deklarētais atalgojums, VID ieskatā, ir par zemu.
Šobrīd praksē novēroju, ka nodokļu kontrole visbiežāk tā arī tiek uzsākta. Uzņēmumi saņem šķietami nevainīgu VID vēstuli, kurā viņi norāda uz pirmšķietami zemajām algām uzņēmumā, pieprasot sniegt informāciju un dokumentus par to, kā tiek nodrošināta saimnieciskā darbība ar nepietiekamiem resursiem. Loģika ir gaužām vienkārša – ja darbinieks saņem pārāk zemu atalgojumu, tad rodas jautājums “Kāpēc viņš/ viņa tam piekrīt?”. VID ieskatā, atbilde ir tikai viena – “Darbinieks saņem aplokšņu algu!”. Taču ne vienmēr tas tā ir…
Turklāt, gadi iet, bet prakse nemainās. VID secinājumi par algu atbilstību (vai neatbilstību) tiek izdarīti uz datiem, kuros netiek ņemti vērā virkne apstākļu, par kuriem biju jau detalizēti rakstījusi vēl 2023.gadā (meklē saikni komentāros).
Tā būtu vēl pusbēda, ja VID pieprasītu pārskatīt un palielināt algas uz nākotni, taču bieži vien zemās algas izraisa pastiprinātu uzmanību tieši attiecībā uz iepriekšējiem taksācijas periodiem, pieprasot darba devējiem veikt labojumus deklarācijās un samaksāt darba spēka nodokļus. Te gan gribētu piebilst, ka tas, ka VID liek samaksāt vairāk nodokļus no lielākām algām, nebūt nenozīmē, ka darba devējiem ir pienākums arī samaksāt darbiniekiem lielākas algas par iepriekšējiem periodiem.
KO DARĪT?
Pirmkārt, izvērtējiet, vai Jūsu noteiktas algas līmenis atbilst likuma prasībām (jau minēju, ka no 2026.gada 1.janvāra ir palielināts valstī noteiktās minimālās algas līmenis).
Otrkārt, izvērtējiet, vai darbinieku atalgojums atbilst vismaz 80% no tirgus vidējā atalgojuma attiecīgajā profesijā. VID regulāri publicē statistikas datus (pēc kuriem arī vadās). Te var ilgi diskutēt, cik tas ir pareizi vai nē, taču šobrīd vairāk runāju par risku mazināšanu… Algas, kas zemākas par 80% no vidējā atalgojuma tirgū sola jautājumus no VID.
Treškārt, ja atalgojums neatbilst vismaz 80% no tirgus vidējā atalgojuma attiecīgajā profesijā vai Jūsu uzņēmumam jau ir pazemināts reitings sakarā ar zemu atalgojumu darbiniekiem, ierosinātu vismaz izvērtēt algu līmeni (ir/ nav pamats to pārskatīt).
Problēmas rada situācijas, kad VID balsta reitingu uz neatbilstošiem vai nepilnīgiem datiem. Proti, Jūs uzskatāt, ka atalgojums ir atbilstošs, bet reitinga aprēķinā netiek ņemti vērā nozares vai Jūsu uzņēmuma darbības specifika, vai dati balstīti nepilnīgā vai izkropļotā informācijā (piemēram, VID mīl vidējās algas aprēķinā ņemt vērā arī darbiniekus, kuriem ir darbnespēja utt.).
Likums nosaka VID pienākumu nodrošināt publiski pieejamu nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu, lai veicinātu nodokļu saistību izpildi un uzņēmumu disciplīnu. Savukārt detalizētie reitinga aprēķina dati ir pieejami tikai attiecīgajam nodokļu maksātājam EDS. Tas ir informatīvs vērtējums, kas tiek noteikts automatizēti pēc vienotiem kritērijiem un netiek izsniegts kā lēmums. Lai arī likums nenosaka, ka šāds reitings var būt apstrīdēts iestādē/ tiesā, tomēr jāņem vērā konkrētas lietas apstākļi. Ar VID ir iespējams arī dialogs par Jūsu uzņēmuma reitingu.
Ceturtkārt, ja esat saņēmuši “mīlestības vēstuli” no VID, tad noteikti sazinieties ar savu advokātu, jo ļoti būtiski, kas un kā tiek paskaidrots VID vēl informācijas pieprasīšanas stadijā.
Ne reti problēmas rada nevis tas, ko Jūs pateicāt, bet arī tas ko Jūs nepateicāt. Ja Jums nav sava advokāta, vai advokāts nespecializējas nodokļos, zvaniet man. Jauku dienu vēlot,
Jūsu Alisa
Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!
PAR AUTORI
Alisa Leškoviča
Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.