VAI DARBA ALGU VAR SAŅEMT KRIPTO VALŪTĀ?
LIAA, Ekonomikas ministrija un Latvijas Banka ir deklarējušas kopīgu mērķi attīstīt Latviju par atpazīstamu kripto un finanšu tehnoloģiju centru Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā, norādot, ka kriptoaktīvu nozare var radīt augsti kvalificētas darbavietas un palielināt Latvijas pakalpojumu eksportu.
Reaģējot uz Latvijas centieniem kļūt par daļu no šī (kripto) globālā tirgus, ārvalstu mēdiji rakstīja, ka Latvija cenšas kļūt par “EU’s next crypto and blockchain POWERHOUSE”, un vienu no pievilcīgākajām Eiropas jurisdikcijām regulētiem kripto uzņēmumiem. Publikācijās tika īpaši izcelts politiskais atbalsts, regulatora pieejamība, nodokļu stimuli un valdības atbalsts.
Vienlaikus, ja kāds uzdos jautājumu par to, vai Latvijā algu var maksāt kriptoaktīvos, iestāsies kapa klusums… Par to tad arī parunāsim šodien.
DARBA SAMAKSA
Darba algas izmaksas veidu Latvijā regulē Darba likums, kas nosaka, ka darba samaksas aprēķināšanai un izmaksāšanai ir jānotiek SKAIDRĀ NAUDĀ, un, tikai darba devējam un darbiniekam vienojoties, iespējama darba samaksas izmaksa BEZSKAIDRAS NAUDAS veidā ar pārskaitījumu.
Atbilstoši Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumam gan skaidra, gan bezskaidra nauda tiek definēta kā naudas līdzekļi. Arī elektroniskā nauda tiek uzskatīta par naudas līdzekli, tomēr kriptoaktīvi un elektroniskā nauda nav viens un tas pats.
Būtiskākā atšķirība starp elektronisko naudu un kriptoaktīvu ir kriptoaktīvu decentralizētais raksturs. Atšķirībā no tradicionālajām valūtām, kuras emitē un kontrolē Eiropas Centrālā banka un/vai nacionālās centrālās bankas, kriptoaktīvi nav piesaistīti nevienai konkrētai valdībai vai organizācijai, bet darbojas decentralizētā datoru tīklā, ko sauc par blokķēdi.
Vēl tikai divus gadus atpakaļ likums paredzēja, ka virtuālā valūta (jeb kriptoaktīvi) nav atzīts likumīgs maksāšanas līdzeklis un nav uzskatāma par banknoti un monētu, bezskaidru naudu un elektronisko naudu. Tomēr laiki ir mainījušies. Kriptoaktīvi nu ir likumīgs maksāšanas līdzeklis. Lai arī joprojām kriptoaktīvi netiek uzskatīti par elektronisko naudu, tas neattiecās uz e-naudas žetoniem (jeb EMT kriptoaktīviem). E-naudas žetoni ir uzskatāmi par elektronisko naudu un uz to attiecās gan kriptoaktīvu, gan elektroniskās naudas regulējums.
Tomēr arī šīs izmaiņas nekādā veidā nav mainījuši Latvijas Darba likumu un tajā noteikto, ka darba alga ir maksājama tikai skaidrā vai (kā izņēmums – bezskaidrā) naudā. Secīgi, joprojām darba algu (vismaz pašlaik) nevar nedz norādīt, nedz izmaksāt kriptoaktīvos!
Tādēļ, ja alga tiks izmaksāta kriptoaktīvos, tad tiks uzskatīts, ka alga netika izmaksāta, un darba devējs riskē ar to, ka darba algu tam vajadzēs SAMAKSĀT DIVREIZ. Arī darba spēka nodokļus (IIN un VSAOI) darba devējam būs jāsamaksā divreiz ( + nokavējuma nauda).
DARBINIEKA LABUMS
Likums noteic, ka pie ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis IR JEBKURI uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata darbiniekam izdarītie maksājumi vai labums, ko darbinieks tieši vai netieši gūst naudā vai citās lietās no darba devēja. Ņemot vērā minēto, kā arī iepriekš aprakstīto ierobežojumu algu maksāt tikai skaidrā vai bezskaidrā naudā, kriptoaktīvos izmaksātā alga var tikt uzskatīta par algas nodokli apliekamo darbinieka labumu (nevis algu).
Šeit gan ir interesants Dānijas piemērs, kas paver diskusiju par to, vai visos gadījumos kriptoaktīvs var tikt uzskatīts par “naudu” vai “citu lietu” (jeb natūrā saņemtu mantisku labumu), un secīgi, vai attiecīgais kriptoaktīvs var tikt uzskatīts par tādu, kas apliekams ar algas nodokļiem (IIN + VSAOI), vai tikai ar ienākuma nodokli (kā cits ienākums). Lasi tālāk, un tad sapratīsi, par ko iet runa…
KĀ IR CITUR?
Beļģijā ir Latvijas Darba likumam līdzīgs regulējums. Algas izmaksa kriptoaktīvos arī ir aizliegta (un darba devējs riskē ar to, ka tam būs jāsamaksā alga un nodokļi dubultā). Tomēr atšķirībā no Latvijas Beļģijā šāda izmaksa darbiniekam netiks uzskatīta par darbinieka labumu. (Secīgi, šāds ienākums tiks aplikts ar ienākuma nodokļiem, bet netiks aplikts ar valsts obligātām sociālās apdrošināšanas iemaksām vai citām līdzīgām iemaksām).
Šveicē algas izmaksa kriptoaktīvos ir atļauta. Ja darbinieka darba samaksa tiek pilnībā vai daļēji izmaksāta kriptoaktīvos, tie tiks aplikti ar algas nodokļiem. Interesanti, ka Šveicē kā ienākumi no algota darba var tikt aplikti ar nodokli visu veidu kriptoaktīvi. Tomēr var atšķirties brīdis kādā alga, kas tiek izmaksāta, piemēram, ar maksājumu tokeniem (Zahlungs-Token), ieguldījumu tokeniem (Anlage-Token) vai lietošanas tokeniem (Nutzungs-Token), tiks aplikta ar nodokļiem. .
Dānijā algu var maksāt naudā vai natūrā, tomēr ienākuma aplikšana ar nodokļiem būs atkarīga no kriptoaktīva veida. Iepriekš Dānijas Nodokļu padome (vēlāk arī tiesa) uzskatīja, ka valdes atlīdzība, kas izmaksāta DAI Stablecoin, ir pielīdzināma naudai. Tādēļ šāda atlīdzība ir uzskatāma par apliekamu ar algas nodokļiem.
Tomēr jaunākā lietā tika vērtēta situācija, kur darbiniekam algas bonuss tika izmaksāts kriptoaktīvā, kas nav Stablecoin. Tiesa secināja, ka parastās kriptovalūtas, piemēram, Bitcoin un Ether, nav uzskatāmas par “naudu” Dānijas darba likuma izpratnē. Vienlaikus to nevar uzskatīt arī par mantisko labumu jeb atlīdzību natūrā. Secīgi arī uz algu attiecināmie nodokļi (un precīzāk – darba devēja iemaksa 8% apmērā no darbiniekam izmaksātās algas) nav piemērojami.
Kā redzat, ar nodokļiem ir jautri. “Zemūdens akmeņi” uz katra soļa.
Jūsu Alisa
Reaģējot uz Latvijas centieniem kļūt par daļu no šī (kripto) globālā tirgus, ārvalstu mēdiji rakstīja, ka Latvija cenšas kļūt par “EU’s next crypto and blockchain POWERHOUSE”, un vienu no pievilcīgākajām Eiropas jurisdikcijām regulētiem kripto uzņēmumiem. Publikācijās tika īpaši izcelts politiskais atbalsts, regulatora pieejamība, nodokļu stimuli un valdības atbalsts.
Vienlaikus, ja kāds uzdos jautājumu par to, vai Latvijā algu var maksāt kriptoaktīvos, iestāsies kapa klusums… Par to tad arī parunāsim šodien.
DARBA SAMAKSA
Darba algas izmaksas veidu Latvijā regulē Darba likums, kas nosaka, ka darba samaksas aprēķināšanai un izmaksāšanai ir jānotiek SKAIDRĀ NAUDĀ, un, tikai darba devējam un darbiniekam vienojoties, iespējama darba samaksas izmaksa BEZSKAIDRAS NAUDAS veidā ar pārskaitījumu.
Atbilstoši Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumam gan skaidra, gan bezskaidra nauda tiek definēta kā naudas līdzekļi. Arī elektroniskā nauda tiek uzskatīta par naudas līdzekli, tomēr kriptoaktīvi un elektroniskā nauda nav viens un tas pats.
Būtiskākā atšķirība starp elektronisko naudu un kriptoaktīvu ir kriptoaktīvu decentralizētais raksturs. Atšķirībā no tradicionālajām valūtām, kuras emitē un kontrolē Eiropas Centrālā banka un/vai nacionālās centrālās bankas, kriptoaktīvi nav piesaistīti nevienai konkrētai valdībai vai organizācijai, bet darbojas decentralizētā datoru tīklā, ko sauc par blokķēdi.
Vēl tikai divus gadus atpakaļ likums paredzēja, ka virtuālā valūta (jeb kriptoaktīvi) nav atzīts likumīgs maksāšanas līdzeklis un nav uzskatāma par banknoti un monētu, bezskaidru naudu un elektronisko naudu. Tomēr laiki ir mainījušies. Kriptoaktīvi nu ir likumīgs maksāšanas līdzeklis. Lai arī joprojām kriptoaktīvi netiek uzskatīti par elektronisko naudu, tas neattiecās uz e-naudas žetoniem (jeb EMT kriptoaktīviem). E-naudas žetoni ir uzskatāmi par elektronisko naudu un uz to attiecās gan kriptoaktīvu, gan elektroniskās naudas regulējums.
Tomēr arī šīs izmaiņas nekādā veidā nav mainījuši Latvijas Darba likumu un tajā noteikto, ka darba alga ir maksājama tikai skaidrā vai (kā izņēmums – bezskaidrā) naudā. Secīgi, joprojām darba algu (vismaz pašlaik) nevar nedz norādīt, nedz izmaksāt kriptoaktīvos!
Tādēļ, ja alga tiks izmaksāta kriptoaktīvos, tad tiks uzskatīts, ka alga netika izmaksāta, un darba devējs riskē ar to, ka darba algu tam vajadzēs SAMAKSĀT DIVREIZ.
Arī darba spēka nodokļus (IIN un VSAOI) darba devējam būs jāsamaksā divreiz ( + nokavējuma nauda).DARBINIEKA LABUMS
Likums noteic, ka pie ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis IR JEBKURI uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata darbiniekam izdarītie maksājumi vai labums, ko darbinieks tieši vai netieši gūst naudā vai citās lietās no darba devēja. Ņemot vērā minēto, kā arī iepriekš aprakstīto ierobežojumu algu maksāt tikai skaidrā vai bezskaidrā naudā, kriptoaktīvos izmaksātā alga var tikt uzskatīta par algas nodokli apliekamo darbinieka labumu (nevis algu).
Šeit gan ir interesants Dānijas piemērs, kas paver diskusiju par to, vai visos gadījumos kriptoaktīvs var tikt uzskatīts par “naudu” vai “citu lietu” (jeb natūrā saņemtu mantisku labumu), un secīgi, vai attiecīgais kriptoaktīvs var tikt uzskatīts par tādu, kas apliekams ar algas nodokļiem (IIN + VSAOI), vai tikai ar ienākuma nodokli (kā cits ienākums). Lasi tālāk, un tad sapratīsi, par ko iet runa…
KĀ IR CITUR?
Beļģijā ir Latvijas Darba likumam līdzīgs regulējums. Algas izmaksa kriptoaktīvos arī ir aizliegta (un darba devējs riskē ar to, ka tam būs jāsamaksā alga un nodokļi dubultā). Tomēr atšķirībā no Latvijas Beļģijā šāda izmaksa darbiniekam netiks uzskatīta par darbinieka labumu. (Secīgi, šāds ienākums tiks aplikts ar ienākuma nodokļiem, bet netiks aplikts ar valsts obligātām sociālās apdrošināšanas iemaksām vai citām līdzīgām iemaksām).
Šveicē algas izmaksa kriptoaktīvos ir atļauta. Ja darbinieka darba samaksa tiek pilnībā vai daļēji izmaksāta kriptoaktīvos, tie tiks aplikti ar algas nodokļiem. Interesanti, ka Šveicē kā ienākumi no algota darba var tikt aplikti ar nodokli visu veidu kriptoaktīvi. Tomēr var atšķirties brīdis kādā alga, kas tiek izmaksāta, piemēram, ar maksājumu tokeniem (Zahlungs-Token), ieguldījumu tokeniem (Anlage-Token) vai lietošanas tokeniem (Nutzungs-Token), tiks aplikta ar nodokļiem. .
Dānijā algu var maksāt naudā vai natūrā, tomēr ienākuma aplikšana ar nodokļiem būs atkarīga no kriptoaktīva veida. Iepriekš Dānijas Nodokļu padome (vēlāk arī tiesa) uzskatīja, ka valdes atlīdzība, kas izmaksāta DAI Stablecoin, ir pielīdzināma naudai. Tādēļ šāda atlīdzība ir uzskatāma par apliekamu ar algas nodokļiem.
Tomēr jaunākā lietā tika vērtēta situācija, kur darbiniekam algas bonuss tika izmaksāts kriptoaktīvā, kas nav Stablecoin. Tiesa secināja, ka parastās kriptovalūtas, piemēram, Bitcoin un Ether, nav uzskatāmas par “naudu” Dānijas darba likuma izpratnē. Vienlaikus to nevar uzskatīt arī par mantisko labumu jeb atlīdzību natūrā. Secīgi arī uz algu attiecināmie nodokļi (un precīzāk – darba devēja iemaksa 8% apmērā no darbiniekam izmaksātās algas) nav piemērojami.
Kā redzat, ar nodokļiem ir jautri. “Zemūdens akmeņi” uz katra soļa.
Jūsu Alisa
Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!
PAR AUTORI
Alisa Leškoviča
Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.