PRAKSES MAIŅA UZŅĒMUMU PĀREJAS LIETĀS
Jau vairākus gadus VID aktīvi piedzen uzņēmumu nodokļa parādus no šo uzņēmumu pārņēmējiem. Proti, ja ir iespējams konstatēt, ka uzņēmums (nodokļu parādnieks) tika pārņemts, t.i., viss, kas ir vajadzīgs saimnieciskās darbības turpināšanai bez būtiskām izmaiņām (piemēram, darbinieki, aktīvi, klienti, piegādātāji, preču zīme utt.), pārgāja kādam citam uzņēmumam, tad VID piedzen nodokļu parādus no šī cita uzņēmuma.
Līdz šim zināmā prakse uzņēmuma pārejas konstatēšanā tika balstīta tiesu praksē, kas galvenokārt izrietēja no PVN Direktīvas (un secīgi PVN likuma). Proti, izšķiroša nozīme tika piešķirta tam, vai ieguvējam ir pārgājis tāds uzņēmuma elementu kopums, kas ir nepieciešams un vienlaikus pietiekams neatkarīgas un patstāvīgas saimnieciskās darbības turpināšanai līdzšinējā veidā un profilā BEZ BŪTISKĀM IZMAIŅĀM.
Lai secinātu, ka pārņēmējs turpina parādnieka saimniecisko darbību bez būtiskām izmaiņām, bija jākonstatē, ka, piemēram, ir pārgājis BŪTISKĀKĀ DAĻA aktīvu, klientu, darbinieku, tika saglabāta tā know-how un indentitāte utt.
Bet nu ir noticis kāds pavērsiens, kas maina līdzšinējo praksi un skatījumu uz to, kādos gadījumos ir iespējams saskatīt uzņēmuma pāreju….
KOMERCLIKUMA 20. PANTS
Likums noteic, ka „Ja uzņēmums vai tā patstāvīga daļa pāriet citas personas īpašumā vai lietošanā, UZŅĒMUMA IEGUVĒJS ATBILD par visām uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas saistībām. Tomēr PAR TĀM SAISTĪBĀM, KURAS RADUŠĀS PIRMS uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas pārejas citas personas īpašumā vai lietošanā un kuru izpildes termiņš vai nosacījums iestājies piecu gadu laikā pēc uzņēmuma pārejas, uzņēmuma nodevējs un uzņēmuma ieguvējs ATBILD SOLIDĀRI.”
Minētā uzņēmuma pārejas regulējuma MĒRĶIS ir novērst tās situācijas, kurās kapitālsabiedrība tiek “iztīrīta” no aktīviem, neatstājot tās kreditoriem cerības saņemt tiem pienākošos izpildījumu. Tas nozīmē, ka līdz ar uzņēmumā ietilpstošajiem aktīviem, t. i., materiālām un nemateriālām vērtībām, uzņēmuma ieguvējam pāriet arī atbildība par uzņēmumā ietilpstošajām saistībām, lai tādā veidā gan kreditorus, gan darbaspēku (darbiniekus) pasargātu no uzņēmuma pārejas izraisītām negatīvajām sekām.
UZŅĒMUMU PĀREJAS ELEMENTI NEDRĪKST BŪT VĒRTĒTI IZOLĒTI
Nesen Augstākās tiesas Senāts no jauna aplūkoja uzņēmuma pārejas regulējumu un tā mērķi, secinot, ka, lai noteiktu, vai ir notikusi uzņēmuma pāreja (t.i., ir iestājies uzņēmuma identitātes saglabāšanas nosacījums), ir jāvērtē VISI konkrētā gadījuma apstākļi un tos NEDRĪKST VĒRTĒT IZOLĒTI jeb nošķirti vienu no otra.
Proti, kā līdz šim, ir jāvērtē tādi apstākļi kā: komercdarbības veids, 2) ir vai nav pārgājuši materiālie aktīvi, 3) nemateriālo aktīvu vērtība pārejas brīdī, 4) ir vai nav pārņemta lielākā daļa darbinieku, 5) ir vai nav pārgājuši klienti, 6) pirms un pēc pārejas veikto darbību līdzības pakāpe, 7) periods, ja tāds ir, kura laikā šīs darbības tikušas pārtrauktas utt. Tomēr nozīme, kāda piešķirama katram no šiem kritērijiem, ATŠĶIRAS ATKARĪBĀ NO VEIKTĀS DARBĪBAS vai pat no RAŽOŠANAS VAI PĀRVALDĪBAS METODĒM, kuras tiek izmantotas attiecīgajā ekonomiskajā vienībā, uzņēmumā vai uzņēmuma daļā.
Piemēram, nozarē, kurā darbība galvenokārt balstās uz DARBASPĒKU, (t.i., kad darbībai nav nepieciešami speciāli materiālie aktīvi) ekonomiskās vienības identitāte var tikt saglabāta tikai tad, ja ieguvējs pārņem skaita un prasmju ziņā BŪTISKĀKO šīs ekonomiskās vienības PERSONĀLA DAĻU, kuru viņa priekštecis ir nodarbinājis konkrētās darbības veikšanai. Tātad, būtiska nozīme tiks piešķirta tieši šim (darbaspēka) kritērijam, pat, ja pārējā daļā nekas daudz nebūs paņemts un sakritības būs minimālas!
Savukārt tad, ja darbība galvenokārt balstās uz APRĪKOJUMU, ar to vien, ka ieguvējs nav pārņēmis skaita un prasmju ziņā būtiskāko personāla daļu, kuru viņa priekštecis ir nodarbinājis tās pašas darbības veikšanai, nepietiks, lai izslēgtu to, ka ir notikusi identitāti saglabājošas ekonomiskās vienības pāreja. Tātad, būtiska nozīme tiks piešķirta tieši aktīvu (aprīkojuma) pārņemšanai, pat, ja pārējā daļā nekas daudz nebūs paņemts un sakritības būs minimālas!
Turklāt nozīme tiks piešķirta nevis tādas specifiskās organizācijas saglabāšanai, kādu nodevējs noteicis attiecībā uz dažādajiem ražošanas elementiem, kuri tiek nodoti, bet gan STARP ŠIEM ELEMENTIEM PASTĀVOŠĀS SAVSTARPĒJĀS ATKARĪBAS UN PAPILDINĀMĪBAS funkcionālās saiknes saglabāšanai. Šādas funkcionālās saiknes starp pārņemtajiem dažādajiem ražošanas elementiem saglabāšana ļauj ieguvējam šos elementus izmantot pat tad, ja pēc pārejas tie tiek iekļauti (integrēti) jaunā un atšķirīgā organizatoriskā struktūrā, lai veiktu tādu pašu vai līdzīgu saimniecisko darbību.
KRITĒRIJS “BEZ BŪTIKSĀM IZMAIŅĀM” – NEBŪS PIEMĒROJAMS
Turpmāk, lai konstatētu uzņēmuma pāreju Komerclikuma 20. panta izpratnē, vairs NEBŪS IZŠĶIROŠAS NOZĪMES tam, vai ieguvējam ir pārgājis tāds uzņēmuma elementu kopums, kas ir nepieciešams un vienlaikus pietiekams neatkarīgas un patstāvīgas saimnieciskās darbības turpināšanai LĪDZŠINĒJĀ VEIDĀ un PROFILĀ BEZ BŪTISKĀM IZMAIŅĀM. Šāds izšķirošs kritērijs domāts PVN likumā paredzētā atbrīvojuma no PVN maksāšanas noteikšanai (un tur tas arī paliks).
Paredzams, ka līdz ar šo būtisko pavērsienu, sagaidīsim jaunu “uzņēmumu pārejas” vilni. Taču arī tas vēl nav viss…. Paturpināsim jau nākošajā reizē.
Jūsu Alisa
Līdz šim zināmā prakse uzņēmuma pārejas konstatēšanā tika balstīta tiesu praksē, kas galvenokārt izrietēja no PVN Direktīvas (un secīgi PVN likuma). Proti, izšķiroša nozīme tika piešķirta tam, vai ieguvējam ir pārgājis tāds uzņēmuma elementu kopums, kas ir nepieciešams un vienlaikus pietiekams neatkarīgas un patstāvīgas saimnieciskās darbības turpināšanai līdzšinējā veidā un profilā BEZ BŪTISKĀM IZMAIŅĀM.
Lai secinātu, ka pārņēmējs turpina parādnieka saimniecisko darbību bez būtiskām izmaiņām, bija jākonstatē, ka, piemēram, ir pārgājis BŪTISKĀKĀ DAĻA aktīvu, klientu, darbinieku, tika saglabāta tā know-how un indentitāte utt.
Bet nu ir noticis kāds pavērsiens, kas maina līdzšinējo praksi un skatījumu uz to, kādos gadījumos ir iespējams saskatīt uzņēmuma pāreju….
KOMERCLIKUMA 20. PANTS
Likums noteic, ka „Ja uzņēmums vai tā patstāvīga daļa pāriet citas personas īpašumā vai lietošanā, UZŅĒMUMA IEGUVĒJS ATBILD par visām uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas saistībām. Tomēr PAR TĀM SAISTĪBĀM, KURAS RADUŠĀS PIRMS uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas pārejas citas personas īpašumā vai lietošanā un kuru izpildes termiņš vai nosacījums iestājies piecu gadu laikā pēc uzņēmuma pārejas, uzņēmuma nodevējs un uzņēmuma ieguvējs ATBILD SOLIDĀRI.”
Minētā uzņēmuma pārejas regulējuma MĒRĶIS ir novērst tās situācijas, kurās kapitālsabiedrība tiek “iztīrīta” no aktīviem, neatstājot tās kreditoriem cerības saņemt tiem pienākošos izpildījumu. Tas nozīmē, ka līdz ar uzņēmumā ietilpstošajiem aktīviem, t. i., materiālām un nemateriālām vērtībām, uzņēmuma ieguvējam pāriet arī atbildība par uzņēmumā ietilpstošajām saistībām, lai tādā veidā gan kreditorus, gan darbaspēku (darbiniekus) pasargātu no uzņēmuma pārejas izraisītām negatīvajām sekām.
UZŅĒMUMU PĀREJAS ELEMENTI NEDRĪKST BŪT VĒRTĒTI IZOLĒTI
Nesen Augstākās tiesas Senāts no jauna aplūkoja uzņēmuma pārejas regulējumu un tā mērķi, secinot, ka, lai noteiktu, vai ir notikusi uzņēmuma pāreja (t.i., ir iestājies uzņēmuma identitātes saglabāšanas nosacījums), ir jāvērtē VISI konkrētā gadījuma apstākļi un tos NEDRĪKST VĒRTĒT IZOLĒTI jeb nošķirti vienu no otra.
Proti, kā līdz šim, ir jāvērtē tādi apstākļi kā: komercdarbības veids, 2) ir vai nav pārgājuši materiālie aktīvi, 3) nemateriālo aktīvu vērtība pārejas brīdī, 4) ir vai nav pārņemta lielākā daļa darbinieku, 5) ir vai nav pārgājuši klienti, 6) pirms un pēc pārejas veikto darbību līdzības pakāpe, 7) periods, ja tāds ir, kura laikā šīs darbības tikušas pārtrauktas utt. Tomēr nozīme, kāda piešķirama katram no šiem kritērijiem, ATŠĶIRAS ATKARĪBĀ NO VEIKTĀS DARBĪBAS vai pat no RAŽOŠANAS VAI PĀRVALDĪBAS METODĒM, kuras tiek izmantotas attiecīgajā ekonomiskajā vienībā, uzņēmumā vai uzņēmuma daļā.
Piemēram, nozarē, kurā darbība galvenokārt balstās uz DARBASPĒKU, (t.i., kad darbībai nav nepieciešami speciāli materiālie aktīvi) ekonomiskās vienības identitāte var tikt saglabāta tikai tad, ja ieguvējs pārņem skaita un prasmju ziņā BŪTISKĀKO šīs ekonomiskās vienības PERSONĀLA DAĻU, kuru viņa priekštecis ir nodarbinājis konkrētās darbības veikšanai. Tātad, būtiska nozīme tiks piešķirta tieši šim (darbaspēka) kritērijam, pat, ja pārējā daļā nekas daudz nebūs paņemts un sakritības būs minimālas!
Savukārt tad, ja darbība galvenokārt balstās uz APRĪKOJUMU, ar to vien, ka ieguvējs nav pārņēmis skaita un prasmju ziņā būtiskāko personāla daļu, kuru viņa priekštecis ir nodarbinājis tās pašas darbības veikšanai, nepietiks, lai izslēgtu to, ka ir notikusi identitāti saglabājošas ekonomiskās vienības pāreja. Tātad, būtiska nozīme tiks piešķirta tieši aktīvu (aprīkojuma) pārņemšanai, pat, ja pārējā daļā nekas daudz nebūs paņemts un sakritības būs minimālas!
Turklāt nozīme tiks piešķirta nevis tādas specifiskās organizācijas saglabāšanai, kādu nodevējs noteicis attiecībā uz dažādajiem ražošanas elementiem, kuri tiek nodoti, bet gan STARP ŠIEM ELEMENTIEM PASTĀVOŠĀS SAVSTARPĒJĀS ATKARĪBAS UN PAPILDINĀMĪBAS funkcionālās saiknes saglabāšanai. Šādas funkcionālās saiknes starp pārņemtajiem dažādajiem ražošanas elementiem saglabāšana ļauj ieguvējam šos elementus izmantot pat tad, ja pēc pārejas tie tiek iekļauti (integrēti) jaunā un atšķirīgā organizatoriskā struktūrā, lai veiktu tādu pašu vai līdzīgu saimniecisko darbību.
KRITĒRIJS “BEZ BŪTIKSĀM IZMAIŅĀM” – NEBŪS PIEMĒROJAMS
Turpmāk, lai konstatētu uzņēmuma pāreju Komerclikuma 20. panta izpratnē, vairs NEBŪS IZŠĶIROŠAS NOZĪMES tam, vai ieguvējam ir pārgājis tāds uzņēmuma elementu kopums, kas ir nepieciešams un vienlaikus pietiekams neatkarīgas un patstāvīgas saimnieciskās darbības turpināšanai LĪDZŠINĒJĀ VEIDĀ un PROFILĀ BEZ BŪTISKĀM IZMAIŅĀM. Šāds izšķirošs kritērijs domāts PVN likumā paredzētā atbrīvojuma no PVN maksāšanas noteikšanai (un tur tas arī paliks).
Paredzams, ka līdz ar šo būtisko pavērsienu, sagaidīsim jaunu “uzņēmumu pārejas” vilni. Taču arī tas vēl nav viss…. Paturpināsim jau nākošajā reizē.
Jūsu Alisa
Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!
PAR AUTORI
Alisa Leškoviča
Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.