NEPATĪKAMS PĀRSTEIGUMS AZARTSPĒĻU NOZAREI
Šo rakstu iesaku izlasīt visiem, kas spēlē azartspēles – jo ar reāliem piemēriem “uz pirkstiem” demonstrēšu, kā netaisnīgi nodokļu iekasēšanas noteikumi Latvijā laimestus padara vien par ilūziju! Arī saukli “Kazino vinnē vienmēr!” drīzumā aizvietos “Zaudē visi!”.
Proti, vēl tikai 2024. gada 4. decembrī Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”, kas paredz, sākot ar 2027. gada 1. janvāri:
1) paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi azartspēļu automātiem (par katra azartspēļu automāta spēles vietu) par kalendāro gadu no 6204 euro uz 7 440 euro;
2) paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi ruletei un kāršu un kauliņu spēlei (par katru galdu) par kalendāro gadu no 33 696 euro uz 40 440 euro;
3) paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi veiksmes spēlei pa tālruni un totalizatoram un derībām no 15% apmēra uz 18 % apmēru no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem;
4) paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi bingo no 10% apmēra uz 12 % apmēru no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem;
5) paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi interaktīvajām azartspēlēm no 12 % apmēra uz 15 % apmēru no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem.
Taču jau šobrīd Saeimā tika iesniegts likumprojekts, kas paredz minētos grozījumus ieviest nevis no 2027.gada 1.janvāra, bet gan no 2026.gada 1.janvāra (tas ir, gadu agrāk). Pamatojums – lai nodrošinātu ieņēmumus valsts budžetā 2026.gada valdības izvirzīto prioritāšu finansēšanai.
NOZARE IEBILST
Latvijas licencēto azartspēļu biedrība (LLAB) ceļ trauksmi par šādu likumdevēja rīcību, norādot, ka nozare tādam “pārsteigumam” nav gatava. Pēdējos gados “zemes” azartspēļu ienākumi (t.i., no azartspēļu automātu, ruletes un kāršu un kauliņu spēles galdiem, kā arī kazino, spēļu zāļu un totalizatoru norises vietām) konsekventi samazinās. Samazinās arī azartspēļu automātu un kazino skaits. Tādējādi drīz “zemes” azartspēļu nozare vairs nespēs pastāvēt un PĀRIS GADU LAIKĀ TIKPAT KĀ PILNĪBĀ IZZUDĪS, paliekot atsevišķām azartspēļu organizēšanas vietām.
Turklāt azartspēļu nodoklis kopš 2012. gada “zemes” azartspēlēm ir CELTS JAU ČETRAS REIZES. Tādēļ strauja nodokļu palielināšana novedīs nevis pie valsts un pašvaldības budžeta ieņēmumu palielināšanās, bet gan samazināšanās. Ņemot vērā minēto, LLAB aicina nepaaugstināt azarstpēļu nodokli jau no 2026.gada, bet gluži pretēji, pārskatīt netaisnīgos noteikumus, kas veicina ēnu ekonomiku, tostarp iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) laimestiem.
ATKAL LATVIJA SLIKTI IZCEĻAS UZ KOPĒJĀ FONA
Nodokļu slogs “zemes” azartspēļu organizētājiem jau šobrīd būtiski pārsniedz to, kāds ir Igaunijas un Lietuvas “zemes” azartspēļu organizētājiem.
Arī kārtība, kādā valsts iekasē IIN no azartspēļu laimestiem ir NETAISNĪGA. Proti, Latvijā ar IIN tiek aplikts VISS LAIMESTS, neņemot vērā to, kādu naudas summu spēlētājs ir izmantojis, lai iegūtu laimestu.
Citās valstīs, kurās azartspēļu organizēšana ir atļauta, nav atrodams tāds nodokļu aprēķināšanas režīms, atbilstoši kuram nodoklis tiek aprēķināts NO VISA LAIMESTA, neņemot vērā ar azartspēļu spēlēšanu saistītos izdevumus (dalības maksu). Piemēram, ASV, Itālijā, Norvēģijā un arī Indijā nodokļi tiek aprēķināti ņemot vērā tikai TĪRO LAIMESTU vai arī ATSKAITOT AR AZARTSPĒĻU SPĒLĒŠANU SAISTĪTOS IZDEVUMUS. Turklāt Norvēģija līdzīgi kā Latvija ir ieviesusi slieksni, līdz kuram IIN par azartspēļu laimestiem netiek aprēķināts. Savukārt, ja šis slieksnis tiek pārsniegts, nodoklis joprojām Norvēģijā tiek aprēķināts no tīrā laimesta. Tur šāda azartspēļu spēlēšana tiek atzīta par saimniecisko darbību, un persona no ienākumiem, kas gūti, spēlējot azartspēles, var atskaitīt ar to gūšanu saistītos izdevumus.
Lai demonstrētu netaisnīgo nodokļu aplikšanu, LLAB min sekojošu piemēru: Klients totalizatorā izdara likmi 3000 EUR apmērā par sporta komandas A uzvaru pār komandu B. Koeficients sporta komandas A uzvarai ir 1,20. Sporta komandas A uzvaras gadījumā klientam azartspēļu operators izmaksās 3600 EUR. Klienta ienākumu konkrētajā gadījumā pieaugs tikai par 600 EUR, jo klients no saviem līdzekļiem izdarīja likmi 3000 EUR apmērā (3600- 3000 = 600).
Tomēr IIN klientam tiks aprēķināts no 3600 EUR (!!), nevis no neto laimesta 600 EUR apmērā. Tas ir, klientam būs jāmaksā IIN 918 EUR apmērā – kas ir lielāka summa nekā gūtais neto laimests 600 EUR! Proti, klienta mantas apmērs laimēšanas gadījumā pēc IIN nomaksas ir nevis pieaudzis, bet gan SAMAZINĀJIES par – 318 EUR!!!
Turklāt IIN saskaņā ar šobrīd spēkā esošo tiesisko regulējumu tiek aprēķināts rezumējošā kārtībā no visiem gada laikā kopā gūtajiem azartspēļu laimestiem. Tas nozīmē, ka visi iepriekš minētie gadījumi ar IIN aprēķināšanu tiek apvienoti un gada beigās klientam tiek aprēķināts IIN nodoklis, kas nereti pārsniedz visu gada laikā iegūto neto laimestu apmēru.
Piemēram, LLAB min gadījumus, kuros klienti gada laikā, spēlējot azartspēles, ir cietuši zaudējumus, tas ir, visu klienta izdarīto likmju apmērs azartspēļu spēlēšanai gada laikā ir lielāks par saņemto laimestu (gan bruto, gan neto) apmēru. Taču, neskatoties uz to, šiem klientiem joprojām rezumējošā kārtībā tiek aprēķināts papildus IIN NO VISIEM LAIMESTIEM.
Tādējādi rodas situācijā, ka gada laikā klients ir izdarījis likmes 20 000 EUR apmērā un par 200 (veiksmīgām) likmēm tam ir izmaksāti naudas līdzekļi 15 000 EUR apmērā. Proti, klients gada laikā ir zaudējis 5000 EUR. Taču gada beigās viņam vēl tiks aprēķināts IIN 3060 EUR apmērā (15 000 (kopējais laimestu apmērs) – 3000 (neapliekamais laimestu apmērs) = 12 000 (IIN objekts) *25,5% = 3060). Tādējādi šāds spēlētājs gada laikā, spēlējot azartspēles, ne tikai ir zaudējis 5000 EUR, bet tam vēl papildus ir jāmaksā IIN 3060 EUR apmērā par ienākumiem, ko spēlētājs faktiski nav guvis.
Pastāvot šādai IIN aprēķināšanas kārtībai, zūd jebkāda finansiāla motivācija spēlēt azartspēles pie Latvijā licencētiem azartspēļu operatoriem, jo klientiem ne tikai tiek uzlikts pārmērīgs nodokļu slogs, bet tie FAKTISKI TIEK SODĪTI PAR AZARTSPĒĻU SPĒLĒŠANU, piemērojot tiem IIN arī gadījumā, ja tie spēlēšanas rezultātā gada laikā kopumā ir cietuši zaudējumus.
Šāds pārmērīgs un netaisnīgs IIN aprēķināšanas regulējums noved pie tā, ka aizvien vairāk spēlētāju, nevis pārtrauc azartspēļu spēlēšanu, bet gan pievēršas nelicencēto azartspēļu organizētāju sniegtajiem pakalpojumiem, pie kuriem laimēšanas gadījumā laimests netiek aplikts ar IIN nodokli un netiek iekasēti jebkādi nodokļu maksājumi Latvijas valsts budžetā.
Te gan jāpiebilst, ka Satversmes tiesa jau reiz vērtēja šīs normas, norādot, ka šādai IIN aprēķināšanas kārtība ir vērsta uz azartspēļu atkarības mazināšanu (citiem vārdiem sakot- jā, azartspēļu mīlētāji tiek sodīti par spēlēšanu). Turklāt, IIN no laimestiem pilda arī fiskālu funkciju – ieņēmumi no iekasētā IIN var tik izmantoti sabiedrības labklājībai.
Es nespēlēju azartspēles, bet piekritīšu LLAB, ka kaut kas šajā matemātikā tomēr nav pareizs un pārdomāts. Kādas Jūsu par to domas?
Jūsu Alisa
Proti, vēl tikai 2024. gada 4. decembrī Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”, kas paredz, sākot ar 2027. gada 1. janvāri:
1) paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi azartspēļu automātiem (par katra azartspēļu automāta spēles vietu) par kalendāro gadu no 6204 euro uz 7 440 euro;
2) paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi ruletei un kāršu un kauliņu spēlei (par katru galdu) par kalendāro gadu no 33 696 euro uz 40 440 euro;
3) paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi veiksmes spēlei pa tālruni un totalizatoram un derībām no 15% apmēra uz 18 % apmēru no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem;
4) paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi bingo no 10% apmēra uz 12 % apmēru no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem;
5) paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi interaktīvajām azartspēlēm no 12 % apmēra uz 15 % apmēru no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem.
Taču jau šobrīd Saeimā tika iesniegts likumprojekts, kas paredz minētos grozījumus ieviest nevis no 2027.gada 1.janvāra, bet gan no 2026.gada 1.janvāra (tas ir, gadu agrāk). Pamatojums – lai nodrošinātu ieņēmumus valsts budžetā 2026.gada valdības izvirzīto prioritāšu finansēšanai.
NOZARE IEBILST
Latvijas licencēto azartspēļu biedrība (LLAB) ceļ trauksmi par šādu likumdevēja rīcību, norādot, ka nozare tādam “pārsteigumam” nav gatava. Pēdējos gados “zemes” azartspēļu ienākumi (t.i., no azartspēļu automātu, ruletes un kāršu un kauliņu spēles galdiem, kā arī kazino, spēļu zāļu un totalizatoru norises vietām) konsekventi samazinās. Samazinās arī azartspēļu automātu un kazino skaits. Tādējādi drīz “zemes” azartspēļu nozare vairs nespēs pastāvēt un PĀRIS GADU LAIKĀ TIKPAT KĀ PILNĪBĀ IZZUDĪS, paliekot atsevišķām azartspēļu organizēšanas vietām.
Turklāt azartspēļu nodoklis kopš 2012. gada “zemes” azartspēlēm ir CELTS JAU ČETRAS REIZES. Tādēļ strauja nodokļu palielināšana novedīs nevis pie valsts un pašvaldības budžeta ieņēmumu palielināšanās, bet gan samazināšanās. Ņemot vērā minēto, LLAB aicina nepaaugstināt azarstpēļu nodokli jau no 2026.gada, bet gluži pretēji, pārskatīt netaisnīgos noteikumus, kas veicina ēnu ekonomiku, tostarp iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) laimestiem.
ATKAL LATVIJA SLIKTI IZCEĻAS UZ KOPĒJĀ FONA
Nodokļu slogs “zemes” azartspēļu organizētājiem jau šobrīd būtiski pārsniedz to, kāds ir Igaunijas un Lietuvas “zemes” azartspēļu organizētājiem.
Arī kārtība, kādā valsts iekasē IIN no azartspēļu laimestiem ir NETAISNĪGA. Proti, Latvijā ar IIN tiek aplikts VISS LAIMESTS, neņemot vērā to, kādu naudas summu spēlētājs ir izmantojis, lai iegūtu laimestu.
Citās valstīs, kurās azartspēļu organizēšana ir atļauta, nav atrodams tāds nodokļu aprēķināšanas režīms, atbilstoši kuram nodoklis tiek aprēķināts NO VISA LAIMESTA, neņemot vērā ar azartspēļu spēlēšanu saistītos izdevumus (dalības maksu). Piemēram, ASV, Itālijā, Norvēģijā un arī Indijā nodokļi tiek aprēķināti ņemot vērā tikai TĪRO LAIMESTU vai arī ATSKAITOT AR AZARTSPĒĻU SPĒLĒŠANU SAISTĪTOS IZDEVUMUS. Turklāt Norvēģija līdzīgi kā Latvija ir ieviesusi slieksni, līdz kuram IIN par azartspēļu laimestiem netiek aprēķināts. Savukārt, ja šis slieksnis tiek pārsniegts, nodoklis joprojām Norvēģijā tiek aprēķināts no tīrā laimesta. Tur šāda azartspēļu spēlēšana tiek atzīta par saimniecisko darbību, un persona no ienākumiem, kas gūti, spēlējot azartspēles, var atskaitīt ar to gūšanu saistītos izdevumus.
Lai demonstrētu netaisnīgo nodokļu aplikšanu, LLAB min sekojošu piemēru: Klients totalizatorā izdara likmi 3000 EUR apmērā par sporta komandas A uzvaru pār komandu B. Koeficients sporta komandas A uzvarai ir 1,20. Sporta komandas A uzvaras gadījumā klientam azartspēļu operators izmaksās 3600 EUR. Klienta ienākumu konkrētajā gadījumā pieaugs tikai par 600 EUR, jo klients no saviem līdzekļiem izdarīja likmi 3000 EUR apmērā (3600- 3000 = 600).
Tomēr IIN klientam tiks aprēķināts no 3600 EUR (!!), nevis no neto laimesta 600 EUR apmērā. Tas ir, klientam būs jāmaksā IIN 918 EUR apmērā – kas ir lielāka summa nekā gūtais neto laimests 600 EUR! Proti, klienta mantas apmērs laimēšanas gadījumā pēc IIN nomaksas ir nevis pieaudzis, bet gan SAMAZINĀJIES par – 318 EUR!!!
Turklāt IIN saskaņā ar šobrīd spēkā esošo tiesisko regulējumu tiek aprēķināts rezumējošā kārtībā no visiem gada laikā kopā gūtajiem azartspēļu laimestiem. Tas nozīmē, ka visi iepriekš minētie gadījumi ar IIN aprēķināšanu tiek apvienoti un gada beigās klientam tiek aprēķināts IIN nodoklis, kas nereti pārsniedz visu gada laikā iegūto neto laimestu apmēru.
Piemēram, LLAB min gadījumus, kuros klienti gada laikā, spēlējot azartspēles, ir cietuši zaudējumus, tas ir, visu klienta izdarīto likmju apmērs azartspēļu spēlēšanai gada laikā ir lielāks par saņemto laimestu (gan bruto, gan neto) apmēru. Taču, neskatoties uz to, šiem klientiem joprojām rezumējošā kārtībā tiek aprēķināts papildus IIN NO VISIEM LAIMESTIEM.
Tādējādi rodas situācijā, ka gada laikā klients ir izdarījis likmes 20 000 EUR apmērā un par 200 (veiksmīgām) likmēm tam ir izmaksāti naudas līdzekļi 15 000 EUR apmērā. Proti, klients gada laikā ir zaudējis 5000 EUR. Taču gada beigās viņam vēl tiks aprēķināts IIN 3060 EUR apmērā (15 000 (kopējais laimestu apmērs) – 3000 (neapliekamais laimestu apmērs) = 12 000 (IIN objekts) *25,5% = 3060). Tādējādi šāds spēlētājs gada laikā, spēlējot azartspēles, ne tikai ir zaudējis 5000 EUR, bet tam vēl papildus ir jāmaksā IIN 3060 EUR apmērā par ienākumiem, ko spēlētājs faktiski nav guvis.
Pastāvot šādai IIN aprēķināšanas kārtībai, zūd jebkāda finansiāla motivācija spēlēt azartspēles pie Latvijā licencētiem azartspēļu operatoriem, jo klientiem ne tikai tiek uzlikts pārmērīgs nodokļu slogs, bet tie FAKTISKI TIEK SODĪTI PAR AZARTSPĒĻU SPĒLĒŠANU, piemērojot tiem IIN arī gadījumā, ja tie spēlēšanas rezultātā gada laikā kopumā ir cietuši zaudējumus.
Šāds pārmērīgs un netaisnīgs IIN aprēķināšanas regulējums noved pie tā, ka aizvien vairāk spēlētāju, nevis pārtrauc azartspēļu spēlēšanu, bet gan pievēršas nelicencēto azartspēļu organizētāju sniegtajiem pakalpojumiem, pie kuriem laimēšanas gadījumā laimests netiek aplikts ar IIN nodokli un netiek iekasēti jebkādi nodokļu maksājumi Latvijas valsts budžetā.
Te gan jāpiebilst, ka Satversmes tiesa jau reiz vērtēja šīs normas, norādot, ka šādai IIN aprēķināšanas kārtība ir vērsta uz azartspēļu atkarības mazināšanu (citiem vārdiem sakot- jā, azartspēļu mīlētāji tiek sodīti par spēlēšanu). Turklāt, IIN no laimestiem pilda arī fiskālu funkciju – ieņēmumi no iekasētā IIN var tik izmantoti sabiedrības labklājībai.
Es nespēlēju azartspēles, bet piekritīšu LLAB, ka kaut kas šajā matemātikā tomēr nav pareizs un pārdomāts. Kādas Jūsu par to domas?
Jūsu Alisa
Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!
PAR AUTORI
Alisa Leškoviča
Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.