TIESA PĀRMET PAVIRŠĪBU GRĀMATVEDĪBAS DOKUMENTU PĀRBAUDĒ
Daudzu gadu garumā novēroju nemainīgu VID praksi – jebkādas mazākās pretrunas vai neprecizitātes paskaidrojumos par vairākus gadus atpakaļ notikušiem darījumiem vai neprecizitātes grāmatvedības dokumentos ir pietiekams pamats apšaubīt darījumus un izdarīt secinājumus par to neesamību, nemaz nevērtējot darījumu pamatojošus dokumentus detalizētāk. Rezultātā – uzņēmējs ir spiests gadiem tiesāties, lai pierādītu savu taisnību.
Tieši tā tas atgadījās ar šā raksta varoni.
VID, veicot pārbaudi, secināja, ka valdes loceklis mēdza izņemt no kases naudu. Minētais apstāklis bija pietiekams, lai izdarītu secinājumu par to, ka izmaksu pamatojums valdes loceklim ir darba attiecības, un secīgi par šīm izmaksām uzņēmumam bija pienākums aprēķināt un ieturēt algas nodokļus.
Uzņēmums skaidroja, ka tas nodarbojas ar automašīnu tirdzniecību. Valdes loceklis (kas ir arī uzņēmuma vienīgais īpašnieks) mēdza iegādāties automašīnas par saviem līdzekļiem, tādējādi kreditējot uzņēmumu. Naudas izņemšana no kases ir tikai savstarpēji norēķini, jo uzņēmumam ir pienākums norēķināties ar valdes locekli (kā kreditoru). Secīgi – šo norēķinu pamatojums nav saistāms ar darba attiecībām, un algas nodokļus uzņēmumam par šiem norēķiniem nav jāmaksā.
Lieta nonāca tiesā, kura secināja, ka VID nodokļu rēķins pēc būtības ir pamatots tikai ar trūkumiem grāmatvedības dokumentos un valdes locekļa paskaidrojumiem (kurus VID uzskatīja par maz ticamiem).
TIESA PĀRMET PAVIRŠĪBU
Tiesa pārmeta VID to, ka tas pēc būtības nevērtēja grāmatvedības dokumentus, no kuriem ir iespējams izsecināt, ka valdes loceklis (un vienīgais īpašnieks) ir iegādājies transportlīdzekļus uzņēmuma vajadzībām. Tāpat VID nav vērtējis nevienu pirkuma līgumu un tajos ietverto informāciju. Tikai pārmetumi par trūkumiem dokumentos un, VID ieskatā, apšaubāmiem paskaidrojumiem.
Tiesa norādīja, ka pat tad, ja darījuma pieraksta formālie aspekti grāmatvedības kontu sistēmā nav pietiekami pārskatāmi (vai būtu jānoformē citā kārtībā), tas automātiski nenoved pie secinājuma, ka ir pamats uzrēķināt algas nodokli. Algas nodokļa uzrēķins prasa konstatēt likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta otrajā daļā esošo apstākļu kopumu, kas saistīti ar darījuma būtību (tas ir, ka tieši darba attiecības ir izmaksu pamatā).
Tātad ne tikai jāvērtē atsevišķu grāmatvedības dokumentu uzskaites nepilnības, bet jāizdara secinājumi, ka maksājumi patiešām pēc būtības nav saistāmi ar savstarpējiem norēķiniem starp (šajā gadījumā) valdes locekli un uzņēmumu. Līdz ar to nav pieļaujams izdarīt jebkādus secinājumus, nepārbaudot grāmatvedībā esošos dokumentus. Turklāt PAT FORMĀLA ŠO DOKUMENTU PĀRBAUDE NAV PIETIEKAMA. Būtiski ir pārbaudīt darījuma esību.
Apstāklis, ka valdes loceklis (un īpašnieks) nav “kreditējis” uzņēmumu klasiskā nozīmē – t.i., izsniedzot naudas līdzekļus saskaņā ar kredītlīgumu, bet gan iegādājies transportlīdzekļus uzņēma saimnieciskai darbībai – nenozīmē, ka viņš nav uzskatāms par “kreditoru”, ar kuru uzņēmumam ir pienākums norēķināties.
Jēdzieni „kreditors” un „kredītsaistības” ir vienlīdz attiecināmi gan uz situācijām, ja izsniedz naudas līdzekļus, pamatojoties uz kredītlīgumu, gan uz situācijām, kad norēķini notiek par preci ar pēcapmaksu. Izskatāmajā gadījumā valdes loceklis (un īpašnieks) finansēja savu uzņēmumu nevis tādējādi, ka iemaksāja noteiktu summu kasē vai bankas kontā, bet tādējādi, ka iegādājās transportlīdzekļus, un ļāva uzņēmumam norēķināties par šo preci ilgstošā laika posmā pēc preces piegādes (pēcapmaksa).
TO KAS NAV RAKSTĪTS SPRIEDUMĀ, BET KAS IR NEMAZĀK BŪTISKS
No vienas puses šo stāstu šeit varētu arī pabeigt – izteikt VID sabiedrisko “Fui” un iet mājās. Tomēr šajā spriedumā ir vēl kas….
Tiesa mēģināja attaisnot (bet varbūt otrādi – tieši nosodīt) VID darbību, neveicot padziļinātu grāmatvedības dokumentu pārbaudi ar to, ka nodokļu uzrēķins ir veikts datu atbilstības pārbaudes rezultātā. Proti, datu atbilstības pārbaudi veic nodokļu administrācijas telpās, nepieprasot no nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības attaisnojuma dokumentus. Līdz ar to datu pārbaude ir salīdzinoši vienkārša nodokļu samaksas pareizības pārbaude, kurā no nodokļu maksātāja NETIEK PIEPRASĪTI SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS ATTAISNOJUMA DOKUMENTI.
Tiesa norāda, ka metodoloģiski tas atbilst datu atbilstības pārbaudes procedūras regulējumam, taču šādas pārbaudes darbības nav pietiekamas, lai varētu pamatot nodokļu uzrēķinu konkrētajos apstākļos.
Pēc būtības tiesa saka, ka VID bija jāuzsāk padziļinātu pārbaudi jeb auditu…
Kopš 2023.gada spēkā ir jauna nodokļu administrēšanas kārtība, saskaņā ar kuru tai ir 3 stadijas: 1) informācijas pieprasīšana; 2) nodokļu kontrole (jeb apvienota tematiskā pārbaude + datu atbilstība pārbaude) un 3) audits.
Un lūk man ir jautājums… vai mūsdienās tik populārā VID īstenotā “informācijas pieprasīšanas stadija”, kuras ietvaros VID pieprasa visu iespējamo, tai skaitā saimnieciskās darbības attaisnojuma dokumentus un ne tikai, tiešām ir tikai informācijas pieprasīšanas stadija vai tomēr slēptais audits? Domāju, ka slēptais audits…
Tieši par to mēs jau nākošnedēļ parunāsim ar VID tiesā.
Jūsu Alisa
Tieši tā tas atgadījās ar šā raksta varoni.
VID, veicot pārbaudi, secināja, ka valdes loceklis mēdza izņemt no kases naudu. Minētais apstāklis bija pietiekams, lai izdarītu secinājumu par to, ka izmaksu pamatojums valdes loceklim ir darba attiecības, un secīgi par šīm izmaksām uzņēmumam bija pienākums aprēķināt un ieturēt algas nodokļus.
Uzņēmums skaidroja, ka tas nodarbojas ar automašīnu tirdzniecību. Valdes loceklis (kas ir arī uzņēmuma vienīgais īpašnieks) mēdza iegādāties automašīnas par saviem līdzekļiem, tādējādi kreditējot uzņēmumu. Naudas izņemšana no kases ir tikai savstarpēji norēķini, jo uzņēmumam ir pienākums norēķināties ar valdes locekli (kā kreditoru). Secīgi – šo norēķinu pamatojums nav saistāms ar darba attiecībām, un algas nodokļus uzņēmumam par šiem norēķiniem nav jāmaksā.
Lieta nonāca tiesā, kura secināja, ka VID nodokļu rēķins pēc būtības ir pamatots tikai ar trūkumiem grāmatvedības dokumentos un valdes locekļa paskaidrojumiem (kurus VID uzskatīja par maz ticamiem).
TIESA PĀRMET PAVIRŠĪBU
Tiesa pārmeta VID to, ka tas pēc būtības nevērtēja grāmatvedības dokumentus, no kuriem ir iespējams izsecināt, ka valdes loceklis (un vienīgais īpašnieks) ir iegādājies transportlīdzekļus uzņēmuma vajadzībām. Tāpat VID nav vērtējis nevienu pirkuma līgumu un tajos ietverto informāciju. Tikai pārmetumi par trūkumiem dokumentos un, VID ieskatā, apšaubāmiem paskaidrojumiem.
Tiesa norādīja, ka pat tad, ja darījuma pieraksta formālie aspekti grāmatvedības kontu sistēmā nav pietiekami pārskatāmi (vai būtu jānoformē citā kārtībā), tas automātiski nenoved pie secinājuma, ka ir pamats uzrēķināt algas nodokli. Algas nodokļa uzrēķins prasa konstatēt likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta otrajā daļā esošo apstākļu kopumu, kas saistīti ar darījuma būtību (tas ir, ka tieši darba attiecības ir izmaksu pamatā).
Tātad ne tikai jāvērtē atsevišķu grāmatvedības dokumentu uzskaites nepilnības, bet jāizdara secinājumi, ka maksājumi patiešām pēc būtības nav saistāmi ar savstarpējiem norēķiniem starp (šajā gadījumā) valdes locekli un uzņēmumu. Līdz ar to nav pieļaujams izdarīt jebkādus secinājumus, nepārbaudot grāmatvedībā esošos dokumentus. Turklāt PAT FORMĀLA ŠO DOKUMENTU PĀRBAUDE NAV PIETIEKAMA. Būtiski ir pārbaudīt darījuma esību.
Apstāklis, ka valdes loceklis (un īpašnieks) nav “kreditējis” uzņēmumu klasiskā nozīmē – t.i., izsniedzot naudas līdzekļus saskaņā ar kredītlīgumu, bet gan iegādājies transportlīdzekļus uzņēma saimnieciskai darbībai – nenozīmē, ka viņš nav uzskatāms par “kreditoru”, ar kuru uzņēmumam ir pienākums norēķināties.
Jēdzieni „kreditors” un „kredītsaistības” ir vienlīdz attiecināmi gan uz situācijām, ja izsniedz naudas līdzekļus, pamatojoties uz kredītlīgumu, gan uz situācijām, kad norēķini notiek par preci ar pēcapmaksu. Izskatāmajā gadījumā valdes loceklis (un īpašnieks) finansēja savu uzņēmumu nevis tādējādi, ka iemaksāja noteiktu summu kasē vai bankas kontā, bet tādējādi, ka iegādājās transportlīdzekļus, un ļāva uzņēmumam norēķināties par šo preci ilgstošā laika posmā pēc preces piegādes (pēcapmaksa).
TO KAS NAV RAKSTĪTS SPRIEDUMĀ, BET KAS IR NEMAZĀK BŪTISKS
No vienas puses šo stāstu šeit varētu arī pabeigt – izteikt VID sabiedrisko “Fui” un iet mājās. Tomēr šajā spriedumā ir vēl kas….
Tiesa mēģināja attaisnot (bet varbūt otrādi – tieši nosodīt) VID darbību, neveicot padziļinātu grāmatvedības dokumentu pārbaudi ar to, ka nodokļu uzrēķins ir veikts datu atbilstības pārbaudes rezultātā. Proti, datu atbilstības pārbaudi veic nodokļu administrācijas telpās, nepieprasot no nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības attaisnojuma dokumentus. Līdz ar to datu pārbaude ir salīdzinoši vienkārša nodokļu samaksas pareizības pārbaude, kurā no nodokļu maksātāja NETIEK PIEPRASĪTI SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS ATTAISNOJUMA DOKUMENTI.
Tiesa norāda, ka metodoloģiski tas atbilst datu atbilstības pārbaudes procedūras regulējumam, taču šādas pārbaudes darbības nav pietiekamas, lai varētu pamatot nodokļu uzrēķinu konkrētajos apstākļos.
Pēc būtības tiesa saka, ka VID bija jāuzsāk padziļinātu pārbaudi jeb auditu…
Kopš 2023.gada spēkā ir jauna nodokļu administrēšanas kārtība, saskaņā ar kuru tai ir 3 stadijas: 1) informācijas pieprasīšana; 2) nodokļu kontrole (jeb apvienota tematiskā pārbaude + datu atbilstība pārbaude) un 3) audits.
Un lūk man ir jautājums… vai mūsdienās tik populārā VID īstenotā “informācijas pieprasīšanas stadija”, kuras ietvaros VID pieprasa visu iespējamo, tai skaitā saimnieciskās darbības attaisnojuma dokumentus un ne tikai, tiešām ir tikai informācijas pieprasīšanas stadija vai tomēr slēptais audits? Domāju, ka slēptais audits…
Tieši par to mēs jau nākošnedēļ parunāsim ar VID tiesā.
Jūsu Alisa
Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!
PAR AUTORI
Alisa Leškoviča
Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.