SAISTĪTĀ UZŅĒMUMA PĀRVALDĪBA. KĀ PAREIZI NOTEIKT AR PVN APLIEKAMO VĒRTĪBU?
“Fjūh!!” nopūšos ar atvieglojumu, pārdomājot tikko izlasīto spriedumu. “Ja Eiropas Savienības tiesa lemtu citādi, baidos Eiropas Savienībā strauji pieaugu sirdslēkmju vai “pēkšņās nāves sindromu” skaits starp uzņēmuma vadītājiem”…
Ja arī Jums sirds ir vāja, tad pirms turpinām, labāk iedzeriet kādu nomierinošo līdzekli… Šis stāsts būs par ar PVN apliekamās bāzes noteikšanu darījumos starp saistītām personām.
REIZ DZĪVOJA
Šā stāsta galvenie varoņi ir holdinga sabiedrība (sauksim to par “MĀTI”) un tās meitas uzņēmumi (sauksim tos par “MEITĀM”).
“MĀTES” saimnieciskā darbība bija tikai un vienīgi pārvaldīt savas “MEITAS”, sniedzot tām sekojošus pakalpojumus:
a) uzņēmuma vadības pakalpojumi,
b) finanšu pakalpojumi,
c) nekustamā īpašuma pārvaldīšanas pakalpojumi,
d) ieguldījumu pakalpojumi,
e) personāla administrācijas pakalpojumi.
Kopējie holdinga izdevumi attiecīgajā periodā bija 28 miljoni euro, taču “MEITAI” izrakstīto rēķinu summa par sniegtajiem pakalpojumiem bija tikai 2,3 miljoni euro.
Nodokļu administrācija uzskatīja, ka visi iepriekš uzskaitītie 5 pakalpojumi ir “MĀTES” veiktā “MEITAS” pārvaldība, kas ir VIENOTS un SASKAŅOTS PAKALPOJUMS, kura vērtībai ir jāatbilst “ATVĒRTAI TIRGUS VĒRTĪBAI”. Tā kā salīdzināmi pakalpojumi tirgū nepastāvēja, tad Nodokļu administrācija uzskatīja, ka “MĀTES” sniegto pakalpojumu vērtībai bija jāatbilst visām “MĀTES” izmaksām attiecīgajā periodā (tas ir, tai bija jābūt 28 miljoni euro nevis 2,3 miljoni).
“MĀTE” gan spurojās, ka minētie pakalpojumi nav vienots pakalpojums, bet gan ATSEVIŠĶI PAKALPOJUMI, turklāt ne visas izmaksas bija attiecināmas uz pakalpojumu sniegšanu “MEITAI”. Proti, 2,8 miljonu lielās izmaksas sevī ietvēra arī pašas “MĀTES” akcionāru izmaksas, piemēram, gada pārskatu sagatavošanas, revīzijas, akcionāru kopsapulces izmaksas, kā arī līdzekļu piesaistīšanas izmaksas, kurām nav nekādas saistības ar “MEITAI” sniegtajiem pakalpojumiem. Plus, daļa no pakalpojumiem (t.i., finanšu, ieguldījumu pakalpojumi) ir ar PVN neapliekami pakalpojumi.
Jā! Jūs pareizi sapratāt! Nodokļu administrācija vēlējās iekļaut ar PVN apliekamajā bāzē visus (!), arī ar PVN neapliekamus pakalpojumus… pārdēvējot tos par vienu – “pārvaldības pakalpojumu”…
ATKĀPE
Iespējams, šeit būtu vērts izdarīt nelielu atkāpi un izskaidrot nodokļu administrācijas loģiku un vēlmi koriģēt pakalpojumu vērtību, par kādu vienojušās darījuma puses.
Vispārīgajā gadījumā preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai ar PVN apliekamā bāze ir visa summa, kas veido atlīdzību, kuru piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs par šiem darījumiem ir saņēmis vai saņems no pircēja, pakalpojumu saņēmēja vai trešās personas, tostarp subsīdijas, kas tieši saistītas ar šo darījumu cenām. Citiem vārdiem sakot – runa ir par atlīdzību, PAR KURU PUSES IR VIENOJUŠĀS un kuru nodokļa maksātājs FAKTISKI IR SAŅĒMIS, nevis par vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar tādiem objektīviem kritērijiem kā tirgus vērtība vai nodokļu iestādes noteiktā atsauces vērtība.
Tomēr (lai novērstu krāpšanu un izvairīšanos no PVN samaksas) pastāv izņēmums no šīs vispārīgās kārtības, ja:
1) darījums (preču piegāde vai pakalpojums) notiek starp SAISTĪTĀM PERSONĀM;
2) atlīdzība ir mazāka par ATVĒRTĀ TIRGUS VĒRTĪBU un,
3) piegādes vai pakalpojumu SAŅĒMĒJAM NAV TIESĪBU PILNĪBĀ ATSKAITĪT PVN.
Ļaujiet man nodemonstrēt, kā izpaužas krāpšana, ar vienkāršu piemēru.
Holdings no trešās personas iegādājas pakalpojumu par 121 euro (ieskaitot PVN 21 euro) un pārdod to tālāk par atlīdzību meitasuzņēmumam. Meitasuzņēmumam NAV TIESĪBU ATSKAITĪT PRIEKŠNODOKLI, jo tas veic ar nodokli neapliekamus darījumus. Ja pārdošanas cena ir 121 euro (ieskaitot PVN 21 euro), holdinga priekšnodokļa atskaitījums un nodokļu saistības savstarpēji izlīdzinās, un tātad meitasuzņēmumam tiek piemērots PVN 21 euro apmērā. Tas nevar to neitralizēt, jo tam nav tiesību atskaitīt priekšnodokli. Tādējādi grupai jāmaksā neatskaitāms PVN 21 euro apmērā.
Ja holdings pārdotu šo pakalpojumu meitasuzņēmumam par mazāku cenu, teiksim, 60 euro (ieskaitot PVN 10,41 euro), holdingam vienalga būtu priekšnodokļa atskaitījums 21 euro apmērā, bet nodokļu saistības tikai 10,41 euro apmērā, un tātad meitasuzņēmumam būtu jāmaksā PVN tikai 10,41 euro apmērā. Tādējādi saistīto uzņēmumu grupa uz pusi būtu samazinājusi izmaksas, kas saistītas ar meitasuzņēmuma izslēgšanu no PVN atskaitīšanas tiesībām.
Kā redzams no piemēra, cieši saistītiem uzņēmumiem ir interese un iespēja šādās situācijās vienoties nevis par iepirkuma cenu atbilstoši tirgus vērtībai, bet gan par zemāku cenu. Šāda vienošanās nebūtu iespējama starp nesaistītiem uzņēmumiem. Proti, pakalpojuma sniedzēja un saņēmēja īpašais tuvums rada krāpšanas vai nodokļa nesamaksāšanas risku, kuru PVN Direktīvā ir paredzēts novērst, tostarp koriģējot sniegto pakalpojumu vērtību atbilstoši ATVĒRTAI TIRGUS VĒRTĪBAI.
VIENS VAI DAŽĀDI PAKALPOJUMI?
Taču atgriezīsimies pie mūsu stāsta varoņiem un būtisku jautājumu – vai tiešām “MĀTES” sniegtie daudzie ar “MEITAS” pārvaldību saistītie pakalpojumi ir jāuzskata par VIENU (ar PVN apliekamu) pakalpojumu? Izskatāmajā gadījumā ŠĀDA PIEEJA ĻAUTU AR PVN APLIEKAMAJĀ BĀZĒ IEKĻAUT ARĪ TĀDAS AR PVN NEAPLIEKAMAS IZMAKSAS KĀ IEGULDĪJUMI, FINANŠU PAKALPOJUMI, ALGU IZMAKSAS UC.
Tomēr Eiropas Savienības tiesa nepiekrita šādai nodokļu administrācijas nostājai, uzskatot, ka minētie pakalpojumi (t.i., vadības, finanšu, ieguldījumu, personāla administrācijas pakalpojumi) nevar būt VIENOTS pakalpojums, jo katram no pakalpojumiem ir savs oriģināls raksturs, un neviens no šiem pakalpojumiem nav pakārtots citam pakalpojumam mērķa ziņā.
Tā kā iepriekš minētie pieci holdinga pakalpojumi jāvērtē ATSEVIŠĶI, un secīgi var būt iespējams noteikt to salīdzināmas cenas, Eiropas Savienības tiesa neatbildēja uz jautājumu, vai saistīto pušu darījumos atvērtas tirgus vērtības noteikšanai VAR izmantot holdinga izmaksas. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka ģenerāladvokāts uzskatīja, ka VAR, bet tikai tad, ja nav iespējams konstatēt holdinga pakalpojumiem salīdzināmas cenas brīvajā tirgū.
Mjāa.. ja tiesa lemtu citādi, tad šobrīd sāktos “jautrība”.. 
Jūsu Alisa
Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!
PAR AUTORI
Alisa Leškoviča
Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.
M.: +371 29 340 444
[email protected]