PLĀNO GROZĪT “PLĀNĀS KAPITĀLIZĀCIJAS” NOTEIKUMUS
Turpinām apskatīt plānotās “Ziemassvētku dāvanas” 2026.gadam. 
Šoreiz parunāsim par plānotajiem grozījumiem “plānās kapitalizācijas noteikumos”.
SPĒKĀ ESOŠIE PLĀNĀS KAPITALIZĀCIJA NOTEIKUMI
Latvijā ir spēkā tā saucamie “plānās kapitālizācijas noteikumi” jeb palielinātu procentu maksājumu atskaitīšanas ierobežojumi nodokļa (UIN) aprēķina vajadzībām. Pašlaik pastāv divi ierobežojumi, kurus pārsniedzot, pārsnieguma summa tiek uzskatīta par nosacīto peļņas sadali, kas ir apliekama ar UIN; tie ir:
1) Procentu maksājumu summa, kas pārsniedz vidējā gada parāda un pašu kapitāla finanšu gada sākumā attiecību 4 pret 1;
2) Procentu summa, kas pārsniedz 30 % no rādītāja EBITDA, ja pārskata gada neto procentu izdevumu summa (procentu maksājumi mīnus procentu ieņēmumi) pārsniedz 3 miljonus eiro.
Ja gadījums vienlaikus atbilst abiem iepriekšminētajiem kritērijiem, piemēro to ierobežojumu, kura rezultātā veidojas lielāka ar nodokli neatskaitāmo procentu izdevumu summa.
Plānās kapitalizācijas noteikumu mērķis ir novērst agresīvu nodokļu plānošanu, kad uzņēmuma īpašnieki apzināti strukturē kapitālu tā, lai izvairītos no nodokļiem. Piemēram, uzņēmuma īpašnieki dibina sabiedrību ar minimālo iespējamo pamatkapitālu, bet vienlaikus piešķir uzņēmumam nesamērīgi lielu aizdevumu, radot situāciju, kurā viņi nodrošina sev stabilu un garantētu ienākumu plūsmu procentu maksājumu veidā, neatkarīgi no tā, vai uzņēmums faktiskajā darbībā gūst peļņu (atšķirībā no dividendēm, kuru izmaksāšana ir atkarīga no peļņas esamības).
Šādi plānās kapitalizācijas noteikumi (angliski: “think cap rules”) ir sastopami daudzās pasaules valstīs — gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās, tomēr lielākajā daļā Eiropas valstu plānās kapitalizācijas ierobežojumi tiek piemēroti TIKAI AIZDEVUMIEM NO SAISTĪTĀM PERSONĀM, proti, gadījumos, kad pastāv reāls risks, ka aizdevums tiek izmantots nodokļu optimizācijai. Savukārt aizņēmumi no nesaistītām personām, piemēram, investoriem vai finanšu platformām, parasti netiek ierobežoti.
Lai arī Latvijā likums nosaka izņēmumus, tie attiecas uz procentu maksājumiem KREDĪTIESTĀDĒM un valsts vai Eiropas Savienības (ES) nozīmes FINANŠU IESTĀDĒM. Proti, Latvijā šis regulējums joprojām ir plašāks nekā nepieciešams, un tas rada neproporcionālu nodokļu slogu uzņēmumiem, kuru darbība balstās uz aizņēmumu kapitālu. Rezultātā tiek kavēta finanšu sektora attīstība un mazināta Latvijas nodokļu vides pievilcība ārvalstu investoriem.
Proti, Latvijā procentu maksājumu ierobežojumi nereti attiecas arī uz pilnīgi saimnieciskiem darījumiem, kuriem nav nekāda sakara ar agresīvu nodokļu plānošanu. Tas īpaši skar nebanku kreditētāju nozari, kuras uzņēmumu pamatdarbība ir finansējuma piesaiste no juridiskām un fiziskām personām un šī finansējuma tālāka izsniegšana aizdevumos. Proti, šie uzņēmumi faktiski darbojas kā starpnieki, kas pārvalda aizņemtos līdzekļus un nodrošina to apgrozību ekonomikā, taču vienlaikus tie ir spiesti uzņemties papildu nodokļu slogu par palielinātiem procentu maksājumiem.
Piemēram, pēdējos gados ir parādījušies jauni finansējuma avoti – alternatīvie ieguldījumu fondi un kolektīvās finansēšanas platformas, taču to izmantošana joprojām nav plaši izplatīta, tostarp, minēto ierobežojumu dēļ.
Atvieglojumi nav piemērojami arī procentu maksājumiem par parāda vērtspapīriem, kas tiek tirgoti biržas “First North” sarakstā – daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, kur visbiežāk darbojas tieši mazie un vidējie uzņēmumi. Līdz ar to uzņēmumiem, kas vēlas emitēt šāda veida vērtspapīrus, rodas papildu izmaksas, kas padara finansējumu mazāk pieejamu un konkurētspējīgu.
Līdzīga situācija vērojama arī kolektīvās finansēšanas un ieguldījumu brokeru jomā, jo plānās kapitalizācijas noteikumu atvieglojumi netiek piemēroti aizņēmumiem, kas piesaistīti caur šiem pakalpojumu sniedzējiem, lai gan tie bieži vien nodrošina būtisku atbalstu tieši mazajiem uzņēmumiem. Rezultātā mazie un vidējie uzņēmumi bieži vien ir spiesti paļauties uz valsts atbalstu – ES fondu programmām un attīstības finanšu institūcijas “Altum” piedāvātajiem instrumentiem.
SLIKTI IZCEĻAMIES UZ KOPĒJĀ FONA
Latvijas uzņēmumi jau šobrīd atrodas mazāk labvēlīgā situācijā salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm. Piemēram, Igaunijā plānās kapitalizācijas ierobežojums ir pilnībā atcelts, bet Lietuvā tas tiek piemērots tikai saistīto pušu darījumos, ja aizdevums saņemts uz nosacījumiem, kas atšķiras no tirgus prakses.
Latvija pēc būtības ir vienīgā Baltijas valsts, kur šādi ierobežojumi joprojām tiek piemēroti vispārīgi, ARĪ NEATKARĪGU PERSONU DARĪJUMOS, kas būtiski ierobežo uzņēmumu iespējas piesaistīt finansējumu un kavē investīciju vidi.
PLĀNOTIE GROZĪJUMI
Tiek plānots, ka plānās kapitalizācijas noteikumi procentu maksājumiem vairs netiks piemēroti šādos gadījumos:
1) Publiskās un privātās partnerības (PPP) projektos izveidotām mērķsabiedrībām;
2) Procentu maksājumiem par Latvijā vai ES/EEZ emitētiem vērtspapīriem, kas iekļauti tirdzniecībai regulētā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā;
3) Vērtspapīrošanas sabiedrību emitētajiem instrumentiem;
4) Finansējumam, kas piesaistīts caur licencētiem kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem vai ieguldījumu brokeru sabiedrībām;
5) Alternatīvo ieguldījumu fondu sniegtajiem aizdevumiem, ja tie reģistrēti ES/EEZ.
Vienlaikus šī atkāpe neattieksies uz aizņēmumiem no saistītām personām, lai novērstu potenciālus nodokļu optimizācijas riskus.
Lai arī grozījumi paredz jaunos izņēmumus ieviest tikai no 2028.gada, tomēr šobrīd notiek ļoti skaļas diskusijas par to, lai:
1) Ieviestu grozījumus ar 2026.gada 1.janvāri;
2) Attiecināt izņēmumus arī uz saistītām personām (tostarp uz grupas dalībnieku starpā maksājamiem porcentiem). Proti, tiek runāts, lai plānās kapitalizācijas noteikumus nepiemērotu aizņēmumiem no ar nodokļa maksātāju saistīta uzņēmuma grupas dalībnieka, ja šis uzņēmuma grupas dalībnieks finansējumu ir piesaistījis no likumā minētajiem aizdevējiem (piemēram, kredītiestādēm, finanšu iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām u.c.).
Sekojam līdzi un turam dūres!
Jūsu Alisa
Šoreiz parunāsim par plānotajiem grozījumiem “plānās kapitalizācijas noteikumos”.SPĒKĀ ESOŠIE PLĀNĀS KAPITALIZĀCIJA NOTEIKUMI
Latvijā ir spēkā tā saucamie “plānās kapitālizācijas noteikumi” jeb palielinātu procentu maksājumu atskaitīšanas ierobežojumi nodokļa (UIN) aprēķina vajadzībām. Pašlaik pastāv divi ierobežojumi, kurus pārsniedzot, pārsnieguma summa tiek uzskatīta par nosacīto peļņas sadali, kas ir apliekama ar UIN; tie ir:
1) Procentu maksājumu summa, kas pārsniedz vidējā gada parāda un pašu kapitāla finanšu gada sākumā attiecību 4 pret 1;
2) Procentu summa, kas pārsniedz 30 % no rādītāja EBITDA, ja pārskata gada neto procentu izdevumu summa (procentu maksājumi mīnus procentu ieņēmumi) pārsniedz 3 miljonus eiro.
Ja gadījums vienlaikus atbilst abiem iepriekšminētajiem kritērijiem, piemēro to ierobežojumu, kura rezultātā veidojas lielāka ar nodokli neatskaitāmo procentu izdevumu summa.
Plānās kapitalizācijas noteikumu mērķis ir novērst agresīvu nodokļu plānošanu, kad uzņēmuma īpašnieki apzināti strukturē kapitālu tā, lai izvairītos no nodokļiem. Piemēram, uzņēmuma īpašnieki dibina sabiedrību ar minimālo iespējamo pamatkapitālu, bet vienlaikus piešķir uzņēmumam nesamērīgi lielu aizdevumu, radot situāciju, kurā viņi nodrošina sev stabilu un garantētu ienākumu plūsmu procentu maksājumu veidā, neatkarīgi no tā, vai uzņēmums faktiskajā darbībā gūst peļņu (atšķirībā no dividendēm, kuru izmaksāšana ir atkarīga no peļņas esamības).
Šādi plānās kapitalizācijas noteikumi (angliski: “think cap rules”) ir sastopami daudzās pasaules valstīs — gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās, tomēr lielākajā daļā Eiropas valstu plānās kapitalizācijas ierobežojumi tiek piemēroti TIKAI AIZDEVUMIEM NO SAISTĪTĀM PERSONĀM, proti, gadījumos, kad pastāv reāls risks, ka aizdevums tiek izmantots nodokļu optimizācijai. Savukārt aizņēmumi no nesaistītām personām, piemēram, investoriem vai finanšu platformām, parasti netiek ierobežoti.
Lai arī Latvijā likums nosaka izņēmumus, tie attiecas uz procentu maksājumiem KREDĪTIESTĀDĒM un valsts vai Eiropas Savienības (ES) nozīmes FINANŠU IESTĀDĒM. Proti, Latvijā šis regulējums joprojām ir plašāks nekā nepieciešams, un tas rada neproporcionālu nodokļu slogu uzņēmumiem, kuru darbība balstās uz aizņēmumu kapitālu. Rezultātā tiek kavēta finanšu sektora attīstība un mazināta Latvijas nodokļu vides pievilcība ārvalstu investoriem.
Proti, Latvijā procentu maksājumu ierobežojumi nereti attiecas arī uz pilnīgi saimnieciskiem darījumiem, kuriem nav nekāda sakara ar agresīvu nodokļu plānošanu. Tas īpaši skar nebanku kreditētāju nozari, kuras uzņēmumu pamatdarbība ir finansējuma piesaiste no juridiskām un fiziskām personām un šī finansējuma tālāka izsniegšana aizdevumos. Proti, šie uzņēmumi faktiski darbojas kā starpnieki, kas pārvalda aizņemtos līdzekļus un nodrošina to apgrozību ekonomikā, taču vienlaikus tie ir spiesti uzņemties papildu nodokļu slogu par palielinātiem procentu maksājumiem.
Piemēram, pēdējos gados ir parādījušies jauni finansējuma avoti – alternatīvie ieguldījumu fondi un kolektīvās finansēšanas platformas, taču to izmantošana joprojām nav plaši izplatīta, tostarp, minēto ierobežojumu dēļ.
Atvieglojumi nav piemērojami arī procentu maksājumiem par parāda vērtspapīriem, kas tiek tirgoti biržas “First North” sarakstā – daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, kur visbiežāk darbojas tieši mazie un vidējie uzņēmumi. Līdz ar to uzņēmumiem, kas vēlas emitēt šāda veida vērtspapīrus, rodas papildu izmaksas, kas padara finansējumu mazāk pieejamu un konkurētspējīgu.
Līdzīga situācija vērojama arī kolektīvās finansēšanas un ieguldījumu brokeru jomā, jo plānās kapitalizācijas noteikumu atvieglojumi netiek piemēroti aizņēmumiem, kas piesaistīti caur šiem pakalpojumu sniedzējiem, lai gan tie bieži vien nodrošina būtisku atbalstu tieši mazajiem uzņēmumiem. Rezultātā mazie un vidējie uzņēmumi bieži vien ir spiesti paļauties uz valsts atbalstu – ES fondu programmām un attīstības finanšu institūcijas “Altum” piedāvātajiem instrumentiem.
SLIKTI IZCEĻAMIES UZ KOPĒJĀ FONA
Latvijas uzņēmumi jau šobrīd atrodas mazāk labvēlīgā situācijā salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm. Piemēram, Igaunijā plānās kapitalizācijas ierobežojums ir pilnībā atcelts, bet Lietuvā tas tiek piemērots tikai saistīto pušu darījumos, ja aizdevums saņemts uz nosacījumiem, kas atšķiras no tirgus prakses.
Latvija pēc būtības ir vienīgā Baltijas valsts, kur šādi ierobežojumi joprojām tiek piemēroti vispārīgi, ARĪ NEATKARĪGU PERSONU DARĪJUMOS, kas būtiski ierobežo uzņēmumu iespējas piesaistīt finansējumu un kavē investīciju vidi.
PLĀNOTIE GROZĪJUMI
Tiek plānots, ka plānās kapitalizācijas noteikumi procentu maksājumiem vairs netiks piemēroti šādos gadījumos:
1) Publiskās un privātās partnerības (PPP) projektos izveidotām mērķsabiedrībām;
2) Procentu maksājumiem par Latvijā vai ES/EEZ emitētiem vērtspapīriem, kas iekļauti tirdzniecībai regulētā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā;
3) Vērtspapīrošanas sabiedrību emitētajiem instrumentiem;
4) Finansējumam, kas piesaistīts caur licencētiem kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem vai ieguldījumu brokeru sabiedrībām;
5) Alternatīvo ieguldījumu fondu sniegtajiem aizdevumiem, ja tie reģistrēti ES/EEZ.
Vienlaikus šī atkāpe neattieksies uz aizņēmumiem no saistītām personām, lai novērstu potenciālus nodokļu optimizācijas riskus.
Lai arī grozījumi paredz jaunos izņēmumus ieviest tikai no 2028.gada, tomēr šobrīd notiek ļoti skaļas diskusijas par to, lai:
1) Ieviestu grozījumus ar 2026.gada 1.janvāri;
2) Attiecināt izņēmumus arī uz saistītām personām (tostarp uz grupas dalībnieku starpā maksājamiem porcentiem). Proti, tiek runāts, lai plānās kapitalizācijas noteikumus nepiemērotu aizņēmumiem no ar nodokļa maksātāju saistīta uzņēmuma grupas dalībnieka, ja šis uzņēmuma grupas dalībnieks finansējumu ir piesaistījis no likumā minētajiem aizdevējiem (piemēram, kredītiestādēm, finanšu iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām u.c.).
Sekojam līdzi un turam dūres!
Jūsu Alisa
Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!
PAR AUTORI
Alisa Leškoviča
Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.