PAR SANKCIJU APIEŠANU AIZ RESTĒM VĒL NESĒDINA, BET PA KABATU SIT STIPRI!

Latvija ir viena no piecām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju. Tādējādi ne reti tieši Latvija ir valsts, caur kuru uzņēmēji izvēlas ievest preces no Krievijas/ Baltkrievijas, vai gluži otrādi – izvest preces no tās. Izvēle par labu Latvijai ne reti tiek izdarīta arī tādēļ, ka preču transportēšana no/ uz Krieviju un Baltkrieviju vairs nav iespējama caur Ukrainu.

Pēc sankciju ieviešanas pret Krieviju un Baltkrieviju tika pieredzēts būtisks eksporta lēciens uz NVS (jeb Neatkarīgo Valstu Sadraudzības) valstīm. Proti, pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā gandrīz četrkāršojās eksporta apjoms uz Kazahstānu, Kirgizstānu un Armēniju. Tāpat ir pieaudzis re-eksporta gadījumi. Saskaņā ar muitas publiski pausto informāciju šo pieaugumu visvairāk veidoja sankcijām pakļautās preces.

Lai nodrošinātu ES noteikto sankciju ievērošanu, Latvija veic aktīvus pasākumus. 2024. gadā Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde (VID) liedza piemērot muitas procedūru 3147 kravām, kas saturēja sankcijām pakļautas preces. Tas ir par 44,7% vairāk nekā 2023. gadā, kad šādu gadījumu skaits bija 2175.

Kopumā 2024. gadā tika novērsta 2791 sankcionētas kravas izvešana no ES un 356 kravu ievešana no Krievijas un Baltkrievijas. Salīdzinājumā ar 2023. gadu, kad šie skaitļi bija attiecīgi 1732 un 443, redzams zināms izmaiņu sadalījums – izvest mēģināja vairāk, taču ievest – nedaudz mazāk.

Atšķirībā no citām ES dalībvalstīm, kurās par sankciju apiešanu līdz šim bija paredzēta arī administratīvā atbildība, Latvija pret sankciju pārkāpējiem piekopj nulles toleranci. Proti, par sankciju pārkāpumu ir paredzēta kriminālatbildība neatkarīgi no izdarītā pārkāpuma smaguma un neatkarīgi no sankcionētās preces vērtības. Kriminālprocess tiek ierosināts arī maznozīmīgu pārkāpumu gadījumos, pārslogojot kā muitas, tā arī izmeklēšanas iestādes.

Paredzams, ka 2025.gada 10.jūnijā spēkā stāsies grozījumi Krimināllikumā (un ne tikai), kas paredz, ka turpmāk kriminālatbildība par sankciju pārkāpšanu iestāsies tikai tad, ja sankcionēto preču vai pakalpojumu vērība sasniegs 10 000 eiro apmēru un ja persona sankcijām pakļautās preces :

1) iegādāsies, vai

2) realizēs, vai

3) pārvietos pāri Latvijas valsts robežai; vai

4) sniegs starpniecības pakalpojumus, vai

5) sniegs tehnisko palīdzību; vai

6) sniegs citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, vai

7) veiks jebkādas citas aizliegtas darbības ar šīm precēm.

Savukārt, ja aizliegtās darbības būs veiktas ar precēm, kuru vērtība būs zemāka par 10 000 eiro, tad personai tiks piemērota administratīvā atbildība:

1) fiziskajai personai – līdz 10 000 eiro,

2) juridiskajai personai – līdz 30 000 eiro.

Minētā kārtība NEATTIEKSIES uz tādu starptautisko vai nacionālo sankciju pārkāpšanu, ja persona iegādāsies, realizēs vai pārvietos pāri Latvijas robežai sankcijām pakļautās preces, vai sniegs starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, vai veiks jebkādas citas aizliegtas darbības ar sekojošām precēm:

1) stratēģiskas nozīmes preces,

2) šaujamieročus,

3) šaujamieroča būtiskās sastāvdaļas,

4) šaujamieroča munīciju

5) militāriem mērķiem paredzētas preces tehnoloģijas.

Minētie grozījumi ir būtiski, jo apturēto sankciju apiešanas mēģinājumu ir patiesi daudz, bet tikai dažas lietas ir nonākušas līdz tiesai. Ja esat starp tām personām (kā fiziskām, tā juridiskām, kas ieved vai izved preci no/ uz Krieviju vai Baltkrieviju), iespējams Jums būs interesanti uzzināt, kādus sodus līdz šim tiesa ir piemērojusi sankciju pārkāpējiem ierosināto kriminālprocesu ietvaros.

Latvijā nepastāv juridisko personu kriminālatbildība. Pie kriminālatbildības tiek sauktas fiziskas personas (tostarp uzņēmumu amatpersonas). Savukārt pret juridiskām personām var tikt piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi.

Līdz šim tiesā izskatītajās krimināllietās fiziskajām personām sods tika piemērots visās lietās. Pārsvarā tiesa piespriež naudas sodu, kas svārstās no 2 150 euro līdz pat 62 000 euro. Tomēr ir bijis arī gadījums, kad tiesa, ņemot vērā pārkāpuma mazāku smagumu, piesprieda sabiedrisko darbu 140 stundu apjomā.

75% gadījumos juridiskajām personām tika piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi, kas liecina par to, ka tiesa ne tikai soda uzņēmuma amatpersonu, bet arī konsekventi vērtē paša uzņēmuma atbildību par sankciju režīma pārkāpumiem. Galvenokārt tiesa piesprieda piedzīt no uzņēmumiem naudu no 24 800 euro līdz pat 111 600 eiro apmērā.

Bez naudas piedziņas tiesa lemj arī par mantas konfiskāciju. Dažās lietās mantas konfiskācija bija salīdzinoši nebūtiska – 9500 euro vērtībā, bet citās – konfiscētās mantas vērtība un finanšu līdzekļi pārsniedza 3 miljonu euro.

Papildus tiesa mēdz piemērot arī aizliegumu veikt darījumus ar Baltkrievijas vai Krievijas uzņēmumiem uz noteiktu laiku (tostarp importēt preci no šīm valstīm).

Pārsvarā tiesas spriedumi taisīti, pamatojoties uz vienošanos ar prokuroru. Vienīgi lietā, kurā konfiscēta manta vairāk nekā 3 miljoni eiro vērtībā, tiesvedība notika vispārējā kārtībā.

Par sankciju apiešanu galvenokārt tika tiesāti tieši Latvijas uzņēmumu pārstāvji un amatpersonas, kas organizēja vai veicināja sankciju apiešanu. Tomēr nedomājiet, ka izmeklēšanas iestādes nevēršas pret ārvalstu uzņēmumu amapersonām. Vēršās, un turklāt ļoti aktīvi.

Tādēļ esat ļoti rūpīgi attiecībā uz to, kādas preces ievedat un izvedat no/ uz Krieviju un vai Baltkrieviju (tostarp, ja paredzēts tās izvest uz Krieviju vai Baltkrieviju caur NVS valstīm). Turklāt atcerieties, ka jaunā kārtība paplašina kriminālatbildību arī uz personām, kas sniedz pakalpojumus! Secīgi uz apsūdzēto sola var sēsties ne tikai preču īpašnieks, bet arī transporta pakalpojumu sniedzējs u.c. Lai arī šobrīd Krimināllikums paredz atbildību par sankciju apiešanu grupā, taču līdz šim izmeklēšanas iestādes tā negribīgi piemēro šo pantu. Turpmāk visu vai vairāku personu saukšanu pie kriminālatbildības var būt pavisam savādāk…

Jūsu Alisa