VAI ARĪ PRETAIZDZĪŠANAS SISTĒMAS NOMA IR JĀIEKĻAUJ AUTIŅA VĒRTĪBĀ?
Vēl nesen rakstīju blogu “Kā reprezentatīvu autiņu padarīt par ne… bez nodokļu sekām?”. Šajā rakstā apskatīju situāciju, kad uzņēmējs sava uzņēmuma vajadzībām iegādājās jaunu autiņu par vērtību tuvu “reprezentatīvajam automobilim” (kas tajā brīdī bija 50 000 euro bez PVN). Vēloties pasargāt iegādāto autiņu no zādzības riska, uzņēmējs autiņam uzstādīja pretaizdzīšanas sistēmu.
VID uzstādītās pretaizdzīšanas sistēmas vērtību pieskaitīja pie autiņa iegādes vērtības, uzskatot, ka kopējā autiņa vērtība pārsniedz reprezentatīvā automobiļa slieksni, kas automātiski nozīmē:
1) Liegumu pilnībā atskaitīt priekšnodoklī samaksāto PVN par transportlīdzekļa iegādi un uzturēšanu;
2) Visas ar transportlīdzekli saistītās izmaksas (tostarp iegādes vērtība) ir jāuzskata par ar saimniecisko darbību nesaistītām izmaksām, kas automātiski nozīmē pienākumu samaksāt UIN (efektīvo likmi 25%).
Par to, kā beidzās šis stāsts meklē saiti komentāros, taču vēl tad no vairākiem lasītājiem saņēmu ziņu par to, ka uzņēmējam vajadzēja rīkoties gudrāk un pretaizdzīšanas sistēmu nevis pirkt, bet gan NOMĀT.
Šodien pastāstīšu cita uzņēmēja stāstu, kurš rīkojās gudrāk un pretaizdzīšanas sistēmu (konkrēti Sherlog) nevis iegādājās, bet gan NOMĀJA, TAČU REZULTĀTS BIJA LĪDZĪGS… VID uzskatot, ka autiņa bāzes komplektācijai uzstādīts papildu aprīkojums, pieskaitīja nomas pakalpojuma vērtību pie autiņa iegādes vērtības. Tā kā autiņa iegādes vērtība + pretaizdzīšanas sistēmas nomas pakalpojuma vērtība kopā pārsniedza reprezentatīvā autiņa vērtību, VID liedza uzņēmumam:
1) atskaitīt priekšnodoklī samaksāto PVN par autiņa iegādi un uzturēšanu; un
2) ar autiņu iegādes un citas saistītās izmaksas atskaitīt saimnieciskās darbības izmaksās (kas automātiski nozīmē pienākumu samaksāt UIN).
Uzņēmējs pasteidzās anulēt uzņēmumam izrakstīto rēķinu par pretaizdzīšanas sistēmas nomu un veica PVN deklarācijas korekcijas, taču bija par vēlu. VID palika pie sava, norādot, ka, lai arī rēķins par nomu tika anulēts, tomēr par tādu pašu vērtību tika izrakstīts jauns rēķins, bet jau pašam uzņēmējam (fiziskai personai).
Rajona tiesa piekrita VID….. Tikai mieru! Elpojiet dziļi! Vēl netrūka, ka “aizejat ar sirdi” šajā burvīgajā dienā! Viss beidzās labi! Bet varbūt tomēr vēl nebeidzās… (jo VID vēl var iesniegt kasācijas sūdzību).
TIESA NORĀDA UZ PRETRUNĀM LIKUMOS
Apgabaltiesa nosprieda, ka Gada pārskata noteikumu 73.punktā norādītajās izmaksās NEVAR TIKT IEKĻAUTA DROŠĪBAS SISTĒMAS NOMA, jo šajā normā ir norādīts izsmeļošs izdevumu uzskaitījums, kas ietilpst tieši attiecināmās izmaksās. Vienlaikus Apgabaltiesa norādīja uz pretrunām starp Gada pārskata noteikumiem un UIN likumu, kas satur norādi, ka, nosakot reprezentatīva automobiļa iegādes vērtības apmēru, ŅEM VĒRĀ ARĪ 12 MĒNEŠU PERIODĀ PĒC AUTOMOBIĻA IEGĀDES ŠIM AUTOMOBILIM VEIKTO UZLABOJUMU IZMAKSAS.
Minētā norāde UIN likumā tika iekļauta, lai atvieglotu VID darbību cīņā pret mākslīgu automobiļa vērtības samazinājumu. Tomēr šī norāde rada arī zināmu “blakus efektu” (jo abos likumos lietotajam terminam “iegādes vērtība” ir atšķirīga nozīme un mērķi. Proti, Gada pārskata noteikumi cenšas samazināt iegādes vērtībā iekļaujamās izmaksas (maksimāli tās konkretizēt), savukārt UIN likums cenšas maksimāli iekļaut visu “iegādes vērtībā”). Tomēr reprezentatīvā automobiļa statusa noteikšanā ir vērā ņemama tieši UIN likuma norma pat tad, ja tā rada zināmu “disonansi”.
UIN likumā lietotais vārdu salikums “automobilim veiktie uzlabojumi” norāda, ka tie ir ieguldījumi, kas UZLABO TIEŠI AUTIŅA TEHNISKĀS VAI KOMERCIĀLĀS ĪPAŠĪBAS. Sherlog drošības sistēma palielina aizsardzību saistībā ar zādzības risku. Vienlaicīgi šī sistēma nav integrēta transportlīdzekļa konfigurācijā tādā veidā, kas uzlabotu tehniskās vai komerciālās īpašības. Sherlog drošības sistēmas uzdevums ir nodrošināt iespēju atrast autiņu zādzības gadījumā. Nodokļu maksātājs pēc būtības slēdz līgumu par specifisku transportlīdzekļa “apsardzi”. Pati par sevi uzstādītā ierīce nenodrošina pakalpojuma sniegšanu, kā arī nekādā veidā nepalielina tā vērtību.
Turklāt, zādzības risks ir jāvērtē kā finansiāls risks (īpašuma zaudēšana citu personu prettiesiskas rīcības rezultātā). Šādu risku var samazināt, tostarp uzstādot papildus drošības sistēmu. Jauniem autiņiem vairumā gadījumu bez rūpnīcas signalizācijas tiek uzstādīta vismaz vēl viena aizsardzības sistēma, ņemot vērā apdrošinātāja prasības. Savukārt apdrošināšana ir obligāta, ja tiek izmantots līzinga pakalpojums. Līdz ar to papildus drošības sistēmas uzstādīšanu nereti nosaka finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji.
Ņemot vērā minēto, Apgabaltiesa secināja, ka sniegtais pakalpojums (drošības sistēmas noma un drošības pakalpojumi) NAV JĀATZĪST PAR TRANSPORTLĪDZEKĻA UZLABOJUMIEM, kas būtu jāpieskaita pie transportlīdzekļa iegādes vērtības.
TIESA NORĀDA UZ NEPIECIEŠAMĪBU VEIKT GROZĪJUMUS LIKUMĀ
Vienlaikus Apgabaltiesa caur spriedumu runā arī ar likumdevēju, norādot uz zināmu nesamērīgumu, ko rada UIN attiecīgās likuma normas, dodot mājienu uz nepieciešamību likumu grozīt tā, lai tiktu ievērots samērīguma princips.
Proti, ja auto vērtība kaut vai par vienu euro (!) pārsniedz tā iegādes vērtību, juridiskā personai nav tiesīga atskaitīt priekšnodoklī PVN par visu summu (vairāk nekā par 10 000 euro!). Papildus juridiska persona nevar arī attiecināt šos izdevumus uz saimniecisko darbību! Daudz samērīgāk būtu, ja likumdevējs būtu paredzējis, ka tiesības uz PVN atskaitīšanu tiek ierobežotas, bet par summu, kas pārsniedz robežvērtību (konkrētajā gadījumā 50 000 euro). Šāds risinājums būtu samērīgs.
Savukārt, kamēr likumdevējs vēl nav spēris soļus likuma grozījumu virzienā, tiesa aicina VID nepiemērot likumu pārāk formāli ņemt vērā automobiļa “uzlabojumus” tikai tad, ja var ticami saskatīt, ka autiņa iegādes vērtība ir MĀKSLĪGI SAMAZINĀTA. Pretējā gadījumā var nonākt pie absurdām situācijām.
Piemēram, ja uzņēmums nopērk ziemas riepas iepriekš iegādātam autiņam, kura vērtība ir tuva 50 000 euro (šobrīd – 75 000 euro), tad pārlieki formāli piemērojot UIN likumu, var nonākt pie secinājuma, ka autiņš ir kļuvis par reprezentatīvu automobili.
Es ceru, ka mūsu tautas kalpi ieklausīsies tiesā un spers soli likuma grozījumu virzienā. Tikmēr visos gadījumos, kad Jums ir strīds ar VID, vērsieties pēc padoma pie Jūsu advokāta.
Jūsu Alisa
VID uzstādītās pretaizdzīšanas sistēmas vērtību pieskaitīja pie autiņa iegādes vērtības, uzskatot, ka kopējā autiņa vērtība pārsniedz reprezentatīvā automobiļa slieksni, kas automātiski nozīmē:
1) Liegumu pilnībā atskaitīt priekšnodoklī samaksāto PVN par transportlīdzekļa iegādi un uzturēšanu;
2) Visas ar transportlīdzekli saistītās izmaksas (tostarp iegādes vērtība) ir jāuzskata par ar saimniecisko darbību nesaistītām izmaksām, kas automātiski nozīmē pienākumu samaksāt UIN (efektīvo likmi 25%).
Par to, kā beidzās šis stāsts meklē saiti komentāros, taču vēl tad no vairākiem lasītājiem saņēmu ziņu par to, ka uzņēmējam vajadzēja rīkoties gudrāk un pretaizdzīšanas sistēmu nevis pirkt, bet gan NOMĀT.
Šodien pastāstīšu cita uzņēmēja stāstu, kurš rīkojās gudrāk un pretaizdzīšanas sistēmu (konkrēti Sherlog) nevis iegādājās, bet gan NOMĀJA, TAČU REZULTĀTS BIJA LĪDZĪGS… VID uzskatot, ka autiņa bāzes komplektācijai uzstādīts papildu aprīkojums, pieskaitīja nomas pakalpojuma vērtību pie autiņa iegādes vērtības. Tā kā autiņa iegādes vērtība + pretaizdzīšanas sistēmas nomas pakalpojuma vērtība kopā pārsniedza reprezentatīvā autiņa vērtību, VID liedza uzņēmumam:
1) atskaitīt priekšnodoklī samaksāto PVN par autiņa iegādi un uzturēšanu; un
2) ar autiņu iegādes un citas saistītās izmaksas atskaitīt saimnieciskās darbības izmaksās (kas automātiski nozīmē pienākumu samaksāt UIN).
Uzņēmējs pasteidzās anulēt uzņēmumam izrakstīto rēķinu par pretaizdzīšanas sistēmas nomu un veica PVN deklarācijas korekcijas, taču bija par vēlu. VID palika pie sava, norādot, ka, lai arī rēķins par nomu tika anulēts, tomēr par tādu pašu vērtību tika izrakstīts jauns rēķins, bet jau pašam uzņēmējam (fiziskai personai).
Rajona tiesa piekrita VID….. Tikai mieru! Elpojiet dziļi! Vēl netrūka, ka “aizejat ar sirdi” šajā burvīgajā dienā! Viss beidzās labi! Bet varbūt tomēr vēl nebeidzās… (jo VID vēl var iesniegt kasācijas sūdzību).
TIESA NORĀDA UZ PRETRUNĀM LIKUMOS
Apgabaltiesa nosprieda, ka Gada pārskata noteikumu 73.punktā norādītajās izmaksās NEVAR TIKT IEKĻAUTA DROŠĪBAS SISTĒMAS NOMA, jo šajā normā ir norādīts izsmeļošs izdevumu uzskaitījums, kas ietilpst tieši attiecināmās izmaksās. Vienlaikus Apgabaltiesa norādīja uz pretrunām starp Gada pārskata noteikumiem un UIN likumu, kas satur norādi, ka, nosakot reprezentatīva automobiļa iegādes vērtības apmēru, ŅEM VĒRĀ ARĪ 12 MĒNEŠU PERIODĀ PĒC AUTOMOBIĻA IEGĀDES ŠIM AUTOMOBILIM VEIKTO UZLABOJUMU IZMAKSAS.
Minētā norāde UIN likumā tika iekļauta, lai atvieglotu VID darbību cīņā pret mākslīgu automobiļa vērtības samazinājumu. Tomēr šī norāde rada arī zināmu “blakus efektu” (jo abos likumos lietotajam terminam “iegādes vērtība” ir atšķirīga nozīme un mērķi. Proti, Gada pārskata noteikumi cenšas samazināt iegādes vērtībā iekļaujamās izmaksas (maksimāli tās konkretizēt), savukārt UIN likums cenšas maksimāli iekļaut visu “iegādes vērtībā”). Tomēr reprezentatīvā automobiļa statusa noteikšanā ir vērā ņemama tieši UIN likuma norma pat tad, ja tā rada zināmu “disonansi”.
UIN likumā lietotais vārdu salikums “automobilim veiktie uzlabojumi” norāda, ka tie ir ieguldījumi, kas UZLABO TIEŠI AUTIŅA TEHNISKĀS VAI KOMERCIĀLĀS ĪPAŠĪBAS. Sherlog drošības sistēma palielina aizsardzību saistībā ar zādzības risku. Vienlaicīgi šī sistēma nav integrēta transportlīdzekļa konfigurācijā tādā veidā, kas uzlabotu tehniskās vai komerciālās īpašības. Sherlog drošības sistēmas uzdevums ir nodrošināt iespēju atrast autiņu zādzības gadījumā. Nodokļu maksātājs pēc būtības slēdz līgumu par specifisku transportlīdzekļa “apsardzi”. Pati par sevi uzstādītā ierīce nenodrošina pakalpojuma sniegšanu, kā arī nekādā veidā nepalielina tā vērtību.
Turklāt, zādzības risks ir jāvērtē kā finansiāls risks (īpašuma zaudēšana citu personu prettiesiskas rīcības rezultātā). Šādu risku var samazināt, tostarp uzstādot papildus drošības sistēmu. Jauniem autiņiem vairumā gadījumu bez rūpnīcas signalizācijas tiek uzstādīta vismaz vēl viena aizsardzības sistēma, ņemot vērā apdrošinātāja prasības. Savukārt apdrošināšana ir obligāta, ja tiek izmantots līzinga pakalpojums. Līdz ar to papildus drošības sistēmas uzstādīšanu nereti nosaka finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji.
Ņemot vērā minēto, Apgabaltiesa secināja, ka sniegtais pakalpojums (drošības sistēmas noma un drošības pakalpojumi) NAV JĀATZĪST PAR TRANSPORTLĪDZEKĻA UZLABOJUMIEM, kas būtu jāpieskaita pie transportlīdzekļa iegādes vērtības.
TIESA NORĀDA UZ NEPIECIEŠAMĪBU VEIKT GROZĪJUMUS LIKUMĀ
Vienlaikus Apgabaltiesa caur spriedumu runā arī ar likumdevēju, norādot uz zināmu nesamērīgumu, ko rada UIN attiecīgās likuma normas, dodot mājienu uz nepieciešamību likumu grozīt tā, lai tiktu ievērots samērīguma princips.
Proti, ja auto vērtība kaut vai par vienu euro (!) pārsniedz tā iegādes vērtību, juridiskā personai nav tiesīga atskaitīt priekšnodoklī PVN par visu summu (vairāk nekā par 10 000 euro!). Papildus juridiska persona nevar arī attiecināt šos izdevumus uz saimniecisko darbību! Daudz samērīgāk būtu, ja likumdevējs būtu paredzējis, ka tiesības uz PVN atskaitīšanu tiek ierobežotas, bet par summu, kas pārsniedz robežvērtību (konkrētajā gadījumā 50 000 euro). Šāds risinājums būtu samērīgs.
Savukārt, kamēr likumdevējs vēl nav spēris soļus likuma grozījumu virzienā, tiesa aicina VID nepiemērot likumu pārāk formāli ņemt vērā automobiļa “uzlabojumus” tikai tad, ja var ticami saskatīt, ka autiņa iegādes vērtība ir MĀKSLĪGI SAMAZINĀTA. Pretējā gadījumā var nonākt pie absurdām situācijām.
Piemēram, ja uzņēmums nopērk ziemas riepas iepriekš iegādātam autiņam, kura vērtība ir tuva 50 000 euro (šobrīd – 75 000 euro), tad pārlieki formāli piemērojot UIN likumu, var nonākt pie secinājuma, ka autiņš ir kļuvis par reprezentatīvu automobili.
Es ceru, ka mūsu tautas kalpi ieklausīsies tiesā un spers soli likuma grozījumu virzienā. Tikmēr visos gadījumos, kad Jums ir strīds ar VID, vērsieties pēc padoma pie Jūsu advokāta.
Jūsu Alisa
Saistītie raksti:
Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!
PAR AUTORI
Alisa Leškoviča
Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.