TIESA PIEKRĪT, KA TĀ KĀ NOTIKA AUDITS, NAV OK! I DAĻA
Pagājušo nedēļu vairāki ziņu portāli publicēja rakstu ar skaļu virsrakstu par to, kā uzņēmums uzvarēja tiesā VID, saņemot 5000 euro kompensācijā par prettiesisku auditu. Arī sociālajos tīklos bija novērojama zināma “ažiotāža” ap šo lietu.
Tas tik tiešām ir ievērības cienīgs spriedums, jo tiesa uzstādīja jaunus standartus ne tikai valsts iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas jautājumos, bet arī jautājumos, kas skar audita veikšanas kārtību un kārtību, kādā VID piemēro nodrošinājuma līdzekļus. Tāpat šī lieta aktualizē jautājumu par to, vai likumā noteiktais nemantiskai (jeb “morālais”) kaitējums ir adekvāts.
Tādēļ man ir prieks, ka kopā ar klientu esam piedalījušies tiesību veidošanā un panākuši rezultātu, kas labvēlīgi ietekmēs arī citus un mazinās līdzīgu gadījumu iespējamību nākotnē.
Es ilgi domāju, vai man ir jāraksta par visu, ko klients ir pārdzīvojis sakarā ar VID auditu un mūsu cīņu vairāku gadu garumā, vai tikai to, ko Apgabaltiesa nosprieda. Tomēr kontekstam ir nozīme.
Gribu uzreiz pabrīdināt, ka šis stāsts ir “nesmuks”, jo ir saistīts ar naudas izspiešanu par audita rezultāta ietekmēšanu. Tajā pašā laikā personas, kas prettiesiski izspieda naudas līdzekļus nekad nav bijušas VID amatpersonas. Nevienai VID amatpersonai netika uzrādītas apsūdzības par kukuļa izspiešanu. Arī Apgabaltiesa piekrita, ka prettiesiska naudas izspiešana šajā konkrētajā lietā nav piedēvējama VID.
Šos stāstu sadalīju divos rakstos, jo tiesas spriedums izceļ vairākas problemātikas saistībā ar VID auditiem, nodrošinājuma līdzekļiem un nemantisko kaitējumu, tādēļ uzskatu, ka ir būtiski par to runāt izvērstāk (turpinājums sekos jau rīt)..
REIZ DZĪVOJA
Šo stāstu aizsākšu man ierastā manierē – reiz dzīvoja uzņēmējs vārdā “Jānis” (vārds ir mainīts). Jānim pieder uzņēmums SIA X (nosaukums mainīts), kas tirgū veiksmīgi darbojas jau daudzus gadus. Vairākus gadus atpakaļ VID uzsāka SIA X auditu. Laikā, kad audits jau norisinājās vairākus mēnešus, Jānis pēkšņi saņēma zvanu. Klausulē atskanēja nepazīstama vīrieša balss, kas lūdza ar viņu satikties, nepārprotami dodot saprast, ka jautājums skar SIA X auditu.
Tikšanās laikā nepazīstamais vīrietis deva noprast, ka viņš ir kaut kādā veidā saistīts ar VID. Proti, viņa informētība par SIA X auditu un ar to saistītās detaļas nepārprotami ļāva secināt, ka visu šo informāciju viņš varēja iegūt tikai no VID. Viņš informēja Jāni, ka VID plāno uzrēķināt SIA X papildus nodokļus ~ 800 tūkstošus euro apmērā, ja vien Jānis nesamaksās viņam ~8% no šīs summas – jeb vairāk kā 60 tūkstošus euro.
Jānis nevēlējās maksāt kukuli, kādēļ par doto kukuļa izspiešanas faktu vērsās KNAB, kas operatīvo darbību rezultātā aizturēja vairākas personas, tostarp VID amatpersonu un viņas dēlu.
Amatpersonas dēls un viņa draugs – tika notiesāti. Pati VID amatpersona tika disciplināri sodīta un pārcelta uz citu darba vietu (kukuļa nodošanu VID amatpersonai KNAB pierādīt neizdevās). Disciplināri sodītas un savu darba vietu zaudēja vēl divas VID amatpersonas, kas veica SIA X auditu.
Likās, ka viss ļaunākais ir aiz muguras, taču tālāk notiekošais audits vairāk atgādināja atriebību Jānim par ziņošanu KNAB.
Jau vairāk kā gadu ilgušais audits nonāca nulles punktā. Auditores tika nomainītas uz jaunām, kuras sāka veikt auditu burtiski no nulles! Lietas materiāli bija tukši! Vairāk kā gadu VID nav veicis teju nekādas darbības – gaidīja atbildi no Itālijas nodokļu administrācijas (lai arī likums ļauj iegūt jebkāda veida informāciju šajā “gaidīšanas” laikā).
Kā to atzina arī tiesa, tad brīdī, kad VID uzzināja par prettiesisku naudas līdzekļu izspiešanu, bija sagaidāms, ka VID ļoti rūpīgi pārbaudīs situāciju, tostarp nepieļaus kavēšanos ar audita procesu un uzmanīgi izvērtēs izvēlēto izpildes nodrošinājuma līdzekļu nepieciešamību un samērīgumu. Tomēr audits joprojām tika nepamatoti ilgstoši turpināts. Turklāt VID nolēma piemērot nodrošinājuma līdzekļus, kas jau tieši bija vērsti uz SIA X saimnieciskās darbības apjoma samazināšanu, kam secīgi vajadzēja novest pie SIA X maksātnespējas.
Proti, sākumā VID apķīlāja SIA X PVN pārmaksas, bet vēlāk arī naudas līdzekļus, ko SIA X lielākajiem sadarbības partneriem bija jāmaksā par no SIA X iegādāto preci. Ņemot vērā, ka SIA X ir starpnieks (vairumtirgotājs), kas iepērk preci no ražotājiem un nodrošina tās piegādi mazumtirgotājiem, tad šāda “apķīlāšana” faktiski noveda pie tā, ka SIA X pat pēc atsevišķu preču partiju samaksas ieķīlāšanas vairs nebija spējīgs norēķināties ar ražotājiem.
SIA X sāka trūkt likvīdie līdzekļi. Bija jāatbrīvo darbinieki. Vairākkārtēji zvani un lūgumi ļaut aktīvus apķīlāt par labu “Altum”, lai SIA X varētu saņemt finansējumu darbības turpināšanai un tik nepieciešamo līgumu noslēgšanai – bija noraidīti. Lūgumi – darīt jebko, lai pabeigtu ātrāk auditu – noraidīti. Sekoja vēl viens audita gads… Pārāk ilgs un pārāk mokošs ar “skābekļa piegriešanu” SIA X.
Apgabaltiesa piekrita, ka neatkarīgi no tā, kādi motīvi bija konkrētiem VID darbiniekiem, kopējais lēmumu pieņemšanas process var “neitrālam novērotājam” radīt priekštatu, ka VID darbinieki darbojas pārlieku subjektīvi, proti, subjektīvu apsvērumu dēļ cenšas panākt SIA X saimnieciskās darbības pārtraukšanu un maksātnespēju jau līdz sākotnējā lēmuma pieņemšanai. Piemēram, Apgabaltiesas vērtējumā, ir pietiekami grūti saskatīt objektīvus iemeslus, kādēļ VID vairāk nekā 1,5 gadu pēc audita sākuma ar jauniem nodrošinājuma līdzekļiem bija jācenšas panāk SIA X sadarbības pārtraukšanu ar lielākajiem SIA X sadarbības partneriem, turklāt par kuru reputāciju VID nebija šaubu.
Pēc gandrīz 2 gadu ilga audita sekoja sākotnējais audita lēmums, kas bija teju identisks tam “melnrakstam”, ko Jāņa priekšā vicināja naudas izspiedējs, draudot ar uzrēķinu, ja kukulis netiks samaksāts. Tādēļ bija grūti noticēt, ka pret SIA X netika īstenota atriebība par ziņošanu KNAB.
Tomēr pēc vairākiem mēnešiem sekoja VID ģenerāldirektores lēmums, ar kuru minētais audita lēmums atzīsts par prettiesisku un atcelts. Kopā šis bezgalīgi ilgais audits ilga 2,5 gadus.
Apgabaltiesa kritizēja VID veiktā audita gaitu, uzskatot, ka ar savām darbībām VID nodarīja SIA X nemantisko kaitējumu, kuru VID ir pienākums atlīdzināt. Taču bez tā, tiesa nāca klajā arī ar vairākiem būtiskiem secinājumiem:
1) Vai un kāda atbildība draud iestādei par prettiesisku informācijas izpaušanu trešajām personām?
2) Kādos gadījumos VID īstenotais audits ir jāuzskata par novilcinātu, un vai VID prakse sēdēt un gaidīt ārvalstu nodokļu administrācijas atbildi – ir OK?;
3) Kādos gadījumos VID vajadzētu rūpīgāk apsvērt jebkādu izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu?
4) Kādas VID darbības var tikt traktētas par komercsabiedrību “reputācijas graušanu”?
5) Kāds ir maksimums “morālā kaitējuma” apmērs uzņēmumiem? Vai tas ir adekvāts?
Par to visu paturpināsim rīt…
Jūsu Alisa
Tas tik tiešām ir ievērības cienīgs spriedums, jo tiesa uzstādīja jaunus standartus ne tikai valsts iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas jautājumos, bet arī jautājumos, kas skar audita veikšanas kārtību un kārtību, kādā VID piemēro nodrošinājuma līdzekļus. Tāpat šī lieta aktualizē jautājumu par to, vai likumā noteiktais nemantiskai (jeb “morālais”) kaitējums ir adekvāts.
Tādēļ man ir prieks, ka kopā ar klientu esam piedalījušies tiesību veidošanā un panākuši rezultātu, kas labvēlīgi ietekmēs arī citus un mazinās līdzīgu gadījumu iespējamību nākotnē.
Es ilgi domāju, vai man ir jāraksta par visu, ko klients ir pārdzīvojis sakarā ar VID auditu un mūsu cīņu vairāku gadu garumā, vai tikai to, ko Apgabaltiesa nosprieda. Tomēr kontekstam ir nozīme.
Gribu uzreiz pabrīdināt, ka šis stāsts ir “nesmuks”, jo ir saistīts ar naudas izspiešanu par audita rezultāta ietekmēšanu. Tajā pašā laikā personas, kas prettiesiski izspieda naudas līdzekļus nekad nav bijušas VID amatpersonas. Nevienai VID amatpersonai netika uzrādītas apsūdzības par kukuļa izspiešanu. Arī Apgabaltiesa piekrita, ka prettiesiska naudas izspiešana šajā konkrētajā lietā nav piedēvējama VID.
Šos stāstu sadalīju divos rakstos, jo tiesas spriedums izceļ vairākas problemātikas saistībā ar VID auditiem, nodrošinājuma līdzekļiem un nemantisko kaitējumu, tādēļ uzskatu, ka ir būtiski par to runāt izvērstāk (turpinājums sekos jau rīt)..
REIZ DZĪVOJA
Šo stāstu aizsākšu man ierastā manierē – reiz dzīvoja uzņēmējs vārdā “Jānis” (vārds ir mainīts). Jānim pieder uzņēmums SIA X (nosaukums mainīts), kas tirgū veiksmīgi darbojas jau daudzus gadus. Vairākus gadus atpakaļ VID uzsāka SIA X auditu. Laikā, kad audits jau norisinājās vairākus mēnešus, Jānis pēkšņi saņēma zvanu. Klausulē atskanēja nepazīstama vīrieša balss, kas lūdza ar viņu satikties, nepārprotami dodot saprast, ka jautājums skar SIA X auditu.
Tikšanās laikā nepazīstamais vīrietis deva noprast, ka viņš ir kaut kādā veidā saistīts ar VID. Proti, viņa informētība par SIA X auditu un ar to saistītās detaļas nepārprotami ļāva secināt, ka visu šo informāciju viņš varēja iegūt tikai no VID. Viņš informēja Jāni, ka VID plāno uzrēķināt SIA X papildus nodokļus ~ 800 tūkstošus euro apmērā, ja vien Jānis nesamaksās viņam ~8% no šīs summas – jeb vairāk kā 60 tūkstošus euro.
Jānis nevēlējās maksāt kukuli, kādēļ par doto kukuļa izspiešanas faktu vērsās KNAB, kas operatīvo darbību rezultātā aizturēja vairākas personas, tostarp VID amatpersonu un viņas dēlu.
Amatpersonas dēls un viņa draugs – tika notiesāti. Pati VID amatpersona tika disciplināri sodīta un pārcelta uz citu darba vietu (kukuļa nodošanu VID amatpersonai KNAB pierādīt neizdevās). Disciplināri sodītas un savu darba vietu zaudēja vēl divas VID amatpersonas, kas veica SIA X auditu.
Likās, ka viss ļaunākais ir aiz muguras, taču tālāk notiekošais audits vairāk atgādināja atriebību Jānim par ziņošanu KNAB.
Jau vairāk kā gadu ilgušais audits nonāca nulles punktā. Auditores tika nomainītas uz jaunām, kuras sāka veikt auditu burtiski no nulles! Lietas materiāli bija tukši! Vairāk kā gadu VID nav veicis teju nekādas darbības – gaidīja atbildi no Itālijas nodokļu administrācijas (lai arī likums ļauj iegūt jebkāda veida informāciju šajā “gaidīšanas” laikā).
Kā to atzina arī tiesa, tad brīdī, kad VID uzzināja par prettiesisku naudas līdzekļu izspiešanu, bija sagaidāms, ka VID ļoti rūpīgi pārbaudīs situāciju, tostarp nepieļaus kavēšanos ar audita procesu un uzmanīgi izvērtēs izvēlēto izpildes nodrošinājuma līdzekļu nepieciešamību un samērīgumu. Tomēr audits joprojām tika nepamatoti ilgstoši turpināts. Turklāt VID nolēma piemērot nodrošinājuma līdzekļus, kas jau tieši bija vērsti uz SIA X saimnieciskās darbības apjoma samazināšanu, kam secīgi vajadzēja novest pie SIA X maksātnespējas.
Proti, sākumā VID apķīlāja SIA X PVN pārmaksas, bet vēlāk arī naudas līdzekļus, ko SIA X lielākajiem sadarbības partneriem bija jāmaksā par no SIA X iegādāto preci. Ņemot vērā, ka SIA X ir starpnieks (vairumtirgotājs), kas iepērk preci no ražotājiem un nodrošina tās piegādi mazumtirgotājiem, tad šāda “apķīlāšana” faktiski noveda pie tā, ka SIA X pat pēc atsevišķu preču partiju samaksas ieķīlāšanas vairs nebija spējīgs norēķināties ar ražotājiem.
SIA X sāka trūkt likvīdie līdzekļi. Bija jāatbrīvo darbinieki. Vairākkārtēji zvani un lūgumi ļaut aktīvus apķīlāt par labu “Altum”, lai SIA X varētu saņemt finansējumu darbības turpināšanai un tik nepieciešamo līgumu noslēgšanai – bija noraidīti. Lūgumi – darīt jebko, lai pabeigtu ātrāk auditu – noraidīti. Sekoja vēl viens audita gads… Pārāk ilgs un pārāk mokošs ar “skābekļa piegriešanu” SIA X.
Apgabaltiesa piekrita, ka neatkarīgi no tā, kādi motīvi bija konkrētiem VID darbiniekiem, kopējais lēmumu pieņemšanas process var “neitrālam novērotājam” radīt priekštatu, ka VID darbinieki darbojas pārlieku subjektīvi, proti, subjektīvu apsvērumu dēļ cenšas panākt SIA X saimnieciskās darbības pārtraukšanu un maksātnespēju jau līdz sākotnējā lēmuma pieņemšanai. Piemēram, Apgabaltiesas vērtējumā, ir pietiekami grūti saskatīt objektīvus iemeslus, kādēļ VID vairāk nekā 1,5 gadu pēc audita sākuma ar jauniem nodrošinājuma līdzekļiem bija jācenšas panāk SIA X sadarbības pārtraukšanu ar lielākajiem SIA X sadarbības partneriem, turklāt par kuru reputāciju VID nebija šaubu.
Pēc gandrīz 2 gadu ilga audita sekoja sākotnējais audita lēmums, kas bija teju identisks tam “melnrakstam”, ko Jāņa priekšā vicināja naudas izspiedējs, draudot ar uzrēķinu, ja kukulis netiks samaksāts. Tādēļ bija grūti noticēt, ka pret SIA X netika īstenota atriebība par ziņošanu KNAB.
Tomēr pēc vairākiem mēnešiem sekoja VID ģenerāldirektores lēmums, ar kuru minētais audita lēmums atzīsts par prettiesisku un atcelts. Kopā šis bezgalīgi ilgais audits ilga 2,5 gadus.
Apgabaltiesa kritizēja VID veiktā audita gaitu, uzskatot, ka ar savām darbībām VID nodarīja SIA X nemantisko kaitējumu, kuru VID ir pienākums atlīdzināt. Taču bez tā, tiesa nāca klajā arī ar vairākiem būtiskiem secinājumiem:
1) Vai un kāda atbildība draud iestādei par prettiesisku informācijas izpaušanu trešajām personām?
2) Kādos gadījumos VID īstenotais audits ir jāuzskata par novilcinātu, un vai VID prakse sēdēt un gaidīt ārvalstu nodokļu administrācijas atbildi – ir OK?;
3) Kādos gadījumos VID vajadzētu rūpīgāk apsvērt jebkādu izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu?
4) Kādas VID darbības var tikt traktētas par komercsabiedrību “reputācijas graušanu”?
5) Kāds ir maksimums “morālā kaitējuma” apmērs uzņēmumiem? Vai tas ir adekvāts?
Par to visu paturpināsim rīt…
Jūsu Alisa
Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!
PAR AUTORI
Alisa Leškoviča
Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.