PANDORAS LĀDE IR ATVĒRTA? 1.DAĻA – JURIDISKĀS PERSONAS
Jau labu laiku masu mēdijos tiek plaši apspriesta VID “akcija”, izsūtot 70 tūkstošus vēstuļu ar aicinājumu Latvijas iedzīvotājus nodeklarēt savus ienākumus. Ja reakcija uz vēstuli nesekos, VID sola veikt kontroles pasākumus. Es gan neesmu droša par precīzu vēstuļu skaitu, bet tā ir dzirdēts un par to ir lasīts.
Manā skatījumā šāda VID “akcija” ir līdzvērtīga “Pandoras lādes” atvēršanai, un daudzi pat neaptver, cik ļoti Jūsu paša vai kādas citas (ar Jums vai Jūsu uzņēmumu) saistītas personas atbildes uz šo VID pirmšķietami “nevainīgu” vēstulīti, var ietekmēt Jūsu un/vai Jūsu uzņēmumu jau pavisam tuvā nākotnē.
Tādēļ šajā un nākamajā rakstā apkopoju vien dažus piemērus, KĀ… Tā kā sekas var atšķirties atkarībā no tā, vai tas skar fizisku vai juridisku personu, tad šajā rakstā – par juridiskām personām, bet nākamajā – par fiziskām personām.
NEREĢISTRĒTA PASTĀVĪGĀ PĀRSTĀVNIECĪBA UZŅĒMUMIEM
Diemžēl ļoti daudzi Latvijas uzņēmēji pēc agresīvām VID darbībām (piemēram, neatzīstot darījumus kādu formālu trūkumu vai nepamatoti izvirzītu prasību neievērošanas dēļ) pārtrauca savu uzņēmējdarbību šeit Latvijā, un šobrīd turpina uzņēmējdarbību Igaunijā vai Lietuvā.
Es nerunāju par negodprātīgiem uzņēmējiem, kuri tikai “zīmē papīrus” ar mērķi samazināt budžetā maksājamo PVN vai slēpt ar nodokli apliekamos ienākumus. Šeit vairāk iet runa par godprātīgajiem uzņēmumiem, kuriem nācās piedzīvot daudz nepatīkamu mirkļu, gadiem tiesājoties ar VID par darījumiem, kuri ir faktiski notikuši, bet, kurus VID neatzina tāpēc, ka, piemēram,:
1) Prece tika piegādāta ar kurjerpastu (DHL, XNT, FedEx vai tml.), bet kurjepasta kvītiņā nav pietiekami detalizēti aprakstīta prece un citas ar darījumu saistītas detaļas. Tas nekas, ka visi (ieskaitot, kurjerpastu) apstiprina šādas preču piegādes faktu;
2) Par preces saņemšanu parakstījās kāda cita persona, nevis uzņēmuma (t.i., preču saņēmējs) valdes loceklis;
3) Vai saņēmēja paraksts uz pavaddokumenta nav atšifrēts;
4) Vai prece netika ieskanēta, tai netika pārbaudīti IMEI kodi vai tml.
Šobrīd tam pat vairs nav nekādas nozīmes. Nozīme ir tikai tam faktam, ka šie uzņēmēji pārtrauca saimniecisko darbību šeit Latvijā, un šobrīd to veic mūsu kaimiņvalstīs… Arī nodokļi tiek maksāti tur, ne Latvijā!
Ja šie uzņēmēji pilnībā veic uzņēmējdarbību kaimiņvalstī, tad par to, kas notiek Latvijā, viņiem nav diži jāuztraucas, taču realitātē saimnieciskā darbība bieži vien tiek īstenota, lai arī citā dalībvalstī, bet no Latvijas… Proti, Igaunijā vai Lietuvā dibināto uzņēmumu valde pastāvīgi atrodas Latvijā, savās mājās, no kurienes arī organizē un vada Igaunijas vai Lietuvas uzņēmuma darbību. Tas savukārt nozīmē, ka Igaunijas vai Lietuvas uzņēmumam šeit Latvijā veidojas pastāvīgā pārstāvniecība, un Latvijai ir tiesības saņemt “savu daļu no pīrāga” jeb nodokļus no ienākumiem, kas tiek ģenerēti Latvijā.
Un tagad iedomāsimies situāciju, ka šis valdes loceklis saņem jau iepriekš minēto VID vēstulīti ar lūgumu skaidrot savus ienākumus (jo pēc VID datiem bankas kontos ir lielāks apgrozījums nekā deklarētie oficiālie ienākumi). Jums šķiet, ka VID neieraudzīs, ka regulāri saņemat ienākumu no ārvalsts uzņēmuma, bet izmaksas ir tikai Latvijā (kas norāda, ka Jūs regulāri uzturaties Latvijā, un arī saimniecisko darbību Jūs veicat no šejienes?
Un ja šādu VID vēstulīti saņems Igaunijas vai Lietuvas uzņēmuma darbinieks – Latvijas iedzīvotājs? Ko interesantu viņš pastāstīs par savu darbu šā uzņēmuma labā, ko tas veic no Latvijas?
Šeit būtu vietā Bethovena 5.simfonijas slavenās notis “Ta da da dāā…Ta da da dāāā”.
VALDES LOCEKĻA IENĀKUMI = NETO ALGA?
Nu un tagad iedomāsimies, ka šādu vēstulīti saņems valdes loceklis, kurš ir arī uzņēmuma vienīgais īpašnieks. Uzņēmums nodarbojas ar (teiksim santehnikas remonta) pakalpojumu sniegšanu, un regulāri liek reklāmas ss. lv, piedāvājot šos pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem. Naudiņu par sniegtajiem pakalpojumiem Latvijas iedzīvotāji maksā te uz uzņēmuma kontu, te uz paša valdes locekļa kontu.
VIDam nu ir jāpaskaidro, kāpēc valdes locekļa bankas konta apgrozījums pārsniedz viņa oficiāli deklarētos ienākumus (algu) uzņēmumā. Protams, var mēģināt skaidrot “Tas ir mans draugs; viņš aizdeva man naudu”, bet Jūs taču nedomājat, ka VID darbinieks tikai vakar piedzima, un viņš Jums ticēs uz vārda (neko nepārbaudot)…
Labākajā gadījumā VID šādus trešo personu veiktos maksājumus uzskatīs par valdes locekļa “citiem” ar IIN apliekamiem ienākumiem. Tomēr tikpat labi VID var uzskatīt, ka tā kā trešās personas pie Jums vēršas kā pie uzņēmuma (pakalpojumu sniedzēja) pārstāvja, tad visas saņemtās naudiņas par šādiem pakalpojumiem ir jāuzksata par Jūsu kā uzņēmuma valdes locekļa (darba ņēmēja) algu. Savukārt, tā kā darba devējs izmaksā darbiniekam jau neto algu (t.i., pēc darba spēka nodokļu atskaitīšanas), tad nodokļi tiks aprēķināti no summām, kuras ne Jūs, ne Jūsu uzņēmums fiziski nekad nebijāt saņēmuši (t.i., ap ~40% lielākām summām nekā faktiski saņemtās).
Un te atkal būtu vietā Bethovena 5.simfonijas slavenās notis: “Ta da da dāāā…Ta da da dāāā”!
SKAIDRAS NAUDAS IEMAKSAS BANKAS KONTOS
Pieredze rāda, ka tomēr digitalizācija mainīja mūsu dzīves ieradumus, un bezskaidrā nauda ir vajadzīga norēķinu veikšanai Internetā un citviet.
Un tagad iedomājaties, ka VID vēstulīti saņem Jūsu uzņēmuma darbinieks, kuram Jūs regulāri maksājat algu “aploksnē”… Tas viss būs redzams viņa bankas konta izdrukā, kura atklās, ka viņš tikpat regulāri Jūsu uzņēmuma izmaksāto “aplokšņu algu” iemaksā savā kontā caur bankomātu.
Ta da da dāāā…Ta da da dāāā!
Turklāt gribētu atgādināt, ka no nākošā gada AML subjektiem (un tātad ārpakalpojuma grāmatvežiem, revidentiem, kredītiestādēm, u.c.) vēlas uzlikt par pienākumu ziņot par ikvienu skaidras naudas darījumu virs EUR 750 (grozījumi MK noteikumos gan vēl kaut kur top, un vēl nav redzēti).
Diemžēl šā raksta formāts neļauj paturpināt, bet vēl ir tik daudz ko teikt…Paturpinām jau nākošreiz..
Jūsu Alisa
Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!
PAR AUTORI
Alisa Leškoviča
Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.
M.: +371 29 340 444
[email protected]