VAI DRĪKST ATBRĪVOT NO AKCĪZES NODOKĻA CIGARETES, KO VEDAT DĀVANĀ TĒVAM?
Kādu laiciņu atpakaļ Eiropas Savieības tiesa taisīja spriedumu “kaviāra lietā”. Strīda pamatā bija jautājums par to, vai storveidīgo kaviāru var ievest Eiropas Savienības teritorijā bez importa atļaujas, ja tas paredzēts kā dāvana trešajai personai. Regulējums paredz, ka šāda importa atļauja nav nepieciešama attiecībā uz PERSONĪGIEM VAI MĀJAS PIEDERUMIEM, izņemot, ja storveidīgo zivju kaviārs pārsniedz 125 gramus vienai personai.
Toreiz Eiropas Savienības tiesa nosprieda, ka nedzīvs īpatnis, tā daļa vai atvasinājums, piemēram, storveidīgo zivju kaviārs, nevar tikt kvalificēts kā “personīgais vai mājas piederums”, ja importētājam ir komerciāls nolūks. Savukārt šāda kvalifikācija ir pieļaujama, ja kaviārs tiek turēts personīgi un nekomerciāliem nolūkiem, un NAV NOZĪMES APSTĀKLIM, KA KAVIĀRS IR PAREDZĒTS TREŠAI PERSONAI.
Minētais tiesas spriedums lika aizdomāties cigarešu improtētājiem – ja jau kaviāru var importēt ne tikai personīgai lietošanai, bet arī trešajām personām, kāpēc to nevarētu darīt arī ar cigaretēm?
Un tā tūrists no Polijas ieveda Vācijā 800 cigaretes, norādot, ka cigaretes paredzētas dāvanā tēvam, kurš dzīvo Vācijā. Muita uzskatīja, ka šādā gadījumā minētās cigaretes nav atbrīvojamas no akcīzes nodokļa kā tādas, kas ir paredzētas “PERSONĪGAI LIETOŠANAI”. Izcēlās strīds, kas nonāca Eiropas Savienības tiesā.
“PERSONĪGAI LIETOŠA”
Eiropas Savienības tiesa piegāja šim jautājumam ļoti konstruktīvi. Tā norādīja, ka dalībvalstu piemērotie akcīzes nodokļa līmeņi tostarp tabakas izstrādājumiem ievērojami atšķiras. Tāpēc dalībvalstīm ir jābūt iespējai ierobežot riskus, kas saistīti ar krāpšanu nodokļu jomā un ļaunprātīgo praksi, kas apdraud sabiedrisko kārtību vai cilvēku veselību un dzīvību.
Lai sasniegtu šo mērķi, dalībvalstīm, ir jābūt iespējai ierobežot šos riskus, tostarp veicot atbilstīgus pasākumus, kas tām ļautu noteikt, vai akcīzes preces, ko no vienas dalībvalsts teritorijas uz citas dalībvalsts teritoriju pārved privātpersona, minētā privātpersona ir iegādājusies personīgai lietošanai.
Ja akcīzes preces tiek pārvietotas komerciālos nolūkos, tad ir nepieciešama stingra digitālā izsekojamība ar elektroniskiem administratīviem dokumentiem. Savukārt, ja šo preču transportēšanu veic privātpersona, tad tā ir atbrīvota no jebkādām administratīvām formalitātēm.
Tas protams rada krāpšanas risku nepamatotas atsaukšanās uz jēdzienu “personīga lietošana” dēļ. To apstiprina nesenais Komisijas pētījums, saskaņā ar kuru, ņemot vērā nelielo iespējamību, ka ceļojumu laikā privātpersonas tiks pārbaudītas, tika konstatēta režīma ļaunprātīga izmantošana, it īpaši attiecībā uz to tabakas izstrādājumu daudzumiem, ko privātpersonas pārvieto no dalībvalstīm, kuras piemēro zemas akcīzes nodokļa likmes, uz dalībvalstīm, kas piemēro augstākas šī nodokļa likmes.
Lai novērstu šo dokumentu pēcpārbaudes trūkumu, direktīvā ir izklāstīti elementi, kurus dalībvalstis ņem vērā, nosakot, vai akcīzes preces, ko iegādājusies un pārvadājusi privātpersona, ir paredzētas šīs privātpersonas personīgai lietošanai. Starp šiem elementiem ir:
1)pārvadāto izstrādājumu daudzums (proti, cigaretes – 800 vienības) un
2) glabāšanas iemesli (proti, sev vai kādam citam).
Jēdziena “personīga lietošana” plaša interpretācija tā, ka tas attiektos uz nodošanu bez atlīdzības starp privātpersonām, radītu būtisku izvairīšanās no nodokļu maksāšanas risku, jo par noteiktu nodošanu varētu tikt saņemta tieša vai netieša atlīdzība, ko nodokļu administrācija nevarētu pārbaudīt vai atklāt, vai – labākajā gadījumā – to varētu izdarīt tikai ar ievērojamām grūtībām.
Tāpēc tiesa uzskata, ka jēdziens “personīga lietošana” jāinterpretē šauri, proti, ka tas attiecas tikai uz tādu akcīzes preču iegādi un pārvadāšanu kā tabakas izstrādājumi, kuri paredzēti VIENĪGI PERSONĪGAI LIETOŠANAI, KO VEIC PRIVĀTPERSONA, KURA TOS IR IEGĀDĀJUSIES.
NEIZDEVUSIES SHĒMA
Nevar nepiekrist tiesai. Ja “personīgai lietošanai” jēdziens tiktu interpretēts ļoti plaši, pilnīgi noteikti rastos ļoti ērta shēma:
1) Aizbraucu uz valsti ar zemāku akcīzi. Nopērku tur cigaretes.
2) Atvedu uz valsti ar augstāku akcīzi, bet muitai skaidroju: “Tās nav pārdošanai. Tās ir dāvanas radiem, draugiem, kaimiņiem, kolēģiem un vēl dažiem labiem cilvēkiem.”
3) Muitas iestādei šādā situācijā būtu ļoti grūti pārbaudīt, vai tā tiešām ir dāvana, vai tomēr akcīzes preces iegādātas pārdošanas nolūkos.
Atgādinu, ka Latvijā ir līdzīgs regulējums un arī noteiktie ierobežojumi atbrīvojumam no akcīzes nodokļa, ja akcīzes preces tiek ievestas no citas dalībvalsts – Latvijā. Attiecībā uz cigaretēm – 800 cigaretes – un tikai, ja tās iegādātas paša jeb “personīgai lietošanai”; ne tēvam, ne māsai, ne laulātajam.
Jūsu Alisa
Toreiz Eiropas Savienības tiesa nosprieda, ka nedzīvs īpatnis, tā daļa vai atvasinājums, piemēram, storveidīgo zivju kaviārs, nevar tikt kvalificēts kā “personīgais vai mājas piederums”, ja importētājam ir komerciāls nolūks. Savukārt šāda kvalifikācija ir pieļaujama, ja kaviārs tiek turēts personīgi un nekomerciāliem nolūkiem, un NAV NOZĪMES APSTĀKLIM, KA KAVIĀRS IR PAREDZĒTS TREŠAI PERSONAI.
Minētais tiesas spriedums lika aizdomāties cigarešu improtētājiem – ja jau kaviāru var importēt ne tikai personīgai lietošanai, bet arī trešajām personām, kāpēc to nevarētu darīt arī ar cigaretēm?
Un tā tūrists no Polijas ieveda Vācijā 800 cigaretes, norādot, ka cigaretes paredzētas dāvanā tēvam, kurš dzīvo Vācijā. Muita uzskatīja, ka šādā gadījumā minētās cigaretes nav atbrīvojamas no akcīzes nodokļa kā tādas, kas ir paredzētas “PERSONĪGAI LIETOŠANAI”. Izcēlās strīds, kas nonāca Eiropas Savienības tiesā.
“PERSONĪGAI LIETOŠA”
Eiropas Savienības tiesa piegāja šim jautājumam ļoti konstruktīvi. Tā norādīja, ka dalībvalstu piemērotie akcīzes nodokļa līmeņi tostarp tabakas izstrādājumiem ievērojami atšķiras. Tāpēc dalībvalstīm ir jābūt iespējai ierobežot riskus, kas saistīti ar krāpšanu nodokļu jomā un ļaunprātīgo praksi, kas apdraud sabiedrisko kārtību vai cilvēku veselību un dzīvību.
Lai sasniegtu šo mērķi, dalībvalstīm, ir jābūt iespējai ierobežot šos riskus, tostarp veicot atbilstīgus pasākumus, kas tām ļautu noteikt, vai akcīzes preces, ko no vienas dalībvalsts teritorijas uz citas dalībvalsts teritoriju pārved privātpersona, minētā privātpersona ir iegādājusies personīgai lietošanai.
Ja akcīzes preces tiek pārvietotas komerciālos nolūkos, tad ir nepieciešama stingra digitālā izsekojamība ar elektroniskiem administratīviem dokumentiem. Savukārt, ja šo preču transportēšanu veic privātpersona, tad tā ir atbrīvota no jebkādām administratīvām formalitātēm.
Tas protams rada krāpšanas risku nepamatotas atsaukšanās uz jēdzienu “personīga lietošana” dēļ. To apstiprina nesenais Komisijas pētījums, saskaņā ar kuru, ņemot vērā nelielo iespējamību, ka ceļojumu laikā privātpersonas tiks pārbaudītas, tika konstatēta režīma ļaunprātīga izmantošana, it īpaši attiecībā uz to tabakas izstrādājumu daudzumiem, ko privātpersonas pārvieto no dalībvalstīm, kuras piemēro zemas akcīzes nodokļa likmes, uz dalībvalstīm, kas piemēro augstākas šī nodokļa likmes.
Lai novērstu šo dokumentu pēcpārbaudes trūkumu, direktīvā ir izklāstīti elementi, kurus dalībvalstis ņem vērā, nosakot, vai akcīzes preces, ko iegādājusies un pārvadājusi privātpersona, ir paredzētas šīs privātpersonas personīgai lietošanai. Starp šiem elementiem ir:
1)pārvadāto izstrādājumu daudzums (proti, cigaretes – 800 vienības) un
2) glabāšanas iemesli (proti, sev vai kādam citam).
Jēdziena “personīga lietošana” plaša interpretācija tā, ka tas attiektos uz nodošanu bez atlīdzības starp privātpersonām, radītu būtisku izvairīšanās no nodokļu maksāšanas risku, jo par noteiktu nodošanu varētu tikt saņemta tieša vai netieša atlīdzība, ko nodokļu administrācija nevarētu pārbaudīt vai atklāt, vai – labākajā gadījumā – to varētu izdarīt tikai ar ievērojamām grūtībām.
Tāpēc tiesa uzskata, ka jēdziens “personīga lietošana” jāinterpretē šauri, proti, ka tas attiecas tikai uz tādu akcīzes preču iegādi un pārvadāšanu kā tabakas izstrādājumi, kuri paredzēti VIENĪGI PERSONĪGAI LIETOŠANAI, KO VEIC PRIVĀTPERSONA, KURA TOS IR IEGĀDĀJUSIES.
NEIZDEVUSIES SHĒMA
Nevar nepiekrist tiesai. Ja “personīgai lietošanai” jēdziens tiktu interpretēts ļoti plaši, pilnīgi noteikti rastos ļoti ērta shēma:
1) Aizbraucu uz valsti ar zemāku akcīzi. Nopērku tur cigaretes.
2) Atvedu uz valsti ar augstāku akcīzi, bet muitai skaidroju: “Tās nav pārdošanai. Tās ir dāvanas radiem, draugiem, kaimiņiem, kolēģiem un vēl dažiem labiem cilvēkiem.”
3) Muitas iestādei šādā situācijā būtu ļoti grūti pārbaudīt, vai tā tiešām ir dāvana, vai tomēr akcīzes preces iegādātas pārdošanas nolūkos.
Atgādinu, ka Latvijā ir līdzīgs regulējums un arī noteiktie ierobežojumi atbrīvojumam no akcīzes nodokļa, ja akcīzes preces tiek ievestas no citas dalībvalsts – Latvijā. Attiecībā uz cigaretēm – 800 cigaretes – un tikai, ja tās iegādātas paša jeb “personīgai lietošanai”; ne tēvam, ne māsai, ne laulātajam.
Jūsu Alisa
Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!
PAR AUTORI
Alisa Leškoviča
Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.