“AIZDOMĪGU DARĪJUMU” PAZĪMJU LIKUMĀ VAIRS NAV, BET VAI IR PAMATS “ATSLĀBT”?

Sākot no 2025.gada 1.janvāra spēkā stājas grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, saskaņā ar kuriem no likuma TIEK IZSLĒGTAS “aizdomīga darījuma” pazīmes, kuru gadījumā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likuma) subjektiem (tādiem kā ārpakalpojuma grāmatvežiem, advokātiem, notāriem, u.c.) ir jāziņo Kontroles dienestam.

Šobrīd likums satur vien necilu frāzi, ka, konstatējot aizdomīgu darījumu NILLTPFN LIKUMA IZPRATNĒ, subjektam ir nekavējoties jāziņo arī VID par tādu personas aizdomīgu darījumu, kas RADA AIZDOMAS, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši IEGŪTI NOZIEDZĪGA NODARĪJUMA valsts ieņēmumu jomā rezultātā. Par to, ko tas faktiski nozīmē, esmu jau rakstījusi iepriekš (meklē saiti komentāros).

Lai arī ir sagaidāms, ka nākotnē varētu būt mazāk sodu tāpēc vien, ka vairs nebūs jāziņo ziņošanas pēc, bet tikai tad, kad darījumi RADA AIZDOMAS par NOZIEDZĪGU NODARĪJUMU, tomēr nebūtu vēlams pārāk “atslābt”. Jau grozījumu izstrādes laikā tika solīts, ka VID sagatavos vadlīnijas, kurās būs iekļauts aizdomīga darījuma nodokļu jomā pazīmju uzskaitījums. Un jāteic – VID ir izdarījis savu “mājas darbu”. Tā mājaslapā jau ir pieejamas šādas vadlīnijas, kas ir balstītas uz FID izstrādātām tipoloģijām un ir ļoti plašas.

Vēl nesen tiesas spriedumos aprakstītie darījumi (kaut arī tie tika vērtēti vēl pēc “vecās kārtības”) rada ļoti labi priekšstatu, kādos gadījumos klientu veiktajiem darījumiem tomēr būtu jāpievērš lielāka uzmanība, jo tie noteikti tiks vērtēti kā tādi, kas RADA AIZDOMAS.

Ārpakalpojuma grāmatvedības klients – Latvijā reģistrēts uzņēmums – saņēma USD 1,3 miljonus lielu maksājumu no ārvalsts uzņēmuma.

1) Maksājuma uzdevumā kā pamatojums norādīts rēķins, tā numurs un datums.

2) Starp pusēm ir noslēgts arī līgums, kas pamato, ka maksājums saņemts par preču piegādi.

3) Ir noslēgta arī papildu vienošanās pie minētā līguma, kas paredz, ka tā kā pircējs (ārvalsts uzņēmums) nav saņēmis preces, tad tiek pagarināts preču piegādes termiņš uz 1 gadu.

Saskaņā ar NILLTPFN likumu aizdomīgs darījums ir skaidrots kā darījums vai darbība, kas rada AIZDOMAS, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti NOZIEDZĪGA NODARĪJUMA rezultātā vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu).

Te ir vērts paskaidrot, ka ar NOZIEDZĪGU NODARĪJUMU ir jāsaprot ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīts kaitīgs nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš paredzēts KRIMINĀLLIKUMĀ un par kura izdarīšanu draud kriminālsods. Proti, likums NEPRASA ZIŅOT par visiem iespējamiem likumpārkāpumiem nodokļu jomā! Piemēram, kriminālatbildība par izvairīšanos no nodokļiem iestājas tikai tad, ja tā ir veikta LIELOS APMĒROS (jeb nesamaksāto nodokļu summa pārsniedz 50 minimālās algas – jeb 37 000 euro 2025. gadā).

Atgriežoties pie minētā piemēra, ārpakalpojuma grāmatvedim bija jāpievērš uzmanība sekojošiem “sarkanajiem karogiem” sava klienta veiktajā darījumā:

4) Lielu summu saņemšana palielina risku, ka darījums ir veikts ar nolūku izvairīties no nodokļiem lielos apmēros (t.i., par summu vismaz 37 000 euro apmērā). Tādēļ klienta iesniegtajiem dokumentiem un informācijai par šo darījumu būtu jāpievērš lielāka uzmanība.

5) Izskatāmajā gadījumā, izvērtējot dokumentus, VID secināja, ka līgumos nav norādīti klienta un tā darījuma partnera pārstāvji, nedz ir to parakstu atšifrējumi.

6) Šaubas radīja arī ievērojama apmēra (1,3 milj.euro ) avansa summas samaksa bez preces saņemšanas ilgākā laikā. Minētās šaubas vēl vairāk palielina fakts, ka puses vienojās par preču piegādes termiņa pagarināšanu uz gadu, kas pats par sevīm ir ļoti netipiski. Kurš normāls uzņēmums šķirsies no 1,3 miljoniem euro uz periodu ilgāku par gadu, pretī nesaņemot preci?

7) Darījuma partneris ir trešajās valstīs reģistrēts uzņēmums, tāpat kā tā īpašnieki – uzņēmumi, kas reģistrēti Belizā un Virdžīniju salās. Tomēr no publiski pieejamās informācijas ir redzams, ka pašam darījuma partnerim un tā īpašniekiem apgrozāmo un naudas līdzekļu vērtība attiecīgajos periodos ir nulle.

Pēc VID vērtējuma minētais darījums “kliedz” par to, ka dokumenti ir noformēti formāli, un tādēļ ārpakalpojuma grāmatvedim vajadzēja rasties aizdomas. Apskatot nu jau 2024.gadā publicētās vadlīnijas redzam, ka viena no aizdomīgo darījumu pazīmēm ir – ja dokumentos ir trūkumi vai tie ir noformēti formāli.

Ārpakalpojuma grāmatveža klients bankas norēķinu kontā saņēma naudas līdzekļus 100 000 euro apmērā par preču piegādi pircējiem no trešajām valstīm. Tomēr, ārpakalpojuma grāmatvedis nevarēja uzrādīt VID:

1) Līgumu par preču piegādi (vai arī iesniegtais līgums nav parakstīts);

2) CMR;

3) bet rēķinā nebija preču saņēmēja paraksta par preču saņemšanas, ne preču piegādes adreses un informācijas par transportēšanu.

No tā VID secināja, ka ārpakalpojuma grāmatveža klienta iesniegtie darījumu apliecinošie dokumenti nesatur informāciju par darījumu noslēgšanas faktiskajiem apstākļiem. Tajos norādītā informācija nav salīdzināma un pārbaudāma, un darījumiem nav konstatējama acīmredzama likumīga nolūka.

Pārrakstot šos VID (un arī tiesas) secinājumus no tiesas sprieduma, pilnīgi mati ceļas gaisā. Lai arī neizslēdzu, ka VID un tiesas secinājumi ir pareizi, tomēr pamatojums attiecībā uz attaisnojuma dokumentiem rada iekšēju protestu.

Pirmkārt, līgums nav obligāts. Darījumu var apliecināt arī rēķins. Tādēļ līguma neesamība pati par sevi neliecina par aizdomīga darījuma pazīmēm. Tiesu praksē gan ik pa laikam tiek izteikts apgalvojums, ka, ja summas ir lielas, tad būtu tikai normāli, ja starp pusēm būtu noslēgts līgums, taču tas ir pārāk tālejošs apgalvojums, kas var neatbilst realitātei. Ja tomēr VID tiek uzrādīts līgums, tad, protams, vēlams, lai tas ir vismaz parakstīts. Trūkumi līgumā var liecināt par dokumentu formālu noformēšanu, kas attiecīgi var radīt aizdomas par darījumu.

Otrkārt, PVN rēķinā paraksts nav obligāts (tāds var nebūt). Tāpat PVN rēķinā nav jānorāda arī preču saņemšanas un preču piegādes adreses un informāciju par transportēšanu. Izņēmums, ja piegādes dokuments (pavadzīme) satur PVN rēķina rekvizītus un secīgi arī tiek izmantots kā PVN rēķins. Taču no faktiskajiem apstākļiem izriet, ka pie piegāde notika uz citām valstīm, secīgi piegādes dokuments ir CMR. Apstāklis, ka VID netiek uzrādīts CMR, nav pietiekams, lai izvirzītu rēķinam prasības par rekvizītiem, kuriem tur nav jābūt.

Jebkurā gadījumā pievērsiet lielāku uzmanību Jūsu klientu piestādītiem attaisnojuma dokumentiem un trūkumiem tajos. Atkārtošos, tas, ka likums vairs nesatur “aizdomīgu darījumu” pazīmes, nenozīmē, ka var “atslābt” un par šādiem aizdomīgiem darījumiem neziņot. Kā redzat, ne tikai trūkumi dokumentos, bet arī to neesamība (kas var apliecināt faktisku preču piegādi) var būt uzskatīta par tādu, kas RADA AIZDOMAS, un secīgi var radīt ziņošanas pienākumu.

Jūsu Alisa