PAPILDINĀS DIVIDENŽU DEFINĪCIJU
Šā brīža Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums noteic, ka dividendes ir ienākumi naudā vai citās lietās no:
1)akcijām
2) vai citām no parādu saistībām neizrietošām tiesībām piedalīties šīs komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē.
Jebkāds cits ienākums NAV DIVIDENDES. Un tieši šī vienkāršā “dividenžu” definīcija pašlaik rada situācijas, kad viens un tas pats ienākums var būt aplikts divas reizes.
Tāpēc ir izstrādāti grozījumi UIN likumā, saskaņā ar kuriem tiek plānots papildināt terminu “dividendes” ar:
1) likvidācijas kvotu un
2) uz peļņas sadali attiecināmo atlīdzības daļu no akciju atpirkšanas.
Kāpēc tas ir vajadzīgs, un ko faktiski nozīmē šie grozījumi likumā tad arī apskatīsim šajā rakstā.
SAVU DAĻU ATPIRKŠANA
Iedomāsimies sekojošu situāciju:
1) Latvijas reģistrētai komercsabiedrībai LatCo (sauksim to par MĀTI) pieder 1000 kapitāldaļu (jeb100%) Lietuvā reģistrētajā komercsabiedrībā LitCo (sauksim to par MEITU). Vienas MEITAS kapitāldaļas vērtība ir 10 euro.
2) MEITA vēlas atpirkt no savas MĀTES 100 savas kapitāldaļas (kas veido 10% no visām kapitāldaļām), lai tās piešķirtu valdes locekļiem un darbiniekiem.
3) MĀTE pārdod MEITA 100 (sev piederošās MEITAS kapitāldaļas) par 2000 euro, jeb cenu, kas pārsniedz to nominālvērtību (100 x 10 = 1000).
4) Secīgi ienākumu daļa 1000 euro apmērā (jeb 2000 – 1000) veido MĀTES peļņu, kura turpmāk tiks sadalīta dalībniekiem dividendēs.
MEITA (jeb Lietuvā reģistrētā komercsabiedrība) ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja Lietuvā. Secīgi MEITA jau ir samaksājusi uzņēmuma ienākuma nodokli no peļņas (tai skaitā 2000 euro), kas tika izmantota savu daļu atpirkšanai no MĀTES. Tādējādi sanāk, ka no ienākuma, kas tiek izmantots savu kapitāldaļu atpirkšanai, nodoklis pirmo reizi jau tika samaksāts – MEITAS līmenī. Otro reizi – nodoklis tiks samaksāts MĀTES līmenī, sadalot peļņu dividendēs tās dalībniekiem.
Citās valstīs uz peļņas sadali attiecināmā atlīdzības daļa no savu akciju atpirkšanas, tiek uzskatīta par dividenžu izmaksu. Tomēr Latvijā šāds ienākums – par “dividendēm” netiek uzskatīts. Secīgi, uz to NEVAR ATTIECINĀT arī Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 6.pantā paredzētos atbrīvojumus no nodokļa.
Atgādināšu, ka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 6.pants paredz nodokļa maksātāja tiesības samazināt taksācijas periodā ar UIN apliekamajā bāzē iekļauto DIVIDENŽU (!) apmēru tādā apjomā, kādā nodokļa maksātājs taksācijas periodā ir saņēmis dividendes no dividenžu izmaksātāja, kurš tā rezidences valstī ir UIN maksātājs, vai tādas dividendes, no kurām to izmaksas valstī ir ieturēts nodoklis.
Piemēram, MĀTE saņem dividendes no MEITAS Lietuvā – 10 000 euro apmērā. Atbilstoši UIN likuma 6.pantam MĀTE (Latvijas komercsabiedrība) drīkst samazināt ar UIN apliekamo bāzi par šīm saņemtajām dividendēm 10 000 euro apmērā.
Tomēr esošā “dividenžu” definīcija nepieļauj samazināt UIN apliekamo bāzi par uz peļņas sadali attiecināmo atlīdzības daļu no akciju atpirkšanas (izskatāmajā piemērā – tie bija 1000 euro).
Secīgi MĀTEI, sadalot peļņu dividendēs, būs jāsamaksā no šīs atlīdzības UIN (lai gan UIN par to jau samaksāja MEITA).
LIKVIDĀCIJAS KVOTA
Līdzīgi apsvērumi ir attiecināmi arī uz likvidācijas kvotu. Arī no ienākuma (kas tiek izmaksāts kā likvidācijas kvota) jau tika samaksāts nodoklis (likvidējamās MEITAS līmenī). Kāpēc par to būtu jāmaksā vēlreiz nodoklis arī ienākuma saņēmēja (jeb MĀTES) līmenī?
KAS TIEŠI MAINĀS ?
Lai novērstu iepriekš aprakstītās situācijas un nepieļautu viena ienākuma aplikšanu divas reizes, likumprojekts paredz paplašināt terminu “dividendes”, nosakot, ka turpmāk par “dividendēm” uzskatīs ne tikai ienākumu no akcijām un citām tiesībām piedalīties komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē, bet arī:
1) likvidācijas kvotu un
2) uz peļņas sadali attiecināmo atlīdzības daļu no akciju atpirkšanas.
Tādējādi turpmāk nodokļa maksātājam, saņemt kādu minētajiem ienākumiem (jebšu “dividendes”) būs tiesības piemērot iepriekš aprakstīto UIN likuma 6. pantā noteikto atbrīvojumu.
Tāpat likumprojekts noteic, ka ar UIN apliekamajā bāzē būs jāietver tikai to likvidācijas kvotas daļu, kas veidojas kā POZITĪVA STARPĪBA starp likvidējamā nodokļu maksātāja pašu kapitāla vērtību un dalībnieka ieguldīto summu.
Savukārt, ja dividendes ietvers ienākumu no savu akciju atpirkšanas, tad ar UIN apliekamajā bāzē būs jāiekļauj atlīdzības daļa, kas veidojas kā POZITĪVA STARPĪBA starp aprēķināto atlīdzību par akcijām un akciju nominālvērtību.
Papildus tam, UIN likuma pārejas noteikumi paredz, ka likvidācijas kvota un atlīdzība par savu akciju iegūšanu ir uzskatāma par dividendi sākot ar 2026. gada 1. janvāri. Tādējādi, nodokļa maksātājiem būs tiesības veikt UIN korekcijas (jeb iesniegt precizētas UIN deklarācijas) par periodu, kas sākās 2026. gada 1. janvārī.
Jūsu Alisa
1)akcijām
2) vai citām no parādu saistībām neizrietošām tiesībām piedalīties šīs komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē.
Jebkāds cits ienākums NAV DIVIDENDES. Un tieši šī vienkāršā “dividenžu” definīcija pašlaik rada situācijas, kad viens un tas pats ienākums var būt aplikts divas reizes.
Tāpēc ir izstrādāti grozījumi UIN likumā, saskaņā ar kuriem tiek plānots papildināt terminu “dividendes” ar:
1) likvidācijas kvotu un
2) uz peļņas sadali attiecināmo atlīdzības daļu no akciju atpirkšanas.
Kāpēc tas ir vajadzīgs, un ko faktiski nozīmē šie grozījumi likumā tad arī apskatīsim šajā rakstā.
SAVU DAĻU ATPIRKŠANA
Iedomāsimies sekojošu situāciju:
1) Latvijas reģistrētai komercsabiedrībai LatCo (sauksim to par MĀTI) pieder 1000 kapitāldaļu (jeb100%) Lietuvā reģistrētajā komercsabiedrībā LitCo (sauksim to par MEITU). Vienas MEITAS kapitāldaļas vērtība ir 10 euro.
2) MEITA vēlas atpirkt no savas MĀTES 100 savas kapitāldaļas (kas veido 10% no visām kapitāldaļām), lai tās piešķirtu valdes locekļiem un darbiniekiem.
3) MĀTE pārdod MEITA 100 (sev piederošās MEITAS kapitāldaļas) par 2000 euro, jeb cenu, kas pārsniedz to nominālvērtību (100 x 10 = 1000).
4) Secīgi ienākumu daļa 1000 euro apmērā (jeb 2000 – 1000) veido MĀTES peļņu, kura turpmāk tiks sadalīta dalībniekiem dividendēs.
MEITA (jeb Lietuvā reģistrētā komercsabiedrība) ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja Lietuvā. Secīgi MEITA jau ir samaksājusi uzņēmuma ienākuma nodokli no peļņas (tai skaitā 2000 euro), kas tika izmantota savu daļu atpirkšanai no MĀTES. Tādējādi sanāk, ka no ienākuma, kas tiek izmantots savu kapitāldaļu atpirkšanai, nodoklis pirmo reizi jau tika samaksāts – MEITAS līmenī. Otro reizi – nodoklis tiks samaksāts MĀTES līmenī, sadalot peļņu dividendēs tās dalībniekiem.
Citās valstīs uz peļņas sadali attiecināmā atlīdzības daļa no savu akciju atpirkšanas, tiek uzskatīta par dividenžu izmaksu. Tomēr Latvijā šāds ienākums – par “dividendēm” netiek uzskatīts. Secīgi, uz to NEVAR ATTIECINĀT arī Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 6.pantā paredzētos atbrīvojumus no nodokļa.
Atgādināšu, ka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 6.pants paredz nodokļa maksātāja tiesības samazināt taksācijas periodā ar UIN apliekamajā bāzē iekļauto DIVIDENŽU (!) apmēru tādā apjomā, kādā nodokļa maksātājs taksācijas periodā ir saņēmis dividendes no dividenžu izmaksātāja, kurš tā rezidences valstī ir UIN maksātājs, vai tādas dividendes, no kurām to izmaksas valstī ir ieturēts nodoklis.
Piemēram, MĀTE saņem dividendes no MEITAS Lietuvā – 10 000 euro apmērā. Atbilstoši UIN likuma 6.pantam MĀTE (Latvijas komercsabiedrība) drīkst samazināt ar UIN apliekamo bāzi par šīm saņemtajām dividendēm 10 000 euro apmērā.
Tomēr esošā “dividenžu” definīcija nepieļauj samazināt UIN apliekamo bāzi par uz peļņas sadali attiecināmo atlīdzības daļu no akciju atpirkšanas (izskatāmajā piemērā – tie bija 1000 euro).
Secīgi MĀTEI, sadalot peļņu dividendēs, būs jāsamaksā no šīs atlīdzības UIN (lai gan UIN par to jau samaksāja MEITA).LIKVIDĀCIJAS KVOTA
Līdzīgi apsvērumi ir attiecināmi arī uz likvidācijas kvotu. Arī no ienākuma (kas tiek izmaksāts kā likvidācijas kvota) jau tika samaksāts nodoklis (likvidējamās MEITAS līmenī). Kāpēc par to būtu jāmaksā vēlreiz nodoklis arī ienākuma saņēmēja (jeb MĀTES) līmenī?
KAS TIEŠI MAINĀS ?
Lai novērstu iepriekš aprakstītās situācijas un nepieļautu viena ienākuma aplikšanu divas reizes, likumprojekts paredz paplašināt terminu “dividendes”, nosakot, ka turpmāk par “dividendēm” uzskatīs ne tikai ienākumu no akcijām un citām tiesībām piedalīties komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē, bet arī:
1) likvidācijas kvotu un
2) uz peļņas sadali attiecināmo atlīdzības daļu no akciju atpirkšanas.
Tādējādi turpmāk nodokļa maksātājam, saņemt kādu minētajiem ienākumiem (jebšu “dividendes”) būs tiesības piemērot iepriekš aprakstīto UIN likuma 6. pantā noteikto atbrīvojumu.
Tāpat likumprojekts noteic, ka ar UIN apliekamajā bāzē būs jāietver tikai to likvidācijas kvotas daļu, kas veidojas kā POZITĪVA STARPĪBA starp likvidējamā nodokļu maksātāja pašu kapitāla vērtību un dalībnieka ieguldīto summu.
Savukārt, ja dividendes ietvers ienākumu no savu akciju atpirkšanas, tad ar UIN apliekamajā bāzē būs jāiekļauj atlīdzības daļa, kas veidojas kā POZITĪVA STARPĪBA starp aprēķināto atlīdzību par akcijām un akciju nominālvērtību.
Papildus tam, UIN likuma pārejas noteikumi paredz, ka likvidācijas kvota un atlīdzība par savu akciju iegūšanu ir uzskatāma par dividendi sākot ar 2026. gada 1. janvāri. Tādējādi, nodokļa maksātājiem būs tiesības veikt UIN korekcijas (jeb iesniegt precizētas UIN deklarācijas) par periodu, kas sākās 2026. gada 1. janvārī.
Jūsu Alisa
Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!
PAR AUTORI
Alisa Leškoviča
Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.