PVN VAIRS NERĒĶINA. TAGAD MODĒ UIN.

Jau daudzus gadus Latvijā ir spēkā apgrieztā jeb reversā PVN piemērošanas kārtība atsevišķu:

1) preču piegādēm (piemēram, metāllūžņu, elektropreču piegādēm) un

2) pakalpojumiem (piemēram, būvniecības pakalpojumiem).

Šādas kārtības mērķis ir mazināt PVN krāpšanas gadījumus. Proti, atbilstoši vispārējai PVN maksāšanas kārtībai iekšzemes darījumos starp reģistrētiem PVN maksātājiem PVN par veiktajiem darījumiem valsts budžetā maksā PREČU PIEGĀDĀTĀJS vai PAKALPOJUMU SNIEDZĒJS. Savukārt saskaņā ar reverso PVN maksāšanas kārtību – atbildīgs par PVN nomaksu valsts budžetā ir attiecīgo preču vai pakalpojumu SAŅĒMĒJS.

Citiem vārdiem sakot, preču piegādātājs izraksta rēķinu bez PVN, kurā preču (piemēram, metāllūžņu) vērtību norāda bez PVN. Preču saņēmējs samaksā preču piegādātājam PVN rēķinā norādīto vērtību, bet PVN aprēķina un samaksā valsts budžetā. Tādējādi piegādātājs netiek pie PVN un tam vairs nav intereses “pazust” ar par preču piegādi saņemto PVN.

Pēc reversā PVN ieviešanas attiecīgajām precēm un pakalpojumiem PVN krāpšanu skaits būtiski samazinājās. Lai arī pirmšķietami likās, ka līdz ar reversā PVN ieviešanu VID zudīs (vai vismaz mazināsies) interese par attiecīgajās nozarēs strādājošiem, tomēr prieki izrādījās neilgi. Līdzīgi kā iepriekš VID bieži mēdz neatzīt darījumus kā faktiski neesošus, jo darījuma partneris, piemēram, neatsaucas uz VID aicinājumiem, ir izslēgts no PVN maksātāju reģistra vai nav nodeklarējis darījumu. Tikai tagad PVN vietā VID papildus budžetā rēķina UIN (par it kā ar saimniecisko darbību nesaistīto izmaksu veikšanu “fiktīvajam” darījumu partnerim).

Tam ir savi iemesli…

Lai VID varētu veikt papildus nodokļu uzrēķinu preču (vai pakalpojumu) saņēmējam, VID jāpierāda, ka preču saņēmējs zināja vai tam vajadzēja zināt par iesaisti nodokļu izkrāpšanas shēmā (ar mērķi gūt fiskālu labumu nesamaksātā nodokļa veidā). Vienlaikus tēze par to, ka saņēmējs zināja vai nezināja, ka ir iesaistīts fiskāla rakstura priekšrocību gūšanā, ir saistāma tieši ar konkrētā nodokļa nomaksas regulējumu.

PVN kontekstā VID savas šaubas parasti pamato tādējādi, ka tas norāda uz pierādījumu kopumu, kas norāda uz PVN izkrāpšanas shēmas esību. Savukārt šie apstākļi jau ir par pamatu tam, lai izvērtētu tieši konkrētās personas iesaistīšanos šajā nodokļu izkrāpšanas shēmā, ņemot vērā to, cik daudz tai vajadzēja zināt par fiskālo priekšrocības gūšanas faktu shēmas ietvaros.

PVN izkrāpšana var notikt garākas darījumu ķēdes ietvaros, kura kopumā nodrošina fiskāla rakstura priekšrocības attiecībā par šī nodokļa samaksu. Jāteic gan, ka tas vien, ka VID apšauba, ka preces saņemtas no konkrētā darījumu partnera, VĒL NEPIERĀDA, KA SAŅĒMĒJS ZINĀJA vai tam bija jāzina par iesaistīšanos nepamatotā nodokļu samazināšanas plānā.

Ja iesaisti PVN krāšanas shēmā ar mērķi gūt fiskālo labumu atskaitītā priekšnodokļa veidā var vieglāk pamatot darījumos ar parasto PVN aprēķināšanas kārtību (t.i., kad PVN budžetā maksā preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs), tad darījumos ar reverso PVN šādu fiskālo labumu saskatīt un pierādīt ir grūtāk.

Tas ir tādēļ, ka, koriģējot ierakstus par reversa kārtībā nomaksāto PVN, tas nenoved pie papildu PVN aprēķināšanas. Proti, reversā PVN darījumi pēc būtības neietekmē PVN samaksu valsts budžetā. Tātad “fiktīvie” darījumi preču saņēmējam nerada nekādas fiskāla rakstura priekšrocības saistībā ar PVN nomaksu budžetā. Uz to nesen norādīja arī tiesa.

Vispārīgi strīdos par UIN samaksu ir pieļaujams izmantot atsauces uz nodokļu praksi PVN krāpšanas lietās, jo abos gadījumos parasti strīds ir par to, vai ir pamatots VID apgalvojums (šaubas) par to, ka darījumi faktiski nav notikuši. Neraugoties uz iepriekš minēto, ir jāņem vērā arī tas, ka pastāv atšķirības, ņemot vērā konkrētā nodokļa aprēķināšanas un nomaksas kārtību.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa kontekstā jāņem vērā šī nodokļa samaksas specifika. Situācijā, ja prece (piemēram, metāllūžņi) ir faktiski saņemti un par tiem ir samaksāts atbilstoši tirgus cenai, tad neizpildās priekšnoteikumi, lai gūtu fiskāla rakstura priekšrocības.

Pat tad, ja saņēmējs būtu noslēdzis darījumus ar citām personām, UIN samaksas aspektā tas nemainītu nodokļa apmēru.

Turklāt, ja personas nav savstarpēji saistītas, tad nav pamata pieņemt, ka prece ir saņemta par velti, proti, saņēmējam faktiski nebija izdevumu par šīs preces iegādi (samaksātā nauda slēptā veidā atmaksāta saņēmēja amatpersonām).

Cenu korekcijas (viens no UIN samaksas samazināšanas veidiem) parasti tiek izmantotas darījumos ar saistītiem uzņēmumiem. Tomēr VID ir jānorāda uz indikācijām, kas vismaz attālināti liecinātu par saistību starp uzņēmumiem, to amatpersonām vai īpašniekiem un cenu korekciju.

Tas ir ļoti apsveicami un pareizi, ka jebkura situācija tiek izvērtēta no fiskālā labuma prizmas, tas ļauj labāk novērtēt patiesos darījumu apstākļus. Pretējā gadījumā atbildība par darījumu partneru rīcību ļoti bieži tiek pārlikta uz preču vai pakalpojumu saņēmēju.

Piemēram, izskatāmajā lietā VID pārmeta uzņēmumam to, ka tas jau sen sadarbojas ar personu X, kura maina uzņēmumus ar brīdi, kad tie tiek izslēgti no PVN maksātāju reģistra. VID ieskatā šādos apstākļos preču saņēmēja interesei par uzņēmumu biežo maiņu būtu jābūt pašsaprotamai.

Jāteic, ka šobrīd ir jūtama VID rosība ikreiz, kad kāds uzņēmuma sadarbības partneris tiek izslēgts no PVN maksātāju reģistra. Lai arī Jums kā preču vai pakalpojumu saņēmējiem nav jāveic izmeklēšanas darbības par sadarbības partneri, tomēr zināma uzmanība un rūpība ir jāpiekopj. Pretējā gadījumā “maksāt” nāksies Jums.

Jūsu Alisa