PIEDZĪVOT ELLI, BET IZDZĪVOT UN UZVARĒT…

Tuvojas gada beigas… Daudz, kas vēl jāpagūst līdz Ziemassvētku brīvdienām, tādēļ ne vienmēr sanāk uzrakstīt! Pēdējās nedēļas bija jo īpaši aizņemtas, tostarp tāpēc, ka bija jāaizvada daudzas stundas tiesās, cīnoties par saviem klientiem.

Vakar noslēdzās viena no “karstākām” šā gada cīņām… Noslēdzās ar uzvaru un tiesas lēmumu atcelt VID lēmumu piedzīt no uzņēmuma ~400 000 euro par it kā notikušu uzņēmuma pāreju. Jāteic, ka šī lieta bija ne tikai sarežģīta, bet ar trillerim līdzīgu sižetu un mēģinājumu klientu iebiedēt 90.-to gadu stilā. Bet nu par visu pēc kārtas…

Domāju, ka šo stāstu pareizāk sākt no “tālienes” jeb no laikiem, kad vēl bija iespējams veikt saimniecisko darbību tādā veidā, ka nodokļu parādi neradīja nekādas īpašas problēmas. Proti, negodprātīgie uzņēmēji mēdza “uztaisīt” nodokļu parādus un “palaist” uzņēmumu uz maksātnespēju; turpinot iesākto darbību jau cita uzņēmuma aizsegā un vārdā.

Šādu praksi piekopa arī Jānis Ļaunais (vārds mainīts). Katru reizi, kad kārtējais uzņēmums vairs nevarēja norēķināties ar valsti un piegādātājiem, viņš vienkārši dibināja jaunu uzņēmumu, pārrakstot “parādos grimstošā uzņēmuma” aktīvus uz jauno uzņēmumu vai uz sevīm, turpinot strādāt kā nebijs.

Vienā no šādiem uzņēmumiem strādāja arī mūsu stāsta varonis- Ansis (vārds mainīts). Kad Jāņa Ļaunā (kārtējais) uzņēmums atkal noslīka parādos, Jānis Ļaunais rīkojās pēc “vecās shēmas” – nodobināja jaunu uzņēmumu un pārrakstīja “slīkstošā uzņēmuma” aktīvus uz jauno uzņēmumu. Taču šoreiz shēma nenostrādāja, jo VID konstatēja “slīkstošā uzņēmuma” pāreju uz jauno uzņēmumu un uzsāka pret to nodokļu parādu piedziņu.

Jānis Ļaunais saprata, ka pēc vecās shēmas strādāt vairs nesanāks, jo VID sekos līdzi, kamēr nodokļu parādi būs samaksāti. Tādēļ viņš noslēdza slēptu vienošanos ar tajā pašā jomā strādājošo Juri Bargo (vārds mainīts) pārņemt uzņēmumu, bet darīt to tādā veidā, lai VID nevarētu saskatīt uzņēmuma pāreju. Domāts – darīts!

Jānis Ļaunais paziņoja darbiniekiem, ka viņš slēdz uzņēmumu un aicināja turpināt strādāt pie Jura Bargā uzņēmumā. Tiem, kas nepiekritīs, būs jāpaliek bez darba.

Labākos darbiniekus (ar lielāko klientu bāzi) Jānis Ļaunais kopā ar Juri Bargo pats personīgi brauca pierunāt pārnākt strādāt pie Jura Bargā uzņēmumā.

Daži darbinieki piekrita pārnākt strādāt pie Jura Bargā. Pārējie vairs negribēja turpināt strādāt ar Jāni Ļauno un ar to saistītajos uzņēmumos. Starp šiem darbiniekiem bija arī Ansis un vēl vairāki citi darbinieki. Negribēja, jo Jānis Ļaunais mēnešiem ilgi kavēja algas izmaksu. Savukārt, lai radītu iespaidu par it kā izmaksātām algām, darbinieku kontos ieskaitīto naudu norēķiniem ar piegādātājiem Jānis Ļaunais maksājuma uzdevumā norādīja kā algu. Ej nu pierādi, ka alga netika izmaksāta!

Savukārt, lai maldinātu VID par to, kas ir uzņēmuma patiesai vadītājs Jānis Ļaunais īsi pirms uzņēmuma slēgšanas un Ansim nezinot “paaugstināja” viņa amatā, tādējādi radot iespaidu, ka Ansis ir svarīga būtne uzņēmumā un gatavojās pārņēmt parādos slīkstošo uzņēmumu.

Tad Jānis Ļaunais ar darbinieku Romānu (vārds mainīts), apstaigāja klientus aicinot pārslēgt preču piegādes līgumus ar Jura Bargo uzņēmumu.

Pats Jānis Bargais arī turpināja strādāt Jura Bargā uzņēmumā, bet neoficiāli, turpinot pārvilināt parādos slīkstošā uzņēmuma klientus.

Kad VID painteresējās pie Jura Bargā par sadarbību ar Jāni Ļauno un viņa uzņēmumu, Juris Bargais teju noliedza pazīšanos, saucos Jānis Ļauno par krāpnieku un blēdi…

Paliekot uz ielas un bez darba, Ansis nolēma uzsākt savu uzņēmumu. Un kāpēc nē? Klienti, kurus viņš pazina jau gadiem ilgi, turpināja viņam zvanīt, lūdzot piegādāt preci.

Ansis paņēma kredītu bankā; nopirka mašīnas preču izvadāšanai, un uzsāka piegādāt preci, kuru fasēja turpat savas mājas pagrabā.

Taču mājas pagrabs nebija diez ko ērts un arī atradās tālu no klientiem. Tādēļ Ansis meklēja jaunas telpas darbības turpināšanai. Drīzvien viņam pavērās iespēja nomāt kādas telpas ar izbūvētu ledusskapi, kas bija tik nepieciešamas preču glabāšanai. Vienīgā problēma (par kuru Ansis tajā brīdī neaizdomājās) – šīs telpas iepriekš nomāja Jāņa Ļaunā parādos noslīkušais uzņēmumums.

Bez darba palikušie darbinieki bija spiesti meklēt jaunu darbu. Uzzinot, ka Ansis uzsāka savu uzņēmumu, viņi lūdzās paņemt viņus darbā. Vairāki no viņiem bija jau pensijas gados, un atrast darbu citviet, viņiem bija grūti. Ansis piekrita.

Un viss šķita ideāli… Līdz brīdim, kad pie Anša atnāca VID, pieprasot Anša uzņēmumam samaksāt Jāņa Ļaunā uzņēmuma nodokļu parādus ~400 000 euro apmērā!

VID ieskatā viss liecināja par Jāņa Ļaunā uzņēmuma pārņemšanu:

1) Vairāki bijušie Jāņa Ļaunā uzņēmuma darbinieki strādāja pie Anša;

2) Telpas, ko nomāja Anša uzņēmums, bija tās pašas, kuras iepriekš nomāja Jāņa Ļaunā uzņēmums;

3) Daļa no Anša piegādātājiem – sakrita ar Jāņa Ļaunā uzņēmuma piegādātājiem;

4) Daļa no Anša klientiem – sakrita ar Jāņa Ļaunā uzņēmuma klientiem.

Ansis bija spiests pārtraukt uzņēmējdarbību, darbiniekus atlaist. Bankas konti tika bloķēti. Klienti pārtrauca sadarbību ar viņu. Paņemtos kredītus atmaksāt nebija naudas. Dzīve pārvērtās par “elli uz zemes”.

45 sējumi ar lietas materiāliem (t.i. vairāk kā 11 tūkstoši lapas ar dokumentiem);

N-tie pierādījumi par to, ka uzņēmuma pāreja nav notikusi;

N-tās stundas pavadītas tiesā (iepazīstoties ar lietas materiāliem un aizstāvot Anša un viņa uzņēmuma tiesības tiesā).

N-tie sirmie mati un pārdzīvojumi…

Bet “izkāvāmies” ar VID, un uzvarējām!

Anša piemērs rāda, ka, lai vai cik slikti izskatās, nepadodieties! Ansis nepadevās un izcīnija uzvaru! Nākošais solis – zaudējumu piedziņa no valsts.

Jūsu Alisa