PLATFORMAS ZEM LUPAS

Nav noslēpums, ka arvien vairāk darījumu un pakalpojumu tiek veikti digitāli. Tas, savukārt, rada pastiprinātu interesi arī no iestāžu puses, kas aktīvi strādā pie nepieciešamā regulējuma izstrādes un ieviešanas efektīvai nodokļu iekasēšanai. Kā spilgtu piemēru varu minēt ViDA (no agļu val.: VAT in the Digital Age) tiesību aktus, kas stājās spēkā 2025. gada 14. aprīlī un kas paplašina platformu atbildību par PVN iekasēšanu (un ne tikai).

Pastiprināta interese par Latvijas uzņēmumu sniegtajiem vai saņemtajiem IT pakalpojumiem un platformu darbību pēdējā laikā ir ļoti jūtama arī no Latvijas VIDa puses. Tas gan nav nekāds brīnums, jo digitāli veiktie darījumi (tostarp arī platformu un IT pakalpojumu sniedzēju darbība) paver veselu “buķeti” ar nodokļu jautājumiem, un ne vienmēr šie jautājumi ir vienkārši.

Kā piemēru varu minēt kādu gadījumu, kuru šobrīd risina Eiropas Savienības tiesa, un par kuru savu viedokli ir sniedzis Ģenerāladvokāts. Ņemot vērā, ka vairumā gadījumu Eiropas Savienības tiesa piekrīt Ģenerāladvokāta viedoklim, tad ir vērts paturēt šo viedokli prātā, ja arī Jūs esat platformas administrators vai dažādu IT programmatūru, datorspēļu vai lietotņu izstrādātājs un tirgotājs.

Vācijā reģistrēts uzņēmums (sauksim to par GerCo) izstrādā un izplata spēļu lietotnes mobilajām iekārtām.

Izstrādāto spēļu izplatīšanai GerCo cita starpā izmanto arī platformu programmatūrām – App Store, kurā gala lietotāji (izmantojot mobilās iekārtas) var lejuplādēt minētās spēles.

Toreiz Appstore pārvaldīja Īrijas uzņēmums (sauksim to par IriCo).

Starp IriCo (Īrija) un GerCo (Vācija) bija noslēgts standarta līgums, kurš paredzēja, ka:

1) IriCo izvieto Appstore produktus (spēles, lietotnes utt.) to izstrādātāja, GerCo, vārdā, un dara tos pieejamus lejupielādei un iegādei galapatērētājiem.

2) Par to IriCo (Īrija) no GerCo saņem komisijas maksu;

3) Maksājuma darījums ir jāveic, izmantojot Appstore;

4) Appstore piedāvāto produktu pārdevējs ir – GerCo.

Pirkumu apstrāde tika veikta Appstore, izmantojot tajā galapatērētāja saglabāto maksājumu metodi.

Pirkuma laikā GerCo netika norādīta kā pakalpojumu sniedzēja. Bija redzams tikai IriCo logotips un dažas saites.

Pēc pirkuma veikšanas galapatērētājs elektroniskā pasta vēstulē no IriCo saņēma pasūtījuma apstiprinājumu.

Šajā elektroniskā pasta vēstulē bija norādīts App Store logotips un informācija, ka pirkums App Store ir veikts pie attiecīgā izstrādātāja (jeb GerCo) vārdā.

Izcēlās strīds par to, kas ir pakalpojuma sniedzējs un kur ir pakalpojuma sniegšanas vieta (Vācija vai Īrija). Proti, vai pakalpojumu sniedzējs galalietotājiem ir: GerCo (Vācija) jeb spēļu izstrādātājs vai arī App Store (platformas) administrators – IriCo (Īrija)?

Lai arī šīs lietas notikumi norisinājās pirms 2015.gada, kad vēl nebija spēkā PVN Direktīvas Īstenošanas regula, kura satur sīki izstrādātus noteikumus, kā PVN šādos gadījumos būtu jāpiemēro, tomēr Ģenerāladvokāta ieskatā, tas nemaina lietas būtību un ka līdzīgos apstākļos par PVN piemērošanu ir atbildīgs App Store administrators- IriCo jeb platforma, kurā galapatērētājs var iegādāties GerCo (un citu izstrādātāju) lietotnes un spēles.

Proti, attiecībā uz elektroniski sniegtiem pakalpojumiem, ko sniedz, izmantojot telekomunikāciju tīklu, saskarni vai portālu, piemēram, lietojumprogrammu tiešsaistes tirgu (piemēram, App Store vai līdzīgu platformu), ir paredzēta PREZUMPCIJA, ka šāds STARPNIEKS DARBOJAS SAVĀ VĀRDĀ, BET CITAS PERSONAS INTERESĒS, izņemot gadījumus, kad šī cita persona ir skaidri norādīta kā pakalpojuma sniedzējs.

Turklāt, ja starpnieks atļauj uzlikt maksājumu pakalpojuma saņēmējam vai ļauj sniegt pakalpojumu, vai nosaka vispārīgus piegādes noteikumus, šī prezumpcija kļūst neatspēkojama. Laikam un veidam, kādā lietojumprogrammas izstrādātāja identitāte tiek paziņota galapatērētājiem, sniedzot ar pirkumiem šajā lietojumprogrammā saistītu pakalpojumu – NAV NOZĪMES.

Faktiskās civiltiesiskās attiecības starp pusēm var būt arī citādas. Proti, PVN Direktīvā (attiecībā uz PVN piemērošanu starpniekiem) ir prasīts tikai, lai nodokļa maksātājs (jeb platforma) darbotos citas personas interesēs, bet savā vārdā. Tādējādi nodokļa maksātājs (platforma) darbojas kā viņš pats attiecībā pret pakalpojuma saņēmējiem un pats nosaka noteikumus šo tiesisko attiecību nodibināšanai un izpildei. Turpretī viņš neuzņemas saistību sniegt pakalpojumu un nav par to atbildīgs, jo tādā gadījumā viņš darbotos savās interesēs, nevis citas personas interesēs. Tādējādi nodokļa maksātājs (PLATFORMA) TURPINA BŪT STARPNIEKS starp faktisko pakalpojuma sniedzēju un saņēmēju, UN TIKAI PVN VAJADZĪBĀM TIEK PIEŅEMTS, ka nodokļa maksātājs (platforma) pats sniedz pakalpojumu.

Tādēļ, nav svarīgi, ka mobilo lietojumprogrammu nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēji slēdz līgumus ar šo lietojumprogrammu izstrādātājiem (jeb šajā gadījumā – GerCo) un tieši izstrādātāji ir atbildīgi par šo lietojumprogrammu darbību. Tieši šādi izpaužas nodokļa maksātāja (platformas) darbošanās citu personu interesēs. Ja lietojumprogrammu veikals (platforma) būtu tas, kas noslēdz līgumus ar šo lietojumprogrammu patērētājiem un ir atbildīgs par to darbību, tas darbotos savās interesēs, nevis izstrādātāju interesēs.

Arī no pakalpojuma saņēmēju viedokļa lietojumprogrammu veikals (platforma)darbojas savā vārdā. Tāds pakalpojums kā mobilo lietojumprogrammu nodrošināšana tiek sniegts tikai elektroniski un bezķermeniskā veidā. Tādējādi saņēmējs var zināt, ka viņš saņem lietojumprogrammu no konkrēta izstrādātāja, bet nezina, kādi ir līgumiskie noteikumi starp šo izstrādātāju un veikalu vai kādā veidā tiek piešķirta piekļuve lietojumprogrammai vai papildpakalpojumiem. Viņš nepasūta lietojumprogrammu no izstrādātāja, bet gan lejupielādē to tieši no lietojumprogrammu veikala (tādas kā App Store utml), kurā izstrādātājam tā ir iepriekš jāaugšupielādē. Lietojumprogramma ir gatava lietošanai, tiklīdz tā ir lejupielādēta no lietojumprogrammu veikala, neatkarīgi no tās pirkuma apstiprinājuma un neatkarīgi no jebkādām turpmākām izstrādātāja darbībām. Tādējādi NO SAŅĒMĒJA SKATA PUNKTA TIEŠAIS LIETOJUMPROGRAMMAS PIEGĀDĀTĀJS IR ŠIS VEIKALS (PLATFORMA). Turklāt veikals iekasē maksu par lietojumprogrammas nodrošināšanu un apstiprina līguma noslēgšanu. TĀPĒC SAŅĒMĒJAM PAKALPOJUMA SNIEDZĒJS IR VEIKALS (platforma kā App Store, Play Store utml.).

Ja Jūs esat platformas administrators vai esat programmu izstrādātājs jebkurā gadījumā ieteiktu konsultēties ar Jūsu advokātu par nodokļu piemērošanu. Bieži vien redzu, ka līgumus raksta civltiesību juristi, nezinot un neiedziļinoties par nodokļu piemērošanas aspektiem. Turklāt, jāatcerās, ka jau drīz nodokļu piemērošanas kārtība digitāli veiktajiem darījumiem mainīsies. Ieteiktu jau laicīgi sagatavoties.

Jūsu Alisa