NEVIENS VAIRS NENOSLĒPSIES!

Nav noslēpums, ka VID ir tiesīgs saņemt no (Latvijā reģistrētām) 18 kredītiestādēm tās rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātāju apgrozījumu kontos, taču ir kāda problēma – šī informācija NEIETVER ne MAKSĀTĀJU IDENTIFICĒJOŠUS DATUS, ne informāciju par maksājumu saņēmēju veiktajiem maksājumiem no kredītiestādē atvērtajiem kontiem.

Vienlaikus VID rīcībā ir visi viņiem nepieciešamie dati (gan par fiziskām, gan par juridiskām personām), kurus VID ir tiesīgs saņemt no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (MPS) par pārrobežu maksājumiem un maksājumu saņēmējiem PVN APRĒĶINĀŠANAS VAJADZĪBĀM (un kuru iesniegšanu regulē MK noteikumi, kuros ir definēti datu apstrādes un glabāšanas noteikumi un obligāti sniedzamās informācijas apjoms un biežums).

Proti, MPS ir jāvāc informāciju par saviem klientiem (gan fiziskām, gan juridiskām personām), kuri saņem vairāk nekā 25 pārrobežu maksājumus ceturksnī, kas pirmšķietami var liecināt par šī klienta īstenoto saimniecisko darbību. Minētie grozījumi tika ieviesti ar mērķi novērst izvairīšanos no PVN nomaksas pārrobežu darījumos, īpaši e-komercijā. Es par to rakstīju vairāk nekā gadu atpakaļ (meklē saiti komentāros).

Tomēr atkal ir problēma – šos (no MPS saņemtos) datus VID nedrīkst izmantot pa labi un pa kreisi. Datu iegūšanai, apstrādei un izmantošanai ir jābūt leģitīmam mērķim, kam ir jābūt ierakstītam likumā.

Ņemot vērā to, ka VID jau ir piedzīvojis, ka datu izprasīšana un apstrāde jau tika apstrīdēta no nodokļu maksātāju puses, un tiesa piekrita, ka VID ir tieši tāds pats datu pārzini kā visi pārējie, kā dēļ datu iegūšanai un izmantošanai ir jābūt ar noteiktu, leģitīmu mērķi, bet likumā šāds noteiktais mērķis nebija skaidri noteikts, tad VID nolēma neatkārtot šo kļūdu.

Lai VID varētu droši izmantot šos no MPS saņemtos datus un izmantot tos ne tikai PVN aprēķināšanas vajadzībām, bet arī CITIEM NODOKĻU ADMINISTRĒŠANAS MĒRĶIEM, tika izdomāts, ka vajag šo cēlo datu apstrādes un izmantošanas mērķi ierakstīt likumā. Nu tā lai neviens vairs nevarētu apstrīdēt, ar kādām tiesībām VID no MPS saņemtos datus PVN aprēķināšanas vajadzībām, izmanto, teiksim, IIN vai VSAOI aprēķinam.

Kaut gan es mazliet apšaubu, vai VID tiešām jau neizmanto šos datus fizisko personu auditos (uz ko brīžiem netieši norāda VID lēmumu un īstenotās sarakstes saturs).

Turklāt, lai MPS arī šiem (citiem) mērķiem sniegtu datus pēc vienota standarta, tika ierakstīts, ka tos būs jāsniedz līdzīgi kā tas šobrīd noteik attiecībā uz datu sniegšanu PVN aprēķināšanas vajadzībām (un ko regulē MK noteikumi par kārtību, kādā VID saņem un sniedz informāciju par pārrobežu maksājumiem un maksājumu saņēmējiem).

No MPS saņemtie dati tiks iestrādāti VID analīzes sistēmā, un šie dati kopsakarā ar VID rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātāju un tā deklarāciju datiem ļaus noteikt personas (gan fiziskās, gan juridiskās), kuras veic saimniecisko darbību, tas ir, – realizē preces un pakalpojumus citās valstīs, un kuras:

1) nedeklarē veiktos darījumus PVN deklarācijā vai PVN īpašajā režīmā (OSS), tādējādi izvairoties no PVN nomaksas gan Latvijā, gan Eiropā;

2) nedeklarē vai arī deklarē apgrozījumam neatbilstošu darba ņēmēju skaitu un neatbilstošu darba samaksu, tādējādi izvairoties no algas nodokļiem (VSAOI un IIN);

3) gada pārskata peļņas un zaudējumu aprēķinā nepilnīgi uzrāda savus ieņēmumus no saimnieciskās darbības;

4) nav reģistrējušas savu saimniecisko darbību;

5) reģistrētas saimnieciskās darbības veicējas, bet kas nedeklarē ieņēmumus pilnā apmērā; tādējādi izvairoties no IIN un, iespējams, arī VSAOI un PVN;

6) iespējams, veic saimniecisko darbību Latvijā, nereģistrējoties Latvijas nodokļu maksātāju reģistrā un nemaksājot nodokļus Latvijā.

Tādējādi, MPS datu izmantošana nodokļu administrēšanas vajadzībām uzlabos nodokļu maksātāju analīzes rezultātus, jo būs iespēja IDENTIFICĒT NODOKĻU NEMAKSĀTĀJUS, KURI PAŠLAIK NAV VID REDZES LOKĀ, un datus par saimniecisko darbību, ja šie nodokļu maksātāji darbojas e-komercijas jomā un veic pārrobežu darījumus.

Proti, VID rīcībā (bez izmantošanas ierobežojumiem arī IIN un VSAOI un citiem nodokļu administrēšanas mērķiem) nonāks MPS iesniedzamie dati, kas ietver:

1) pārrobežu maksājumu saņēmējus identificējošu informāciju (vārds, uzvārds, personas kods vai juridiskai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs)

2) informāciju par maksājumu saņēmēju atrašanās vietu,

3) kā arī katra maksājuma saņēmēja saņemtā maksājuma datus.

Minētie dati tiks izmantoti:

1) maksājumu saņēmēju identificēšanai,

2) iespējamās nereģistrētās nodokļu maksātāju saimnieciskās darbības konstatēšanai,

3) iespējamās izvairīšanās no nodokļu nomaksas konstatēšanai.

MPS sniegtie dati tiks apstrādāti VID informācijas sistēmās un pēc glabāšanas termiņa beigām tiks dzēsti no VID informācijas sistēmām.

Grozījumi likumā jau pieņemti Saeimas 3.lasījumā un tiks izsludināti jau tuvākajās dienās. Paredzams, ka daudzi jo daudzi jau kaut kad drīz varētu saņemt “laimes vēstules” no VID ar lūgumu reģistrēt saimniecisko darbību un samaksāt nodokļus.

Jūsu Alisa