PLĀNO MAINĪT TONNĀŽAS NODOKĻA PIEMĒROŠANAS KĀRTĪBU
Izskatās, ka Eiropas Savienības Komisija (EK) pamatīgi pieķērās Latvijas normatīvajam regulējumam. Pagājušā nedēļā sabiedrības apspriešanai ir nodoti kārtējie grozījumi, kuru mērķis ir novērst neatļautu valsts atbalstu. Šoreiz grozījumi skars Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu (UIN likums), un precīzāk – tonnāžas nodokli.
TURPMĀK TERMINĒTS
Latvijas tonnāžas nodokļa režīms ir ieviests pirms 2004. gada un pašlaik nav terminēts (kas arī rada problēmu). Ar grozījumiem likumā ir paredzēts noteikt, ka turpmāk tonnāžas nodokļa režīms būs terminēts. Proti, paši grozījumi UIN likumā stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī, un būs spēkā līdz 2031. gada 31. decembrim. Ja Latvija vēlēsies pagarināt tonnāžas nodokļa režīmu, tai būs jāiesniedz EK jauns valsts atbalsta paziņojums.
Tonnāžas nodokļa maksātāja statuss tiks piešķirts tikai līdz 2031. gada 31. decembrim, bet, ievērojot 10 gadu nemainīguma prasību, konkrētam nodokļa maksātājam tas būs spēkā līdz 2042. gada 1. janvārim.
MAINĪSIES TONNĀŽAS NODOKĻA APRĒĶINA PERIODS – MAKSĀS VAIRĀK
Pašlaik tonnāžas nodokļa aprēķinos ņem vērā to taksācijas periodā ietilpstošo kalendāra dienu skaitu, kurās minētais kuģis bijis ekspluatācijā. Tomēr EK uzskata, ka tonnāžas nodoklis ir maksājams neatkarīgi no uzņēmuma faktiskajiem ienākumiem vai zaudējumiem. Veicot tonnāžas nodokļa aprēķinus, balstoties uz dienām, kurās kalendārajā gadā kuģis bijis ekspluatācijā, Latvija pēc būtības atbalsta īslaicīgu pilnīgu atbrīvojumu no tonnāžas nodokļa maksāšanas. Tādēļ, lai salāgotu mūsu likumu ar EK vadlīnijām, turpmāk tonnāžas nodoklis būs maksājams NEATKARĪGI NO TĀ, CIK DAUDZ KUĢIS BIJA EKSPLUATĀCIJĀ. Tātad tonnāžas nodokļa maksātāji nodoklī MAKSĀS VAIRĀK.
MAINĪSIES TONNĀŽAS NODOKĻA LIKMES
Pašlaik ar tonnāžas nodokli apliekamo objektu par katru kuģi, kurš izmantots starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās, aprēķina, reizinot kuģa neto tonnāžu ar koeficientu (izteiktu euro uz tilpības vienību). Tomēr EK uzskata, ka Latvijas likumā noteiktie koeficienti ir būtiski zemāki nekā citās ES dalībvalstīs piemērotie koeficienti. Tādēļ tiek paredzēts, ka ar 01.01.2027. tiks piemēroti lielāki koeficienti (kas ir līdzīgi kā Polijā, bet vienlaikus ir zemāki nekā Lietuvā un Igaunijā):
0,005 — tonnāžai līdz 1000 tilpības vienībām;
0,004 — tonnāžai no 1001 līdz 10 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 1000 tilpības vienības;
0,0022 — tonnāžai no 10 001 līdz 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 10 000 tilpības vienības;
0,001 — tonnāžai virs 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 25 000 tilpības vienības.
TONNĀŽAS NODOKLI TURPMĀK NEĻAUS MAKSĀT VISIEM
Vispārīgi tonnāžas nodokļa atbalstu var piemērot tikai patiesām JŪRAS TRANSPORTA DARBĪBĀM preču un pasažieru pārvadājumiem pa jūru:
1)starp dalībvalsti un trešo valsi, kā arī
2) starp dalībvalsts ostu un citas dalībvalsts vai trēšās valsts jūras platformu/ būvi).
Darbībām, kas nav jūras transports, piemēram, zvejas kuģi un jahtas, būvniecības objektu izmantošana un iekšzemes konteineru pārvadājumi, ATBALSTU NEVAR ATTIECINĀT. Tomēr Latvijas likums nekādus ierobežojumus tonnāžas nodokļa attiecināšanai neparedz.
Turklāt atbilstoši EK vadlīnijām, tonnāžas nodoklis ir piemērojams, ja vismaz 50 % no kuģa faktiskās darbības nodokļu periodā veido jūras transports, un tikai attiecībā uz šo darbības daļu. Gaidīšanas laiku var proporcionāli attiecināt uz jūras transporta apjomu. Par jūras transportu nav uzskatāms vilkšanas pakalpojums ostās vai palīdzība kuģiem ienākt ostā. Velkoņiem un bagarkuģiem obligāti jābūt reģistrētiem zem ES/EEZ valsts karoga — atkāpes no šī nosacījuma nav pieļaujamas.
Tomēr Latvijas likums paredz iespēju tonnāžas nodokli attiecināt uz VILKŠANAS PAKALPOJUMIEM, neatrunājot minēto 50 % nosacījumu. Vienlaikus Latvijas likums neparedz attiecināt tonnāžas nodokli uz BAGARĒŠANAS DARBĪBĀM, lai gan to var darīt, ievērojot nosacījumu, ka vismaz 50 % no kuģa faktiskās darbības nodokļu periodā veido jūras transports, un tonnāžas nodokli var attiecināt tikai uz šo darbības daļu.
Lai labotu esošo situāciju, likumā tiek ieviests jauns termins – “ATTIECINĀMAIS JŪRAS TRANSPORTA KUĢIS” – , precizējot jūras transporta definīciju un nosakot kritērijus, kuriem kuģim jāatbilst, lai tas kvalificētos tonnāžas nodokļa piemērošanai. Tajā detalizēti noteikti nosacījumi speciālo nolūku kuģiem, kā arī velkoņiem un bagarkuģiem, tostarp 50 % darbības prasība. Papildus paredzētas prasības par kuģu sertificēšanu un atbilstību Latvijai saistošajām IMO un ILO konvencijām, kā arī par apkalpes kvalifikāciju atbilstoši starptautiskajiem standartiem.
ATTIECINĀMIE IEŅĒMUMI
Spēkā esošais regulējums nenodala jūras transporta pamatdarbības, papilddarbības un neattiecināmos ieņēmumus, un neparedz 50 % ierobežojumu papildieņēmumiem (kas nav ok). Likumprojekts ievieš skaidru ieņēmumu nošķīrumu un nosaka, ka papilddarbību ieņēmumi nedrīkst pārsniegt 50 % no pamatdarbības ieņēmumiem. Tas arī paredz pienākumu tonnāžas nodokļa maksātājam veikt dalītu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti grāmatvedībā, skaidri nošķirot jūras transporta pamatdarbību, papilddarbību un citas saimnieciskās darbības.
Bez minētajiem grozījumiem ir paredzēti arī citi uz tonnāžas nodokli attiecināmie grozījumi, kurus apskatīsim jau citreiz (visticamāk jau pēc balsojuma Saeimā), taču tiem uzņēmumiem, kurus ietekmēs šis likumprojekts, šobrīd ir iespēja izteikties.
Jūsu Alisa
TURPMĀK TERMINĒTS
Latvijas tonnāžas nodokļa režīms ir ieviests pirms 2004. gada un pašlaik nav terminēts (kas arī rada problēmu). Ar grozījumiem likumā ir paredzēts noteikt, ka turpmāk tonnāžas nodokļa režīms būs terminēts. Proti, paši grozījumi UIN likumā stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī, un būs spēkā līdz 2031. gada 31. decembrim. Ja Latvija vēlēsies pagarināt tonnāžas nodokļa režīmu, tai būs jāiesniedz EK jauns valsts atbalsta paziņojums.
Tonnāžas nodokļa maksātāja statuss tiks piešķirts tikai līdz 2031. gada 31. decembrim, bet, ievērojot 10 gadu nemainīguma prasību, konkrētam nodokļa maksātājam tas būs spēkā līdz 2042. gada 1. janvārim.
MAINĪSIES TONNĀŽAS NODOKĻA APRĒĶINA PERIODS – MAKSĀS VAIRĀK
Pašlaik tonnāžas nodokļa aprēķinos ņem vērā to taksācijas periodā ietilpstošo kalendāra dienu skaitu, kurās minētais kuģis bijis ekspluatācijā. Tomēr EK uzskata, ka tonnāžas nodoklis ir maksājams neatkarīgi no uzņēmuma faktiskajiem ienākumiem vai zaudējumiem. Veicot tonnāžas nodokļa aprēķinus, balstoties uz dienām, kurās kalendārajā gadā kuģis bijis ekspluatācijā, Latvija pēc būtības atbalsta īslaicīgu pilnīgu atbrīvojumu no tonnāžas nodokļa maksāšanas. Tādēļ, lai salāgotu mūsu likumu ar EK vadlīnijām, turpmāk tonnāžas nodoklis būs maksājams NEATKARĪGI NO TĀ, CIK DAUDZ KUĢIS BIJA EKSPLUATĀCIJĀ. Tātad tonnāžas nodokļa maksātāji nodoklī MAKSĀS VAIRĀK.
MAINĪSIES TONNĀŽAS NODOKĻA LIKMES
Pašlaik ar tonnāžas nodokli apliekamo objektu par katru kuģi, kurš izmantots starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās, aprēķina, reizinot kuģa neto tonnāžu ar koeficientu (izteiktu euro uz tilpības vienību). Tomēr EK uzskata, ka Latvijas likumā noteiktie koeficienti ir būtiski zemāki nekā citās ES dalībvalstīs piemērotie koeficienti. Tādēļ tiek paredzēts, ka ar 01.01.2027. tiks piemēroti lielāki koeficienti (kas ir līdzīgi kā Polijā, bet vienlaikus ir zemāki nekā Lietuvā un Igaunijā):
0,005 — tonnāžai līdz 1000 tilpības vienībām;
0,004 — tonnāžai no 1001 līdz 10 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 1000 tilpības vienības;
0,0022 — tonnāžai no 10 001 līdz 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 10 000 tilpības vienības;
0,001 — tonnāžai virs 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 25 000 tilpības vienības.
TONNĀŽAS NODOKLI TURPMĀK NEĻAUS MAKSĀT VISIEM
Vispārīgi tonnāžas nodokļa atbalstu var piemērot tikai patiesām JŪRAS TRANSPORTA DARBĪBĀM preču un pasažieru pārvadājumiem pa jūru:
1)starp dalībvalsti un trešo valsi, kā arī
2) starp dalībvalsts ostu un citas dalībvalsts vai trēšās valsts jūras platformu/ būvi).
Darbībām, kas nav jūras transports, piemēram, zvejas kuģi un jahtas, būvniecības objektu izmantošana un iekšzemes konteineru pārvadājumi, ATBALSTU NEVAR ATTIECINĀT. Tomēr Latvijas likums nekādus ierobežojumus tonnāžas nodokļa attiecināšanai neparedz.
Turklāt atbilstoši EK vadlīnijām, tonnāžas nodoklis ir piemērojams, ja vismaz 50 % no kuģa faktiskās darbības nodokļu periodā veido jūras transports, un tikai attiecībā uz šo darbības daļu. Gaidīšanas laiku var proporcionāli attiecināt uz jūras transporta apjomu. Par jūras transportu nav uzskatāms vilkšanas pakalpojums ostās vai palīdzība kuģiem ienākt ostā. Velkoņiem un bagarkuģiem obligāti jābūt reģistrētiem zem ES/EEZ valsts karoga — atkāpes no šī nosacījuma nav pieļaujamas.
Tomēr Latvijas likums paredz iespēju tonnāžas nodokli attiecināt uz VILKŠANAS PAKALPOJUMIEM, neatrunājot minēto 50 % nosacījumu. Vienlaikus Latvijas likums neparedz attiecināt tonnāžas nodokli uz BAGARĒŠANAS DARBĪBĀM, lai gan to var darīt, ievērojot nosacījumu, ka vismaz 50 % no kuģa faktiskās darbības nodokļu periodā veido jūras transports, un tonnāžas nodokli var attiecināt tikai uz šo darbības daļu.
Lai labotu esošo situāciju, likumā tiek ieviests jauns termins – “ATTIECINĀMAIS JŪRAS TRANSPORTA KUĢIS” – , precizējot jūras transporta definīciju un nosakot kritērijus, kuriem kuģim jāatbilst, lai tas kvalificētos tonnāžas nodokļa piemērošanai. Tajā detalizēti noteikti nosacījumi speciālo nolūku kuģiem, kā arī velkoņiem un bagarkuģiem, tostarp 50 % darbības prasība. Papildus paredzētas prasības par kuģu sertificēšanu un atbilstību Latvijai saistošajām IMO un ILO konvencijām, kā arī par apkalpes kvalifikāciju atbilstoši starptautiskajiem standartiem.
ATTIECINĀMIE IEŅĒMUMI
Spēkā esošais regulējums nenodala jūras transporta pamatdarbības, papilddarbības un neattiecināmos ieņēmumus, un neparedz 50 % ierobežojumu papildieņēmumiem (kas nav ok). Likumprojekts ievieš skaidru ieņēmumu nošķīrumu un nosaka, ka papilddarbību ieņēmumi nedrīkst pārsniegt 50 % no pamatdarbības ieņēmumiem. Tas arī paredz pienākumu tonnāžas nodokļa maksātājam veikt dalītu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti grāmatvedībā, skaidri nošķirot jūras transporta pamatdarbību, papilddarbību un citas saimnieciskās darbības.
Bez minētajiem grozījumiem ir paredzēti arī citi uz tonnāžas nodokli attiecināmie grozījumi, kurus apskatīsim jau citreiz (visticamāk jau pēc balsojuma Saeimā), taču tiem uzņēmumiem, kurus ietekmēs šis likumprojekts, šobrīd ir iespēja izteikties.
Jūsu Alisa
Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!
PAR AUTORI
Alisa Leškoviča
Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.