PALĪDZĒJĀM ATGŪT VID NEPAMATOTI PIEDZĪTOS 100 000 EURO
Nedēļu gribu sākt ar labām ziņām! Esam palīdzējuši mūsu klientam, Būvuzņēmumam Restaurators, atgūt 100 000 euro, ko VID bija pieprasījis atmaksāt kā it kā nepamatoti saņemtu COVID-19 atbalstu.
COVID-19 ierobežojumu laikā mūsu klients (tāpat kā daudzi citi uzņēmumi) pieteicās valsts atbalstam apgrozījuma krituma kompensācijai. Atbalsts 100 000 euro apmērā tika piešķirts, izmaksāts un izmantots uzņēmuma saimnieciskajā darbībā.
Pēc gada atnāca VID un pieprasīja piešķirto atbalstu atmaksāt, jo uzskatīja, ka atbalsts esot piešķirts nepamatoti. Turklāt, atbalstu VID pieprasīja atmaksāt visu un uzreiz, bez iespējas sadalīt maksājumu termiņos, jo tas, redz, neesot nodokļu parāds.
Problēma bija vienā vārdā: “apgrozījums”. Sākotnēji gan uzņēmēji, gan pats VID apgrozījuma kritumu rēķināja atbilstoši Gada pārskatu likuma izpratnei par neto apgrozījumu, taču vēlāk VID savu pieeju mainīja un sāka uzskatīt, ka apgrozījums bija jārēķina pēc PVN deklarācijās norādītajiem datiem.
Rezultāts? Pēkšņi izrādījās, ka, pārrēķinot apgrozījumu pēc “jaunās metodes”, kritums vairs nesasniedza likumā prasīto apgrozījuma krituma slieksni. Lai arī grozījumi likumā, kas paredzēja, ka apgrozījuma krituma aprēķinam ir jāpiemēro PVN regulējums, stājas spēkā krietni vēlāk, VID apgalvoja, ka šie grozījumi esot tikai “tehniski” un patiesībā jau iepriekš (un vienmēr) bija skaidrs, ka “apgrozījums” jarēķina tikai un vienīgi PVN regulējuma izpratnē.
No šādas VID prakses maiņas cieta daudzi uzņēmumi, arī mūsu klients. Taču taisnīgums uzvarēja. Augstākās tiesas Senāts nosprieda, ka un apgrozījuma jēdziens (kāds tas bija spēkā līdz 2021.gada 8.jūnijam) ir jāinterpretē atbilstoši Gada pārskatu likumam, nevis atbilstoši PVN regulējumam.
Nu arī mūsu klients sagaidīja spriedumu, ar kuru VID lēmums ir atzīts par prettiesisku.
Kā to pats raksturoja klients: “Mēs cenšamies izvairīties no tiesvedībām un strīdiem ar valsts vai pašvaldības iestādēm, taču šajā gadījumā situācija šķita tik netaisnīga, ka negribējās ar šo netaisnību samierināties! Prieks, ka nesamierinājāmies!”
Jūsu Alisa
COVID-19 ierobežojumu laikā mūsu klients (tāpat kā daudzi citi uzņēmumi) pieteicās valsts atbalstam apgrozījuma krituma kompensācijai. Atbalsts 100 000 euro apmērā tika piešķirts, izmaksāts un izmantots uzņēmuma saimnieciskajā darbībā.
Pēc gada atnāca VID un pieprasīja piešķirto atbalstu atmaksāt, jo uzskatīja, ka atbalsts esot piešķirts nepamatoti. Turklāt, atbalstu VID pieprasīja atmaksāt visu un uzreiz, bez iespējas sadalīt maksājumu termiņos, jo tas, redz, neesot nodokļu parāds.
Problēma bija vienā vārdā: “apgrozījums”. Sākotnēji gan uzņēmēji, gan pats VID apgrozījuma kritumu rēķināja atbilstoši Gada pārskatu likuma izpratnei par neto apgrozījumu, taču vēlāk VID savu pieeju mainīja un sāka uzskatīt, ka apgrozījums bija jārēķina pēc PVN deklarācijās norādītajiem datiem.
Rezultāts? Pēkšņi izrādījās, ka, pārrēķinot apgrozījumu pēc “jaunās metodes”, kritums vairs nesasniedza likumā prasīto apgrozījuma krituma slieksni. Lai arī grozījumi likumā, kas paredzēja, ka apgrozījuma krituma aprēķinam ir jāpiemēro PVN regulējums, stājas spēkā krietni vēlāk, VID apgalvoja, ka šie grozījumi esot tikai “tehniski” un patiesībā jau iepriekš (un vienmēr) bija skaidrs, ka “apgrozījums” jarēķina tikai un vienīgi PVN regulējuma izpratnē.
No šādas VID prakses maiņas cieta daudzi uzņēmumi, arī mūsu klients. Taču taisnīgums uzvarēja. Augstākās tiesas Senāts nosprieda, ka un apgrozījuma jēdziens (kāds tas bija spēkā līdz 2021.gada 8.jūnijam) ir jāinterpretē atbilstoši Gada pārskatu likumam, nevis atbilstoši PVN regulējumam.
Nu arī mūsu klients sagaidīja spriedumu, ar kuru VID lēmums ir atzīts par prettiesisku.
Kā to pats raksturoja klients: “Mēs cenšamies izvairīties no tiesvedībām un strīdiem ar valsts vai pašvaldības iestādēm, taču šajā gadījumā situācija šķita tik netaisnīga, ka negribējās ar šo netaisnību samierināties! Prieks, ka nesamierinājāmies!” Jūsu Alisa
Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!
PAR AUTORI
Alisa Leškoviča
Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.