VAI E-RĒĶINU IEVIEŠANU ATLIKS LĪDZ 2027. GADAM?

Vēl nesen sarunā ar programmu izstrādātāju pieprasīju e-rēķinu sagatavošanas funkcijas izstrādi un ieviešanu līdz šā gada rudenim, jo no 2026.gada 1.janvāra samaksas saņemšanai no Latvijas klientiem e-rēķins būs obligāts. Noklausoties programmas izstrādātāja gaudas par to, cik viss ir grūti un sarežģīti, saņemu apsolījumu “BŪS!”. Lai arī saņemtais “BŪS!” uz brīdi ļauj atviegloti uzelpot, tomēr sajūta “A ja nebūs? A ja nestrādās?” nepamet.

Izskatās, ka līdzīgas sajūtas ir teju katram uzņēmumam, par ko liecina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) notikušās sarunas ar VID un Valsts Digitālās attīstības aģentūru (VDAA), kuras laikā tika apspriestas ar e-rēķinu ieviešanu saistītās problēmas, starp kurām tiek minētas sekojošas:

1) Joprojām nav saprotams kādi rekvizīti ir jāiekļauj e-rēķinā un kādu darījumu būtību šis dokument attaisno.

Finanšu ministrijas ieskatā tas nav dokuments, kas attaisno preču vai pakalpojumu saņemšanu vai nosūtīšanu, bet ir domāts tikai nosūtīšanai grāmatvedībai SAMAKSAS SAŅEMŠANAI. Tas nozīmē, ka dokumentam nav jābūt preču un pakalpojumu informācijai, bet tikai samaksas informācijai. Jau šobrīd daļa programmu izstrādātāju ir izveidojuši e-rēķinu kā ierobežotas informācijas dokumentu, ko nepieņem darījuma partneris, pamatojoties uz to, ka viņam nepieciešama informācija arī par preci vai pakalpojumu.

2) Nav iespējama e-rēķinu izsūtīšana, izmantojot latvija. lv, ja attiecīgā persona nav PVN maksātājs; 

3) Nav iespējams nosūtīt no programmām e-rēķinu tieši uz e-adresi, nezaudējot visus sarakstes dokumentus, kas pienāk e-adresē, jo datu apmaiņa bija izstrādāta tā, ka, pieslēdzoties e-adresei, lai nosūtītu/ saņemtu e-rēķinus visi dokumenti automātiski tiek padoti uz Dokumentu vadības sistēmu (DVS), kur tālāk tie ir jāizsortē un jāpārsūta pēc piederības.

4) Uzņēmumiem šādas DVS nemaz nav izveidotas. Datu apmaiņa šādā veidā izstrādāta tikai valsts budžeta iestāžu vajadzībām. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ uzņēmumi nedrīkst pieslēgt e-adresi un nosūtīt rēķinus tieši uz e-adresi.

5) E-adreses pieslēgšana, lai datus nosūtītu uzreiz no programmas, iespējama tikai veicot noteiktas procedūras, ieskaitot līguma slēgšanu ar VDAA, kas ir ļoti sarežģīta un laikietilpīga. To grūti izdarīt cilvēkam ar labām informācijas tehnoloģiju zināšanām. Ja šādu zināšanu nav, tad tas faktiski nemaz nav iespējams.

6) Lielas problēmas ir datu apmaiņā B2B segmentā, jo vairākas pašvaldības bija izstrādājušas savus datu apmaiņas kanālus, un datu apmaiņa tajos nebija iespējama, jo grāmatvedības programmu izstrādātāji nevar uzturēt desmitiem atšķirīgu datu apmaiņas kanālu.

Lasot šo garo sarakstu ar problēmām, pār ķermeni pāršalc auksti sviedri, bet prātā pavīd doma “A ja tomēr nebūs?”.

Cerību, ka e-rēķina ieviešanu varētu atlikt vismaz līdz 2027.gadam vieš nesen Saeimas komisijā nodotais likumprojekts, ar kuru tiek rosināts atlikt ar e-rēķinu ieviešanu saistītos Grāmatvedības likuma grozījumus līdz 2027.gada 1.janvārim.

“Bažas rada apstāklis, ka minētais likumprojekts nācis no opozīcijā esošo partiju deputātiem, nevis no Finanšu ministrijas” – kāds kolēģis pasteidz “nosist” manī tikko dzimušo cerību.

“Diemžēl ir nācies novērot, cik “orķestrēti” notiek balsošana par likumprojektiem – tas ir, koalīcijā esošās partijas balso “PRET” likumprojektiem tikai tāpēc, ka tos rosina opozīcijā esošo partiju deputāti! Domāju, ka arī šo projektu koalīcijas partijas “noraks”!”- kolēģis paturpina, nogalinot cerības atliekas.

Diemžēl arī iepriekš esam piedzīvojuši līdzīgas situācijas, kad tika ieviestas līdz galam neizstrādātas, nepilnīgas, nestrādājošas sistēmas. Tādēļ, nebūtu prātīgi atslābt un cerēt uz to, ka atliks vēl uz gadu. Ja atliks – labi. Ja neatliks…

Komentējiet Jūsu gatavību e-rēķiniem. Vai esat gatavi? Vai viss strādā?

Jūsu Alisa