PRIVĀTMĀJA KĀ “BIROJS”? VISBIEŽĀK PIEĻAUTĀS KĻŪDAS..

Brīžiem šķiet, ka šajā pasaulē nekas nemainās. Joprojām ir un būs daudz uzņēmēju, kuriem šķiet, ka uzbūvēt privātmāju būs lētāk, ja to nosaukt par “biroju”. Viņiem šķiet, ka pietiks noslēgt sev piederošās zemes nomas līgumu ar uzņēmumu, bet uzbūvēto privātmāju nosaukt par “biroja ēku”, lai visas ar būvniecību saistītās izmaksas norakstītu ar saimniecisko darbību saistītajās izmaksās, bet par būvniecības materiāliem samaksāto PVN atskaitītu priekšnodoklī. Drosmīgākie mēdz paprasīt no valsts atmaksāt samaksāto PVN!

Brīdī, kad VID atsaka viņiem tiesības atskaitīt samaksāto PVN priekšnodoklī, un vēl palūdz palabot UIN deklarācijas, rodas neizpratne par to “Vai VID tā vispār var rīkoties!?”.

Zemāk apskatīsim visbiežāk pieļautās kļūdas no uzņēmēju puses (uz kurām ļoti bieži norāda ne vien VID, bet arī tiesas, tai skaitā arī šajā rakstā minētajā gadījumā).

Kopumā šis uzskats ir patiess, bet tikai daļēji. Tā ir tiesa, ka tiesību normas nenosaka, kādam ir jābūt jūsu birojam un kur to ierīkot. Likums neliedz arī uzbūvēt biroja ēku. Proti, Jūs var organizēt savu saimniecisko darbību un iekārtot tās veikšanai nepieciešamo biroju tā, kā to uzskatāt par nepieciešamu.

Tomēr, ja par iegādātiem būvmateriāliem biroja būvniecībai samaksāto PVN vēlaties atskaitīt priekšnodoklī, tad Jums jāspēj pierādīt PVN likumā noteikto priekšnoteikumu esība – tas ir, Jums jāspēj ticami pierādīt nodomu izmantot iegādātās preces un pakalpojumus ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai.

Turklāt, jāatceras, ka Jūsu apgalvojums, ka preces iegādātas biroja ēkas būvniecībai, tiks vērtēts kopsakarā ar visiem pieejamiem dokumentiem un faktiskajiem apstākļiem. VID pat negrasās Jums ticēt uz vārda!

Bieži vien būvatļauja tiek izsniegta nevis uzņēmumam, bet gan tā akcionāram. Tam var būt gan faktiskie, gan tiesiskie iemesli. Piemēram, ja zemesgabals, uz kura tiek būvēta ēka, pieder uzņēmuma akcionāram, tad likums noteic, ka tikai akcionārs kā zemes īpašnieks var ierosināt būvniecību.

Lai būvatļauja tiktu izsniegta uzņēmumam (kā zemes lietotājam), ir jābūt ar līgumu noteiktām tiesībām būvēt. Turklāt, šīm tiesībām ir jābūt korekti nostiprinātām.

Nesen ar kādu klientu izcēlās interesanta diskusija par mākslīgo intelektu. Klients apgalvoja, ka šobrīd arī ChatGPT trīs sekunžu laikā sagatavos līgumu. Tādēļ jurists viņam nav vajadzīgs. Atceros, kā toreiz paudu skepsi, kā piemēru minot uzņēmuma līgumu ar pašnodarbināto personu. “Deram, ka ChatGPT sagatavotajā uzņēmuma līgumā es varēšu atrast vairākus punktus, kas ļaus VIDam mierīgi pārkvalificēt šo pašnodarbināto par darbinieku un uzrēķināt Tev papildus nodokļus?” toreiz izaicināju klientu.

Šķiet, man vajadzēja minēt arī līgumus, kādi tiek slēgti starp uzņēmumiem un zemes īpašniekiem (parasti akcionāriem). Līguma saturam ir nozīme! Taču kuram tas rūp – galvenais, lai ir “papīrītis”, ko VIDam parādīt… vismaz tā domā ļoti daudzi “biroju” būvētāji?

Ja VID tiek skaidrots, ka PVN tika samaksāts par biroja ēkas būvniecību, bet būvatļauja izsniegta un projekts izstrādāts dzīvojamās vienstāvu (vai divstāvu) mājas būvniecībai, VIDam noteikti radīsies šaubas par to, vai šo dzīvojamo māju tik tiešām plānots izmantot kā biroju savu ar PVN apliekamo darījumu veikšanai.

Nē, nu dažādas situācijas var būt. Arī tādas, kad sākotnēji māja būvējās kā privātmāja, bet vēlāk tika nodota uzņēmuma vajadzībām (piemēram, lietot kā biroju). Tomēr Jums ir jāspēj to pierādīt.

Ne reti sastopos ar situācijām, kad personas nespēj izskaidrot, kādām tieši ar saimniecisko darbību saistītām darbībām dzīvojamā māja tiks izmantota (“Nū… varbūt bērnu dārzu ierīkošu” – skan nepārliecinoša atbilde. “Nū… kad ierīkosiet bērnudārzu, tad arī parunāsim” – skan pārliecinoša VID atbilde).

Pat ja līgums un “papīri” būs perfekti kārtībā, tomēr tas nepalīdzēs, ja realitātē dzīvojamā māja pat attāli neatgādina biroju, bet biroja būvniecība nebūs ekonomiski pamatota.

Piemēram, nesen tiesa izskatīja kādu gadījumu, kad uzņēmumam tika atteiktas tiesības uz samaksātā PVN atskaitīšanu par it kā birojam iegādāto logu iegādi. VID un tiesa apšaubīja, ka dzīvojamo māju jebkad bija paredzēts lietot kā biroju, jo uzņēmumā ir tikai viens darbinieks, un uzņēmumam jau ir birojs. “Ir apšaubāms, ka uzņēmumam, kurā strādā tikai viens darbinieks, ir vajadzīgi divi biroji” – secināja tiesa.

Ja Jums ir šaubas par to, vai uzņēmums var/ nevar atskaitīt priekšnodokli par biroja būvniecībai vai ierīkošanai saistītām izmaksām, vai ir jautājumi par līgumu noformēšanu apbūves tiesību piešķiršanai, konsultējaties ar savu advokātu.

Jūsu Alisa