ADVOKĀTA PADOMI

NEVAJADZĪGAIS STARPNIEKS?

Nesen konferencē VID pārstāvji runāja par to, ka Latvijā PVN plaisa turpina samazināties, ierindojot Latviju pirmajā pieciniekā 28 ES valstu vidū. To veicinājuši dažādi pasākumi PVN krāpšanās samazināšanai.

Gandarīti par rezultātu, tagad VID sola pievērsties uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) saistību ievērošanai un ne tikai. “Zem lupas” būs arī digitālās platformas, darījumi e-komercijā u.c.
 
Tas gan nenozīmē, ka VID vairs neveiks PVN saistību pārbaudes. Kā līdz šim VID reaģēs uz gadījumiem, ja kāds darījuma ķēdes dalībnieks nenodeklarēs darījumu, vai deklarētajos datos būs neatbilstības. Šobrīd tas pat ir izteikti jūtami. Tiklīdz darījuma partneris nenodeklarē darījumu, tā VID (ar aizdomām par krāpšanu) ir klāt, lūdzot sniegt paskaidrojumus. Un nu Jūs (nepaspēdams acis nomirkšķināt) tiekat ierauts diskusijās ar VID par to, vai darījuma ķēde, kurā bijāt iesaistīts kā preču pircējs, pārdevējs vai starpnieks, ir saprotama, racionāla vai ekonomiski pamatota.

Šeit gan ir jāatceras, ka pat, ja darījumu ķēde VID šķiet neracionāla no saimnieciskā skatpunkta vai nav saprātīgi pamatota, vai, ja kāds no šīs ķēdes dalībniekiem nav izpildījis savas nodokļu saistības, tas vēl NELIECINA par krāpšanu. Jums ir tiesības brīvi izvēlēties organizatoriskās struktūras un darījumu kārtību, ko Jūs uzskatāt par visatbilstošāko saimnieciskās darbības veikšanai, tostarp, ja šī darījumu struktūra ir veidota tā, lai ierobežotu (vai mazinātu) nodokļu slogu. Tikai pilnīgi fiktīvi mehānismi, kam nav nekāda sakara ar ekonomisko situāciju un kas tiek veikti tikai ar mērķi iegūt nodokļu priekšrocību, ir AIZLIEGTI.

To sakot, es pilnībā apzinos, cik grūti bieži vien ir pierādīt VID, ka, piemēram, starpnieka iesaiste preču piegādes ķēdē, nebūt vēl neliecina par krāpšanu. Tādēļ, iespējams, šis raksts būs noderīgs tiem, kas iesaistās darījumos kā starpnieki (piemēram, pērkot un pārdodot preces).

Proti, zemāk sniedzu dažas atziņas, kuras ir derīgi atcerēties, ja nu VID uzskata Jūs vai kādu citu darījumu ķēdē iesaistīto uzņēmumu par “nevajadzīgu starpnieku”, kā dēļ vēlas Jums uzrēķināt papildus nodokļus ( PVN un/vai UIN) par it kā nenotikušiem darījumiem.

MANTRA STARPNIECĪBĀ IESAISTĪTAJIEM UZŅĒMUMIEM 😊

1. Starpniecība ir normāls saimnieciskās darbības veids;

2. Apstāklis, ka uzņēmums jau sākotnēji ir organizēta kā tāds, kas kā starpnieks iegādājas preces (piemēram, no oficiālajiem dīleriem Latvijā) un pārdod tās, nenozīmē, ka tās darījumi tātad ir fiktīvi, bez jebkāda īsta komerciāla pamata un to vienīgais mērķis ir krāpšana nodokļu jomā;

3. Taču minētais vēl nenozīmē, ka uzņēmumam ir pietiekami tikai vispārīgi norādīt, ka tas ir bijis starpnieks. Ja uzņēmums pozicionē sevi kā starpnieku konkrēto darījumu nodrošināšanai, ir būtiski, vai un KĀDAS ORGANIZATORISKĀS DARBĪBAS ŠIS UZŅĒMUMS PATIESI IR VEICIS, lai šīs darbības rezultētos izpildītā darījumā;

4. Proti, starpniekam kā jebkuram komersantam darījumu īstenošanas procesā IR JĀBŪT SAVIEM MĒRĶIEM UN LOMAI. Tas darījumos nevar tikt iesaistīts mākslīgi, izmantojot vien tā rekvizītus, bet faktiski neveicot nekādas darbības.

5. No VID (un tiesas) savukārt tiek prasīts vispusīgi izvērtēt darījumu faktiskos apstākļus, tostarp pārbaudīt nodokļu maksātāja kā starpnieka LOMA, MĒRĶI un ATBILDĪBA strīdus darījumos.

Proti, ja tiks konstatēts, ka darījumos ar kādu starpnieku tiek izmantoti tikai tā rekvizīti rēķinu “zīmēšanai”, bet faktiski minētais starpnieks nav veicis nekādas darbības darījuma īstenošanai (un nevar to nedz paskaidrot, nedz pamatot, nedz pierādīt), tad risks saņemt PVN vai UIN uzrēķinu, ir diezgan liels.

Ļaujiet minēt kādu reālu piemēru.

REIZ DZĪVOJA

Latvijas SIA bija kādas grupas uzņēmums. Tā uzdevums bija veikt preču iegādi visas grupas interesēs. Proti, SIA iepirka preces no Latvijas piegādātājiem un pārdeva to attiecīgajam grupas uzņēmumam citā dalībvalstī (sauksim to par UAB).

VID uzskatīja, ka Latvijas SIA ir “nevajadzīgais” starpnieks, bet darījumi ir pilnīgi mākslīgi. Par to, VID ieskatā, liecināja tas, ka:

1) cenu piedāvājums tika saskaņots gan ar Latvijas SIA, gan ar citas dalībvalsts saistīto uzņēmumu UAB. Proti, Latvijas piegādātāji cenu piedāvājumu nosūtīja gan SIA, gan UAB, e-pasta sarakstēs cenas norādot jau ar uzcenojumu, kas bija identisks tam, kādu SIA piemēroja, izrakstot rēķinus UAB.

1) SIA iesaiste darījumos bija saistīta ar dažu nelielu administratīvo funkciju izpildi (preču fiziska saņemšana, transporta organizēšana un dokumentu aprite).;

2) SIA darījumos neizmantoja nozīmīgus aktīvus, neveica nekādas finansēšanas funkcijas un neuzņēmās nekādus nozīmīgus riskus;

1) SIA nebija iesaistīta arī lēmumu pieņemšanā kādas preces pasūtīt un neuzņēmās riskus, kas saistīti ar potenciāli novecojušiem krājumiem.

Labā ziņa ir tāda, ka runājot par piemērā minēto konkrēto SIA, Tiesa, vērtējot SIA iesaisti darījumos, atzina, ka arī šāda minimāla iesaiste atbilst normālai komercpraksei, kā dēļ nav pamata darījumus neatzīt, kā faktiski nenotikušus. Tas, manuprāt, ir tikai loģiski, ņemot vērā, ka starpnieka loma (“kupi/ prodaj” darījumos bieži vien ir salīdzinoši neliela), taču tā nedrīkst aprobežoties tikai un vienīgi ar rēķinu rakstīšanu un rekvizītu izmantošanu! Lūdzu to paturam prātā, kad iesaistāties šādos darījumos ar starpnieku vai pats esat starpnieka lomā!

Jo īpaši liels prieks par tiesas secinājumu ir tādēļ, ka pati biju pielikusi lielas pūles šīs SIA tiesību aizstāvēšanā tiesā. 😊

Lai jauka un izdevusies šī diena!

Alisa

Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!

PAR AUTORI

Alisa Leškoviča

Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem. 

M.: +371 29 340 444
[email protected]